Caurmērā Latvijā Covid-19 izplatība mazinās. Taču atsevišķos reģionos Covid-19 izplatība ir blīva un satraucoša.
Piemēram, Naukšēnu novadā Covid-19 kumulatīvais rādītājs ir pat gandrīz desmit reizes augstāks nekā vidēji valstī. Liels saslimušo skaits ir sociālās korekcijas izglītības iestādē. Savukārt Tērvetē ir uzliesmojums sociālās aprūpes centrā.
Arī Riebiņu novadā saslimstība ir augsta. Bet tur nav lokāla uzliesmojuma vienā konkrētā iestādē, infekcija izplatās arī plašākā sabiedrībā.
“Jāatceras, ka Covid-19 vēl nav beidzies. Mēs redzam, ka saslimstības rādītāji samazinās. Tomēr, salīdzinot ar Eiropu, mums vadošās pozīcijas vēl saglabājas saslimstības rādītājos,” norādīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Ilze Arāja.
Trīs reizes samazinājies arī slimnīcās stacionēto Covid-19 pacientu skaits. Janvārī tas bijis pāri tūkstotim, bet 4. jūnijā pirmo reizi pēdējo septiņu mēnešu laikā tas noslīdējis zem četriem simtiem.
Pēdējo reizi tik maz Covid-19 pacientu slimnīcās vienlaikus bija pagājušā gada novembrī.
Tiesa, 53 cilvēki ir smagā stāvoklī.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā pašlaik ārstējas 123 Covid-19 pacienti, kas ir vismaz sešas reizes mazāk nekā ziemā. Tomēr aizvien tas ir pietiekami daudz, norāda mediķi. Katru dienu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādes slimnīcās atgādā arvien jaunus un jaunus koronavīrusa infekcijas smagi skartos.
“Pacientu ir daudz. Pacienti ir slimi. Veselie šurp nebrauc. Tie ir nevakcinēti cilvēki, kuriem tiešām ir arī hroniskas slimības fonā. Ir arī jauni cilvēki ar smagām slimības gaitām,” atklāja Austrumu slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs.
Austrumu slimnīcā aizņemta puse no šobrīd Covid-19 pārprofilētajām gultasvietām. Liela noslodze tieši intensīvās terapijas gultām, kurās pacienti un ārsti cīnās par dzīvībām. Darba daudz.
“Pagaidām mēs esam piesardzīgi attiecībā pret tādu pilnā apmērā pakalpojumu atvēršanu. Vēlreiz atgādināšu to, ka
saslimstības rādītāji ir augsti un šobrīd tādam pārmērīgam optimismam pamata nav,” sacīja Višņakovs.
Samazinās gan Covid-19 pacientiem atvēlēto gultasvietu skaits, gan to noslodze kopumā. Vēl ziemā Covid-19 pacientiem bija atvēlētas 1500 gultas visā valstī, bet pašlaik šis skaits samazināts līdz aptuveni 900 gultām. Un samazinās arī gultasvietu noslodze. Janvārī bija aizņemti 80–90% no lielā gultasvietu skaita, bet pašlaik vien 41% no daudz mazākā gultu skaita.
Starp ārstniecības iestādēm, kas uzņem hospitalizētos koronavīrusa pacientus, vairs nav, piemēram, Aizkraukles slimnīcas. “Covid-19 karstākajā punktā viņi iesaistījās Covid-19 pacientu aprūpē, sniedza būtisku atbalstu. Bet, tiklīdz mēs redzējām, ka Covid-19 pacientu plūsma samazinās, Aizkraukles slimnīca atkal ir atgriezusies un sniedz hroniskajiem aprūpes pacientiem palīdzību un Covid-19 pacientus vairs neuzņem,” skaidroja NMPD Katastrofu medicīnas centra vadītāja Dita Heiberga.
Pakāpeniski Covid-19 nodaļas grib vērt ciet arī citās slimnīcās un vairāk nodrošināt pakalpojumus, uz kuriem Covid-19 dēļ izveidojušās garas rindas.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai, kas beidzās 9. jūnijā. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinājās, ārkārtējā situācija tika pagarināta līdz 6. aprīlim. Pēc ārkārtējās situācijas beigām valstī bija saglabājušies vairāki drošības pasākumi.
Ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, 1. jūnijā valdība vienojās, ka darbu varēs atsākt lielie tirdzniecības centri un kultūras iestādes, tostarp muzeji. Jau iepriekš lemts, ka var notikt izlaidumi un vasaras nometnes. Vēl ir arī atvieglojumi tiem, kuri ir izslimojuši Covid-19 vai arī potējušies pret to, – no 1. jūnija var sniegt un saņemt individuālus pakalpojumus, kā arī no 15. jūnija varēs apmeklēt kultūras pasākumus.
