Noslogotie uzņēmumi «aizņemas» darbiniekus no dīkstāves

Līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī pašmāju uzņēmumi nonāk divās pretējās pozīcijās: vai nu dīkstāvē, kad nākas uz laiku pārtraukt darbību, vai arī straujā pieprasījuma pieauguma dēļ tiem jāsāk domāt gan par darbības palielināšanu, gan darba roku piesaistīšanu. Vairāki uzņēmumi Latvijā, kuriem darba apjoms pieaudzis, šajā krīzes laikā izlēmuši “aizņemties” darbiniekus no tiem uzņēmumiem, kuriem šobrīd klājas grūtāk.

Noslogotie uzņēmumi «aizņemas» darbiniekus no dīkstāvesLinda Zalāne

    Zivju konservu uzņēmuma “Karavela” jau divus gadus intensīvi piesaistīja viesstrādniekus, norādot, ka Latvijā katastrofāli trūka darbinieku.

    “Ja mēs skatāmies līdz šai krīzei un notikumiem, kas bija pirms vīrusa izplatības, tās ir divas dažādas dzīves. [Meklējām darbiniekus] gan no Ukrainas, gan sākām jaunus projektus pat no Vjetnamas. Bet viss radikāli mainījās šajā brīdī,” stāsta SIA “Karavela” valdes loceklis Andris Bite.

    Pieprasījums pēc “Karavela” produktiem gan vietējā, gan eksporta tirgos pēdējās divās nedēļās pieaudzis par aptuveni 50%. “Mēs sapratām arī to, ka šobrīd diametrāli pretēja situācija ir citos biznesos Latvijā – cilvēki pēkšņi palikuši bez darba, bez iztikas un ienākumiem. Mums bija divi ceļi. Viens – nepildīt paaugstinātos pasūtījumus un turēties pie tāda ražošanas apjoma, kāds mums visu laiku bija. Otra versija bija sekot līdzi pieprasījumam, aicināt uzņēmumus, kuriem šobrīd ir daudz grūtāk nekā mums, nevis atlaist cilvēkus, bet sūtīt pie mums strādāt, un mēs viņu vietā maksātu algu,” saka Bite.

    Uzņēmums šādi iecerējis aizpildīt aptuveni 80 vakances, bet pieprasījums ir ievērojami lielāks. Dienā par darbu zivju cehā interesējas 300-400 cilvēki, un tas vien liecinot, cik daudzi šobrīd palikuši bez darba.

    Arī veikalu tīkls “Maxima” šajā laikā intensīvi lūkojas pēc papildu darbarokām. “Mēs nācām klājā ar piedāvājumu grūtībās nonākušo uzņēmumu darbiniekiem nākt pie mums strādāt uz noteiktu laiku, līdz ārkārtas situācija izbeigsies vai normalizēsies, nepārtraucot darba attiecībās ar savu pašreizējo darba devēju. Protams, mēs aizvien piedāvājam parasto nodarbinātību uz nenoteiktu laiku. Tāpat arī darbinieki var nākt pie mums strādāt, ja pārtrauc darba attiecības ar esošo darba devēju vai nonāk bezdarbniekos.

    Mēs redzam to, ka interese ir ļoti liela – mums zvanu skaits ir palielinājies 6-8 reizes.

    Arī pieteikumu skaits, kas ienāca dienas laikā, ir sešas reizes lielāks nekā līdz šim,” stāsta “Maxima” personāla vadības departamenta direktore Gunita Ķiesnere.

    Viņa teic, ka pagaidām ir grūti prognozēt, cik daudzi no interesentiem patiesi sāks darbu veikalā “Maxima”, bet pieprasījums pēc vakantajām vietām ir ievērojams.

    Šajā laikā darbiniekus meklē arī Rūjienas Senioru māja. “Mēs ielikām sludinājumu savā “Facebook” lapā, bet tas, ir neskatoties uz krīzi, bet uz to, ka Latvijā visur, arī pirms krīzes darbinieku trūka. Šis konkrētais sludinājums ir vairāk preventīvi, domājot par to vai analizējot un modelējot situāciju par to, kas būs, ja būs. Būt gataviem un apzināt resursus, kas mums var palīdzēt un būtu gatavi strādāt,” stāsta Rūjienas Senioru mājas direktors Jānis Roze.

    Arī virtuālā tirgus “Svaigi.lv” saimniecei Elīnai Novadai līdz ar pieprasījuma pieaugumu pēc pašmāju zemnieku un ražotāju produkcijas nācās strauji meklēt palīdzīgas rokas.

    “Tas veids, kā mēs šo ļoti strauji arī risinājām, ir caur draugu, tuvāko un paziņu loku.

    Jo mums ir paziņas, kuri, piemēram, ēdināšanas uzņēmumos paliek praktiski bez darba, jo pieprasījuma nav. Tad viņi iesaka mums savus labākos darbiniekus, lai viņi nezaudētu kvalifikāciju un iespēju strādāt. Viņi iesaka nākt strādāt pie mums. Tas ir veids, kā mēs ātrā veidā varam savākt brīnišķīgu komandu, kas palīdz nodrošināt pasūtījumu sagatavošanu. Pēdējā nedēļā mums ir nākuši klāt desmit jauni cilvēki. Skatāmies, sekojam līdzi pārmaiņām un uz to arī reaģējam,” saka Novada.

    Tāpat “Svaigi.lv” vienas dienas laikā pārvācās uz plašākām telpām, jo ar esošo infrastruktūru pieaugošo pasūtījumu pieprasījumu vairs nevarēja apkalpot.

    KONTEKSTS:

    Pasaulē izplatoties jaunajam Covid-19 vīrusam, Pasaules Veselības organizācija atzina, ka saslimstība sasniegusi globālās pandēmijas līmeni. Daudzās pasaules valstīs ieviesti stingri ierobežojumi - atcelti masu pasākumi, slēgtas robežas, skolas un citas iestādes u.c.

    Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Ar mērķi ierobežot infekcijas izplatīšanos Latvijā 12. martā nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim un kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu, tostarp mācībām skolās jānotiek attālināti un arī atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi un lidojumi.

    Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tāpat valsts mobilizējusi līdzekļus nedaudz vairāk nekā 2 miljardu eiro apmērā.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti