“Brīvdienu mājsēde” tiks ieviesta no 30. decembra līdz 4. janvāra rītam un no 8.janvāra vakara līdz 10. janvāra rītam. Tas nozīmē, ka no plkst.22.00 līdz 5.00 būs jāuzturas tikai savā dzīvesvietā.
Kariņš uzsvēra, ka šāds lēmums pieņemts, jo jāturpina darīt visu, lai mazinātu kontaktēšanās iespējas ar citiem. Viņš uzsvēra, ka vīruss ir bīstams, viltīgs un var būt nāvējošs. Lēmumu mērķis ir nodrošināt, ka tie, kuri šobrīd neievēro visus ierobežojumus, tomēr to darītu, jo būtu grūtāk tos neievērot.
Šajā laikā ārā varēs atrasties tikai cilvēki, kuri dodas darba vajadzībās, uz darbu vai no darba.
Pašlaik nav plānots ierobežot pārvietošanās iespējas pa dienu. Līdz ar to tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietas drīkstēs strādāt no plkst.6.00 līdz plkst.21.00, lai darbinieki varētu nokļūt no mājām uz darbu un atpakaļ, nepārkāpjot noteikumus. Darba laika ierobežojums attiektos arī uz sabiedriskās ēdināšanas vietām, joprojām ēdienu un dzērienus izsniedzot tikai līdzņemšanai, informēja Valsts kancelejā.
Veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”) skaidroja, ka mājsēdi ievieš ar regulējumu, kuru valdība var noteikt ārkārtējās situācijas laikā.
Savukārt premjers izteica pateicību ne tikai mediķiem, kas turpina pašaizliedzīgo darbu cīņā ar Covid-19 pandēmiju, bet arī lielajam vairākumam iedzīvotāju, kas izprot situāciju un ievēro ierobežojumus un nesatiekas ar cilvēkiem ārpus savām mājsaimniecībām.
“Diemžēl šis darbs, ko mēs kopā darām, nav pietiekams, situācija nekļūst labāka, pēdējās septiņās dienās iet bojā vidēji 17 cilvēki dienā, [..] tas ir zaudējums viņu ģimenēm, draugiem un tuviniekiem un valstij kopumā, tās ir 17 traģēdijas, kuras kopīgiem spēkiem jānovērš, lai tā neturpinātos,” sacīja premjers.
Veselības ministre Viņķele uzsvēra, ka “brīvdienu mājsēdes” nozīmīgumu apliecina tas, ka šobrīd vairāk nekā 1000 ar Covid-19 saslimušo cilvēku cīnās par savu veselību, un aptuveni 50 cilvēki cīnās par dzīvību, mediķi ir uz izsīkuma robežas, bet infekcijas izplatība nemazinās.
Tāpēc ir noteikti ierobežojumi, lai cilvēkiem nebūtu kārdinājuma sagaidīt jauno gadu draugu un radu pulkā, tas ir šobrīd svarīgi, informēja ministre.
Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs informēja, ka situācija aizvien ir nopietna, jo svētku brīvdienās testu skaits samazinājies par 10%, tomēr saglabājās inficēšanās pieauguma tendence – par 3,5%. Viņš arī norādīja, ka, piemēram, 150 cilvēki no tiem nedaudzajiem, kuri spēja identificēt, kur ir saslimuši, atzina, ka inficējušies privātajos pasākumos.
Policija vērtēs situācijas, bet ļaunprātīgus pārkāpējus bargi sodīs
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks atgādināja, ka par epidemioloģiskās drošības noteikumu pārkāpumiem ir paredzēti sodi fiziskajām personām no 10 līdz 2000 eiro, bet juridiskajām personām – no 140 līdz 5000 eiro.
Viņš aicināja visus šajā gadu mijā apsvērt, vai mūsu un mūsu līdzcilvēku veselība un dzīvība nav dārgāka par vēlmi pulcēties, aicināja arī nerīkot kādus pasākumus un protestus, jo savu viedokli šobrīd var paust attālināti, jo ir jāizvairās no fiziska kontakta, lai neizplatītu infekciju.
Ruks gan norādīja, ka policija nav cilvēki bez sirds un saprašanās, un vērtēs katru gadījumu un nemēģinās par varītēm sodīt, ja cilvēkam patiešām bija neatliekama nepieciešamība doties kaut kur un nav citu variantu, piemēram, uz aptieku pēc zālēm. Ja cilvēks spēs situāciju paskaidrot, ja viņš nebūs reibumā aizklīdis meklēt izklaides, policija būs saprotoša, sacīja Ruks.
Arī Viņķele pauda pārliecību, ka policija būs iejūtīga un saprotoša, sarunā noskaidros situāciju un to respektēs, “bet jebkuras konstrukcijas “kā būtu” palielina interpretācijas iespējas un attālina no galvenā mērķa, kas ir samazināt pulcēšanos”.
Ruks informēja, ka policija arī sadarbosies ar pašvaldību policiju, Zemessardzi un robežsargiem.
Pagarinās ārkārtējo situāciju un plānveida veselības aprūpes pakalpojumu ierobežojumus
Tāpat valdība nolēma pagarināt ārkārtējo situāciju no pašreiz noteiktā 11. janvāra līdz 7. februārim, informēja Kariņš.
Šodienas valdības lēmums neskāra izglītības sistēmu, un par to, kā turpinās organizēt mācību procesu pēc brīvdienu beigām ārkārtas situācijas laikā, valdība vēl spriedīs trešdien, informēja veselības ministre Viņķele.
Tāpat arī nav lemts par to, vai pašlaik spēkā esošie ierobežojumi, piemēram, tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas jomā, būs spēkā arī pēc 11. janvāra, par to valdība vēl turpinās spriest trešdien.
Valdība arī varētu noteikt prasību, kad aviosatiksme ar Lielbritāniju tiks atjaunota, – aviopasažieriem no Lielbritānijas, ierodoties Latvijā, uzrādīt negatīvu Covid-19 testu. Par satiksmes atjaunošanu gan lems visas trīs Baltijas valstis saskaņoti un pagaidām nav zināms, kad tas varētu notiek.
Savukārt Viņķele informēja, ka Veselības ministrija rosinās arī pagarināt termiņu, kurā ierobežoti plānveida stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi, no 4. janvāra līdz 17. janvārim.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt.
Valdība 1. decembrī lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim, bet 17. decembrī valdība apstiprināja papildu ierobežojumus rīkojumā Covid-19 izplatības mazināšanai, aicinot cilvēkus svētkos ievērot klusuma periodu. Tostarp noteikti papildu ierobežojumi tirdzniecībai. Ierobežoti arī klātienes pakalpojumi, kā arī par vienu nedēļu pagarināts skolēnu Ziemassvētku brīvlaiks.
