Panorāma

Valdība lems par Covid-19 ierobežojumiem

Panorāma

Situācija Latvijas skolās mainās ik stundu

“Ja šis mācību gads būs kā iepriekšējais, tās būs šausmas”

Attālināto mācību robi – Annas dēla skaudrā pieredze ar 10 nesekmīgiem priekšmetiem

Jaunais mācību gads nule sācies, taču jau trešdaļa skolu atkal pārgājušas uz mācībām attālināti. Pagaidām tas ir uz neilgu laiku, tomēr iepriekšējā mācību gada pieredze liecina, ka skolas var nākties aizvērt arī uz visu mācību gadu. Pērn piedzīvotais arī apliecina, ka mācības attālināti nenāk par labu nedz skolēnu zināšanām, nedz viņu psiholoģiskajai veselībai. Latvijas Televīzija kopā ar Baltijas pētnieciskās žurnālistiskas centru "Re:Baltica" skaidroja, kādus robus atstājis attālinātais mācību gads. Šoreiz stāsts par mammu Annu, kuras dēlam mācības attālināti sagādāja neparedzētas grūtības.

Rīdzinieces Annas dēls pagājušajā mācību gadā bija astotklasnieks. Pirmos mācību mēnešos nomācījās klātienē, tad viņam, tāpat kā pārējiem skolēniem Latvijā, novembrī nācās uz skolotājiem un klasesbiedriem lūkoties ekrānā – sākās attālinātās mācības. Bet līdz ar tām arī problēmas.

Anna stāstīja: "Mans dēls nespēja koncentrēties attālinātajām mācībām pie datora. Viņš slēdzās vienkārši nost no stundām, nespēja koncentrēt uzmanību. Bija pilnīgi skaidrs, ka viņam nepieciešama skolas vide kā motivators. Klases biedri, skolotājs, skolas telpas. Mājās četrās sienās viņš nespēj pamācīties."

"Gandrīz visas stundas tika vadītas visām trim paralēlklasēm kopā. Gandrīz 80 bērnu. Līdz ar to par individuālu pieeju mēs nevaram pat runāt, jo tur pat nevar sasveicināties ar katru bērnu. Tā ir distancēta, tiešām pavisam attālināta mācīšanās," norādīja mamma.

Decembrī puisim zuda apņēmības pēdējās paliekas un viņš padevās pavisam. Rezultātā zēns bija nesekmīgs 10 priekšmetos. Līdz tam dēls mācījās viduvēji, taču sekmīgi.

Anna sūkstījās:

"Diemžēl no skolas mēs arī nesagaidījām cerēto palīdzību. Skola vainoja pašu bērnu, ka viņš nemācās. Vainoja vecākus, ka viņi nemotivē bērnu. Attieksme bija: "Tieciet paši galā ar to visu.""

Māte centusies dēlu motivēt, kukuļot, piesolot labumus par sekmju uzlabošanos, arī draudējusi. "Tad mēs viņam slēdzām nost internetu, bija tādi konti, lai viņš var būt tikai mācībām, nekam paralēli nevarētu pieslēgties. Izmēģinājām visu, bet nekas diemžēl nepalīdzēja," sacīja Anna.

Cerība viņai parādījās februārī, kad atļāva klātienes konsultācijas tiem bērniem, kuriem ir grūtības attālināti mācīties. Viņa lūdza izglītības iestādei – Rīgas Ziepniekkalna vidusskolai – tādas nodrošināt. Taču saņēma atteikumu. Pedagogi esot pārslogoti, pieejamas tikai attālinātās konsultācijas. Anna saprata, ka tas dēlam nepalīdzēs. Izmisumā rakstīja uz Izglītības un zinātnes ministriju, vaicājot, ko viņai darīt. Tikai pēc šīs vēstules skola paziņoja, ka klātienes konsultācijas tomēr rīkos. Dēls sāka tās apmeklēt un izlaboja sekmes gandrīz visos priekšmetos, izņemot fiziku, jo šajā priekšmetā klātienes konsultācijas tomēr nepiedāvāja. Viņu pārcēla nākamajā klasē.

Sižeta veidotājiem parunāt ar skolu par tās pieeju attālinātajās mācībās neizdevās. Skolas direktore saziņai neatsaucās. Tikmēr Anna pauda cerību, ka šajā mācību gadā skolas neaizvērs. "Iedomājoties jauno mācību gadu, kas ir tikko sācies, ka tas varētu būt kaut nedaudz līdzīgs iepriekšējam, mani pārņem šausmas," viņa teica.

Taču ne visiem ir tāda pieredze kā Annai. Par skolu, kura rīkojās pretēji un izdomāja pati savu sistēmu, kā izvilkt savus skolēnus no nesekmības, vēstīs rītdienas "Panorāmā".

Pagājušajā mācību gadā nav apgūta gandrīz puse mācību vielas

Pēc Izglītības kvalitātes valsts dienesta aplēstā, lielākā daļa skolu direktoru – vismaz 70% – bija varējuši pielāgoties un izveidot atbilstīgu mācību sistēmu. Taču ne visi tā centās.

Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča uzsvēra: "Bija tādas mācību iestādes, kuras necentās veidot savu jauno sistēmu atbilstoši situācijai, bet vienkārši gaidīja, kad pāries epidemioloģiskie ierobežojumi, kad varēs atgriezties mācību procesā, kāds mums bija pirms diviem gadiem. Jāteic, ka šīs izglītības iestādes nevar raksturot kā kvalitatīvas."

Cik Latvijā ir bērnu, kurus attālinātās mācības iegrūda bedrē, nav zināms. Izglītības un zinātnes ministrijai šādu datu nav, tā atsaucas uz sniegumu 12. klašu centralizētajos eksāmenos. Tas ir līdzīgs kā gadu iepriekš. Taču šis rādītājs ir mānīgs, jo atspoguļo zināšanas tikai atsevišķos priekšmetos.

Savukārt dati par skolēniem, kuri šajā mācību gadā otrreiz mācās tajā pašā klasē, rāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, otrgadnieku nav krasi palicis vairāk.

31 skolā ir vairāk nekā 10 šādu skolēnu. 19 skolās vairāk nekā 10 skolēni pārcelti uz nākamo klasi ar nesekmīgu vērtējumu. Pašu skolu interesēs ir mazināt nesekmīgo vai otrgadnieku skaitu.

Skolās, kurās šādu bērnu ir daudz, Izglītības kvalitātes valsts dienests sāk pārbaudi, un to var neakreditēt.

Tātad – ar kādiem zināšanu robiem esam sākuši šo mācību gadu? Izglītības kvalitātes valsts dienests lēš, ka nav apgūti 30–50% mācību vielas, taču katrā skolā šī aina ir citāda. "Attālināto mācību laikā mēs nevaram apgūt tieši tikpat daudz izglītības satura kā klātienes mācībās. Pedagogu uzdevums ir sabalansēt psihoemocionālo stāvokli un izglītības satura apguvi," norādīja Juhņēviča.

KONTEKSTS:

Šogad septembrī mācības skolās atsākās klātienē, ievērojot dažādus nosacījumus un procedūras. Nedēļu pirms 1. septembra notika vēl nebijuša mēroga Covid-19 testēšana Latvijas skolās. Sākotnēji bija plānots, ka šāda testēšana mācību iestādēs gaidāma reizi nedēļā, tomēr process nevedās raiti un bija aizķeršanās. Vēlāk ministri vienojās par retāku skolēnu testēšanu – reizi divās nedēļās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt