Covid-19 vakcinācijas plāns: cer pamatā uz «AstraZeneca»; galvenie vakcinētāji – ģimenes ārsti un privātklīnikas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Latvijas Covid-19 vakcinācijas plāna īstenošana pamatā tiek saistīta ar "AstraZeneca" vakcīnām, bet galvenās vakcinēšanas jaudas varētu nodrošināt ģimenes ārsti un privātās ārstniecības iestādes, liecina Veselības ministrijas (VM) izstrādātais Covid-19 vakcinācijas stratēģijas ieviešanas plāns, kas otrdien iesniegts valdībā.

ĪSUMĀ:

  • Lielākais potenciālais vakcinēšanas apjoms saistīts ar "AstraZeneca" vakcīnām.
  • To apstiprināšana ES ir aizkavējusies; pašlaik vērtē "Moderna" vakcīnu.
  • Eksperti: "AstraZeneca" vakcīna ir vienkāršāk izplatāma un lietojama, arī lētāka.
  •  Plānots, ka no "AstraZeneca" gada pirmajā ceturksnī tiks saņemti ap 424 000 vakcīnu.
  •  Bet no "BioNTech"/"Pfizer" – ap 98 000, no "CureVac" – 63 000, bet no "Moderna" – ap 42 000. 
  • Arī gada otrajā ceturksnī lielāko vakcīnu skaitu – ap 850 000 – iecerēts iegūt no "AstraZeneca".
  • Janvārī paredzēts nodrošināt ārstniecības personu vakcināciju.
  • Janvārī vai februārī plānots sākt sociālās aprūpes klientu un darbinieku vakcināciju.
  • Februārī varētu sākt vakcinēt seniorus, kas ir vecāki par 80 gadiem.
  • Cer, ka 1. ceturksnī nodrošinās vakcinācijas iespēju 16% Latvijas iedzīvotāju.
  • Maijā pret Covid-19 plāno vakcinēt ap 19 300 dažādu nozaru "prioritāro iestāžu" darbiniekus.
  • No jūlija līdz oktobrim plānots vakcinēt uzņēmumu darbiniekus, tostarp nozīmīgās nozarēs strādājošos.
  • Galvenās vakcinēšanas jaudas saistītas ar ģimenes ārstiem un privātajām ārstniecības iestādēm.
  • Plānā nav lasāms, vai ar tām jau tiek slēgti līgumi par attiecīgā pakalpojuma sniegšanu. 
  • VM cer, ka līdz šā gada rudenim pret Covid-19 varētu vakcinēt 60% Latvijas iedzīvotāju.
  • Cer, ka kopumā sasniegs vakcinācijas aptveri 82% apmērā no kopējā iedzīvotāju skaita.

Veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par"), kurai izteikta neuzticība, pauda cerību, ka plānu izskatīs valdības sēdē ceturtdien.

Viņķele stāstīja, ka plāns paredz līdz martam iegūt vakcinācijas kapacitāti 50 000 cilvēku nedēļā. Tomēr tas būšot atkarīgs no vakcīnu piegādēm. Jāņem vērā, ka, piemēram, vakcīna “AstraZeneca” vēl nav reģistrēta, kā arī “Moderna” vakcīnu apstiprināšana ir atlikta.

Pēc ministres teiktā, “AstraZeneca” ir vispiemērotākās vakcīnas masveida potēšanai. Tās ir viegli izmantojamas, viegli pārvadājamas, kā arī vienīgās, kurām pierādīts infekcijas ķēdes pārtraukšanas efekts – proti, ka pēc potes citus vairs nevar inficēt.

Viņķele uzsvēra, ka plānu radījuši speciālisti, iedvesmojoties arī no Igaunijas un Vācijas plāniem. Tas arī esot detalizētāks nekā abām šīm valstīm. Ministre piebilda, ka veselības nozares eksperti strādā ar milzīgu slodzi.

Atbildot uz jautājumiem par lēno mediķu vakcinēšanas tempu, Viņķele norādīja, ka par to lēmušas pašas slimnīcas – brīvdienās vakcinācija nav notikusi, jo slimnīcās trūkst darbinieku tam. Viņķele atzina, ka tā bija kļūda, bet turpmāk arī brīvdienās vakcinācija notiks.

Plāns valdībā iesniegts pēc tam, kad gan premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"), gan atsevišķas politiskās partijas ir veltījušas pārmetošus jautājumus VM par to, ka Latvijai trūkstot "skaidra un ikvienam saprotama vakcinācijas pret Covid-19 plāna". Politiķu neizpratni raisījuši jautājumi, kāpēc vakcinēšanas pirmajās dienās Latvijā vērojams zems temps, kas, piemēram, atpaliek no kaimiņvalsts Lietuvas, un kāpēc veselības nozare plānojusi iegādāties salīdzinoši mazu skaitu "Pfizer" vakcīnu, kas pašlaik vismaz Eiropas Savienībā ir vienīgās apstiprinātās un lietojamās vakcīnas pret Covid-19.

VM iesniegtais plāns liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī lielākais potenciālais vakcinēšanas apjoms tiek saistīts ar "AstraZeneca" vakcīnām, kuru apstiprināšana Eiropas Zāļu aģentūrā (EZA) pašlaik ir aizkavējusies.

Tiek plānots, ka no "AstraZeneca" gada pirmajā ceturksnī tiks saņemti ap 424 000 vakcīnu, no "BioNTech"/"Pfizer" – ap 98 000, no "CureVac" – 63 000, bet no "Moderna" – ap 42 000. EZA pašlaik kā otro vērtē "Moderna" pieteikumu vakcīnas reģistrēšanai.

Līdzīgi arī gada otrajā ceturksnī lielāko vakcīnu skaitu – ap 850 000 – iecerēts iegūt no "AstraZeneca". Eksperti un amatpersonas ir skaidrojuši, ka "AstraZeneca" vakcīnas salīdzinājumā ar "BioNTech"/"Pfizer" izstrādājumiem ir vienkāršāk izplatāmas un lietojamas, jo tām ir mazāk specifiskas prasības glabāšanas temperatūrai, turklāt tās esot arī lētākas.

Atbilstoši EZA plānotajam vakcīnu reģistrācijas grafikam un vakcīnu ražotāju sniegtajām vakcīnu piegādes aplēsēm, tiek prognozēts, ka 2021. gada janvārī tiks piegādātas vakcīnas, lai nodrošinātu ārstniecības personu vakcināciju un 2021. gada janvārī vai februārī uzsāktu ilgstošas sociālās aprūpes klientu un darbinieku vakcināciju, ko turpinās 2021. gada februārī.

Plānots, ka 2021. gada februārī būs iespēja uzsākt senioru, kas ir vecāki par 80 gadiem, vakcināciju. Tādējādi tiek prognozēts, ka pirmajā gada ceturksnī, ja būs optimāla vakcinējamo līdzestība, esot iespējams nodrošināt vakcinācijas iespēju 16% Latvijas iedzīvotāju.

Kopumā līdz 2021. gada marta beigām ražotāji solījuši piegādāt vakcīnas ap 325 000 cilvēku vakcinācijai.

Lai bez rindām veiktu prognozēto vakcinējamo cilvēku apjomu, 2021. gada pirmajos trijos mēnešos būtu jānodrošina vidēji 50 131 vakcinācijas epizodes nedēļā, atbilstoši pieejamo vakcīnu apjomam katrā mēnesī. No 2021. gada aprīļa līdz jūnijam prognozētais piegādāto vakcīnu apjoms dubultosies, līdz ar to plānā tiek atzīts, ka būtu jādubulto vakcinācijas kabinetu kapacitāte, nodrošinot 100 000 vakcinācijas epizodes nedēļā.

Plānā galvenās vakcinēšanas jaudas tiek saistītas ar ģimenes ārstiem un privātajām ārstniecības iestādēm, taču nav lasāms, vai ar tām jau tiek slēgti līgumi par attiecīgā pakalpojuma sniegšanu.

VM lēš, ka privātie veselības centri varētu nodrošināt ap 25 600 vakcinācijas nedēļā, tostarp "MFD grupa" – ap 17 000, "Veselības centru apvienība" – ap 3700, "Veselības centrs 4" – ap 1800, bet pārējie – ap 3000.

Ģimenes ārstu prakses spēšot nodrošināt ap 25 000 vakcināciju nedēļā, valsts un pašvaldību slimnīcas – ap 10 000, pašvaldību ambulatorās ārstniecības iestādes – ap 5000, tādējādi kopējā vakcinēšanas jauda tiek lēsta ap 65 600 potēm nedēļā.

No plāna izriet, ka tieši vakcinācijas iestādēm būs pienākums uzrunāt vakcinējamās personas, kā arī sadarboties ar citām iestādēm, lai sastādītu vakcinācijas un balstvakcinācijas grafiku pēc četrām nedēļām katrai personai atbilstoši pieejamās vakcīnas zāļu aprakstā noteiktajam intervālam.

Vakcinācijas iestādēm arī būs pienākums uzturēt balstvakcinācijas grafiku un vakcinētajām personām atgādināt par ierašanos uz balstvakcināciju. Atbilstoši šim grafikam reizi nedēļā tikšot pasūtīts nepieciešamais vakcīnu devu skaits. Lai pasūtītu vakcīnas, būs jāaizpilda veidlapa un jānosūta elektroniski Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC).

Rindu kārtība un gaidīšanas saraksts tiks veidoti decentralizēti – katrā vakcinācijas iestādē analoģiski gripas vakcinācijai – 200 000 devas divos mēnešos. VM skatījumā tas nodrošinās vakcinācijas iestādēm iespēju pārraudzīt vakcinācijas procesu un operatīvi nodrošināt rezerves vakcinējamo personu vakcinācijai un samazina vakcīnu zudumu risku.

Sabiedrība informāciju par konkrētu prioritāro grupu vakcinācijas uzsākšanu saņems ne tikai ar mediju starpniecību, bet arī ar attiecīgās profesionālās asociācijas starpniecību, ģimenes ārsta, vietējā drukātā medija un mērķētas e-vēstules palīdzību. Konkrētu sabiedrības pārstāvju informēšanā tiks iesaistītas arī nozaru ministrijas, kā arī darba devēji, kad tiks uzsākta konkrētu nozaru pārstāvju un darbinieku vakcinācija.

VM cer, ka līdz šā gada rudenim pret Covid-19 varētu vakcinēt 60% Latvijas iedzīvotāju.

VM uzsver, ka Latvijā Covid-19 vakcinēšanas stratēģijas galvenais mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu veselības aprūpes sistēmas funkcionēšanu, samazināt mirstības un saslimstības radīto slogu uz veselības aprūpes sistēmu.

Plašāk, kādas personu grupas un kad plānots vakcinēt

Maijā pret Covid-19 paredzēts vakcinēt kopumā arī 19 385 dažādu nozaru "prioritāro iestāžu darbiniekus", tajā skaitā arī deputātus un valdības locekļus, kā arī citus valsts pārvaldes institūcijās strādājošos.

Vakcināciju šajā gadījumā plānots nodrošināt ar slimnīcu un veselības centru iesaisti, kā arī organizējot izbraukumus. No visiem šajā kategorijā ietilpstošajiem 200 ir valsts pārvaldes institūcijās strādājošie, tostarp deputāti un Ministru kabineta locekļi. Vēl 200 ir veselības nozares darbinieki, kamēr vēl 777 – Latvijas ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbinieki un ģimenes.

Tāpat vakcīnas maijā varētu saņemt vismaz 95 Ārlietu ministrijas darbinieki, 2290 mediju nozarē nodarbinātie, 2500 profesionālie skatuves mākslas kolektīvu darbinieki, 6418 satiksmes sektora darbinieki, 1287 finanšu sektorā strādājošie, kā arī 1146 zemkopības un 465 aizsardzības nozares darbinieki.

Minēto 19 385 personu vidū arī būtu 917 iekšlietu nozares darbinieki, 2054 labklājības nozarē strādājošie, 934 tieslietu sektora, kā arī 460 ekonomikas nozares darbinieki.

Vienlaikus maijā arī paredzēts sākt patversmju klientu vakcināciju, tomēr pagaidām netiek minēts, cik personu varētu saņemt vakcīnu. Vadoties pēc VM plāna, vakcināciju šajās iestādēs veiks patversmei veselības aprūpes pakalpojumus sniedzošie speciālisti.

VM publiskotajā grafikā nav informācijas par jūnija mēnesi.

Turpretim no jūlija līdz oktobrim plānots vakcinēt uzņēmumu darbiniekus, tostarp tautsaimniecībai nozīmīgās nozarēs strādājošos, piemēram, pārtikas, sakaru un transporta, farmācijas un tirdzniecības nozares darbiniekus. Tāpat vakcinēt plānots arī darbiniekus uzņēmumos, kur nav iespējams nodrošināt distancēšanos. Konkrēts vakcinējamo skaits nav minēts.

Savukārt gada pirmajos četros mēnešos, kā jau vairākkārt ziņots, vakcīnu saņemtu primāri ārstniecības personas, seniori un riska grupās ietilpstošie. Tādējādi janvārī plānots vakcinēt 29 295 veselības aprūpes darbinieku, vakcinēšanā iesaistot slimnīcas un veselības aprūpes centrus. Šo ārstniecības personu vidū ir 4500 mediķi, kas nodrošina Covid-19 pacientu aprūpi, 50 Valsts asinsdonoru centra darbinieki un 15 316 ambulatorās aprūpes speciālisti un atbalsta personas, kuru vidū ir arī, piemēram, zobārsti, farmaceiti un optometristi.

Gada pirmajā mēnesī vakcīnas saņemtu arī 3000 ģimenes ārstu, 2700 medicīnas studentu, kā arī vēl 4618 slimnīcās strādājošo mediķu, paredz VM plāns.

Janvārī un februārī VM arī plāno vakcinēt 19 598 ilgstošās sociālās aprūpes centru darbiniekus un klientus. Atbilstoši plānā minētajam, vakcināciju veiks iestādes personāls, kā arī attiecīgais ģimenes ārsts. Tāpat paredzēts rīkot izbraukumu vakcināciju.

Februārī arī paredzēts vakcinēt kopumā 187 700 senioru, šim nolūkam izmantojot ģimenes ārstus, veselības centrus un slimnīcas. Vienlaikus, organizējot izbraukumus, plānots vakcinēt arī 22 000 personu ar invaliditāti mājas aprūpē, kā arī viņu aprūpētājus. 

Plānots, ka februārī vakcīnu pret Covid-19 saņemtu arī 67 748 valsts nozīmīgu funkciju veicēji, tai skaitā operatīvo dienestu darbinieki, epidemiologi, policisti, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki, Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Valsts probācijas dienesta darbinieki, Nacionālo bruņoto spēku darbinieki un izglītības iestāžu darbinieki.

Martā vakcīnu pret Covid-19 saņemtu 109 804 senioru virs 65 gadu vecuma, kā arī 166 000 personu ar visaugstāko pierādīto risku, proti, ļaundabīgu audzēju pacienti, hronisku nieru slimību pacienti, personas ar Dauna sindromu, kā arī sirds asinsvadu sistēmas slimību pacienti un personas ar aptaukošanos, kā arī otrā tipa cukura diabēta pacienti. Šo personu vakcinācijai izmantotu slimnīcas, ģimenes ārstus un veselības centrus, kā arī rīkotu izbraukuma vakcināciju.

Turpretim aprīlī plānots vakcinēt 131 847 senioru vecumā no 60 līdz 64 gadiem, šim nolūkam izmantojot slimnīcas, ģimenes ārstus un veselības centrus, kā arī rīkojot izbraukumus. Tāpat aprīlī paredzēts vakcinēt 166 000 personu ar augstu pierādīto risku, tostarp bronhiālās astmas, smadzeņu asinsvadu slimību, cistiskās fibrozes, demences un pirmā tipa cukura diabēta pacientus. Šajā kategorijā arī ietilpst personas ar HIV infekciju, onkoloģisko slimību pacienti un personas ar lieko svaru.

Vienlaikus aprīlī vakcīnu pret Covid-19 saņemtu personas, kuras dzīvo vienā mājsaimniecībā ar bērniem, kam ir noteiktas hroniskas un imūnsupresējošas slimības.

No augusta līdz decembrim vakcināciju plānots nodrošināt pārējiem sabiedrības locekļiem, kas vakcināciju nav saņēmuši iepriekš.

Līdz ar to, atbilstoši VM aplēsēm, kopumā tiktu sasniegta vakcinācijas aptvere no kopējā iedzīvotāju skaita 82% apmērā.

Ministrija plānā skaidro, ka Imunizācijas valsts padome rekomendējusi pēc iespējas ātrāk paplašināt vakcinējamo personu grupas, tiklīdz būs pieejams pietiekams vakcīnu skaits, sākot prioritāro grupu vakcināciju, kas nav iekļautas pirmajās divās vakcinēšanas fāzēs, lai varētu pēc iespējas ātrāk uzsākt senioru vecuma grupā no 60 gadiem un cilvēku ar hroniskām slimībām vakcināciju, negaidot brīdi, kad tiks pabeigta visu veselības aprūpes speciālistu vakcinēšana.

Tāpat rekomendēts pedagogu vakcināciju nodrošināt pēc iespējas ātrāk.

Padome arī norādījusi, ka prioritāri vakcinējamo personu grupā jāiekļauj medicīnas studenti, jo viņi var tikt iesaistīti Covid-19 pacientu aprūpē krīzes gadījumā. Tāpat tiek rekomendēts veikt citu iespējamo Covid-19 pacientu aprūpē iesaistāmo personu informēšana par vakcīnas pieejamību šajā grupā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti