Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Latvijā ievieš minimālās sociālās iemaksas

Panorāma

EM rosina atsevišķām nozarēm turpināt pabalstus un samazināt PVN

Labāki rezultāti matemātikas centralizētajā eksāmenā

Centralizētajos eksāmenos skolēnu vidējais vērtējums visvairāk audzis fizikā un vēsturē; lielākais kritums – ķīmijā

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada centralizēto eksāmenu rezultātiem vislielākie uzlabojumi skolēnu vidējā vērtējumā šogad vērojami Latvijas un pasaules vēsturē un fizikā, liecina Valsts izglītības satura centra (VISC) aktuālākie dati par centralizēto eksāmenu rezultātiem.

Vienlaikus lielākais kritums skolēnu vidējā vērtējumā šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, bijis ķīmijā un angļu valodā. 

Matemātikā labāki rezultāti

Šogad vidēji zemākais vērtējums iegūts matemātikā (36,3%). Tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējiem diviem gadiem vērtējums matemātikā ir uzlabojies. 2019. gadā vidējais vērtējums bija 32,7%, bet 2020. gadā – 35,4%.

VISC pārstāvis Kaspars ŠpūleLinda Spundiņa

"Mēs speciāli neesam veidojuši vieglākus vai grūtākus eksāmenus. Mēs bijām pilnveidojuši savas eksāmenu programmas un bijām stāstījuši, ka eksāmenu programmās ir sīkāk norādīts, kādas būs pārbaudāmās prasmes. Varbūt tas ir viens no iemesliem, kāpēc matemātikā šogad pat ir labāki rezultāti. Jo matemātikā arī bija norādītas konkrētās tēmas, kā arī tika nodota informācija, ka 12. klases eksāmenā netiks iekļautas tās tēmas, kas tiek mācītas 12. klases mācību gada beigās," sacīja Valsts izglītības satura centra Vispārējās izglītības pārbaudījumu nodaļas vadītājs Kaspars Špūle.

Tam, ka matemātikas eksāmena grūtības pakāpe bijusi līdzvērtīga iepriekšējo gadu pārbaudes darbiem, piekrīt Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas matemātikas skolotāja, kura katru gadu labo matemātikas eksāmenus skolēniem no dažādām skolām.

"Tā atšķirība nav tik liela, bet, protams, mēs visi ceram, ka eksāmena rezultāti atspoguļo skolēnu zināšanas. Eksāmens ir standarts. Vienīgais – samazināts apjoms, bet tas neietekmēja saturu. Tas neietekmēja sarežģītību," teica Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas matemātikas skolotāja Tatjana Strigaļova.

Bet tam, ka šogad matemātikas eksāmena rezultāti ir nedaudz labāki, ir vairāki iemesli. Gan pedagogi, gan eksāmenu novērotāji secinājuši, ka šogad skolēni vairāk centās savus spēkus izmēģināt katrā no uzdevumiem.

"Jutu to, ka skolēni daudz nopietnāk, ilgāk strādā. Bieži vien bija tā, ka līdz ar atvēlēto laiku arī bija jābeidz eksāmens. Iepriekš biju novērojis, ka stundu ātrāk aiziet no eksāmena, sakot, es esmu izdarījis visu, ko varēju un vairāk es neko nevaru. To es nevarētu pateikt, vai bija vieglāki, vai nebija vieglāki. Labi, angļu valodā tur viena daļa bija [izņemta] ārā," vērtēja Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas direktors Aldis Rakstiņš.

Vēl kāds iemesls, ar ko, piemēram, matemātikas skolotāja no Rīgas skaidro labākus rādītājus, ir tāds, ka eksāmena trešajā, sarežģītākajā daļā uzdevumu jautājumi esot formulēti veidā, kas skolēnus uzrunā pamēģināt.

Vēl šogad VISC iepriekš darījis zināmu, kādas tieši prasmes eksāmenos pārbaudīs.

Matemātikā arī bija norādītas konkrētās tēmas, kā arī tika nodota informācija, ka 12. klases eksāmenā netiks iekļautas tās tēmas, kas tiek mācītas 12. klases mācību gada beigās.

Šogad matemātikas uzdevumos arī tika pieņemtas vairākas pareizās atbildes, ja skolēni uzdevumus risinājuši atšķirīgā veidā. Bet, vai tiešām pandēmijas gada absolventi matemātiku zina nedaudz labāk, nekā iepriekšējā gada absolventi, par to varēs spriest augstskolās.

Bažas rada Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā novērotais. Tur konkursā uz 10. klasi skolēni kārto īpaši sagatavotu matemātikas pārbaudes darbu.

"Varbūt grūtāks tā iemesla dēļ, ka vairāk uzdevumu, un tā mēs varam atšķirt tos skolēnus, kuri prot ātrumā rēķināt, prot pamatot savu viedokli. Labojot šogad iestājpārbaudījumus uz 10. klasi, labāk varēja redzēt, kāda ir attālināto mācību ietekme, ka skolēni nepaspēja izņemt kādu tēmu kārtīgi," atzina Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas matemātikas skolotāja.

Vēsturē otrs lielākais uzlabojums

VISC apkopotie dati liecina, ka otrs vidēji zemākais vērtējums šogad bijis Latvijas un pasaules vēsturē (46,0%), tomēr šajā priekšmetā arī vērojams otrs lielākais uzlabojums, salīdzinot ar pērno gadu (39,6%). 

Augstākie vidējie vērtējumi šogad bijuši svešvalodu priekšmetos – krievu valodā (76,8%), franču valodā (76,1%) un vācu valodā (73,8%). 

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu skolēnu vidējie vērtējumi visvairāk uzlabojušies fizikā, kur 2020. gadā vidējais vērtējums bija 41,9%, bet 2021. gadā – 48,8%. 

Kā arī šogad iezīmējies, ka attālināto mācību dēļ, pat, ja obligāto eksāmenu vidējie rezultāti būtiski nemainījās, ir pieaugusi plaisa starp skolēniem, kas spēj patstāvīgi mācīties – viņu eksāmenu rezultāti ir ļoti labi, un skolēniem, kuri attālināto procesu dēļ saņēmuši zemākus centralizēto eksāmenu vērtējumus, nekā gaidīts.

Savukārt 9.klases valsts valodas centralizētā eksāmena vidējais vērtējums ir 61,1%, kas ir nedaudz zemāks par iepriekšējo gadu, kad tas bija 63,8%.

VISC norādīja, ka šogad skolēnu sniegumos centralizētajos eksāmenos, salīdzinot ar pagājušo gadu, būtisku izmaiņu nav. Obligātajos eksāmenos tie par dažiem procentiem atšķiras no iepriekšējo gadu rezultātiem. Tomēr izvēles eksāmenos rezultāti ir mainīgi. 

Vienlaikus VISC akcentēja, ka noteikti jāņem vērā, ka izvēles eksāmenu kārtotāju skaits ir neliels, jo šogad tie nebija obligāti, kas arī ietekmē eksāmenu vidējo rezultātu. Salīdzinot eksāmenu rezultātus pa gadiem, jāņem vērā, ka Covid-19 pandēmijas dēļ tika daļēji mainīts eksāmena saturs, skolēni eksāmenus pildīja speciālās atbilžu lapās, kuras iepriekšējos gados nebija, eksāmeni notika bez starpbrīža.

Obligātos eksāmenus latviešu valodā kārtoja 14 229 izglītojamie, matemātikā – 14 376, angļu valodu kārtot bija izvēlējušies 12 513 izglītojamo, krievu – 1766, vācu – 30, bet franču – 3. 

Šogad izglītojamajiem nebija obligāti jākārto izvēles eksāmeni, tomēr būtisku izmaiņu izvēles centralizēto eksāmenu kārtotāju skaitā nav. Latvijas un pasaules vēsturi kārtoja 1481 skolēns, bioloģiju – 1201, fiziku – 780, bet ķīmiju – 619. 

Plašāka eksāmenu rezultātu statistiskā analīze būs pieejama šā gada septembrī. 

No šodienas 12. klašu absolventi un citi izglītojamie, kuri kārtoja centralizētos eksāmenus, var uzzināt savus centralizēto eksāmenu vērtējumus, izmantojot “latvija.lv” e-pakalpojumu “Mani dati izglītības reģistros”. Izglītojamo mācību sasniegumi centralizētajos eksāmenos izteikti procentuāli. Novērtējums ierakstīts vispārējās vidējās izglītības sertifikātā, norādot kopējo procentuālo novērtējumu un procentuālo novērtējumu katrai eksāmena daļai. 

Eksāmena rezultātu procentos veido pareizo atbilžu attiecība punktos pret maksimāli iespējamo punktu skaitu eksāmenā vai tā daļā. Savukārt svešvalodu eksāmenā papildus procentuālajam novērtējumam tiek norādīts arī atbilstošais Eiropas kopīgajās pamatnostādnēs valodu apguvei (EKP) noteiktais valodas prasmes līmenis: C1 (95–100%), B2 (70–94%), B1 (40–69%). Savukārt izglītojamajiem, kuriem svešvalodu eksāmena rezultāts ir zemāks par 40%, vērtējums sertifikātā tiek izteikts tikai procentuālajā novērtējumā. 

Pamatskolas beidzēji šogad tika atbrīvoti no valsts pārbaudes darbu kārtošanas. Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju valstī, tika atcelta eksāmenu norise pamatskolas skolēniem, tā vietā skolēni veica diagnosticējošos darbus un mācību gadu pabeidza ar vērtējumu gadā.  Lai skolēni varētu uzsākt darba gaitas, pārbaudītu savas valsts valodas prasmes, mazākumtautību izglītības programmas apguvējiem pēc pašu izvēles tika piedāvāts kārtot latviešu valodas eksāmenu. Šo iespēju izmantoja 1772 skolēni. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt