Taču pašlaik ukraiņiem, kas nonākuši okupācijā, nākas dzīvot "krievu pasaulē" zem automātu stobriem. Tas ieilgst un rada psiholoģiskas traumas. Tā par notiekošo stāsta okupētās Hersonas pilsētas domes deputāte Jevgēnija Belaja.
Hersonas ielās Krievijas tanki iebrauca jau pirmajā kara nedēļā. Hersonas domē Jevgēnija Belaja vada prezidenta Zelenska partijas "Tautas kalps" frakciju. Pašlaik drošības apsvērumu dēļ pārcēlusies uz Odesu, bet visu laiku ir saziņā ar Hersonā palikušajiem.
"Viņiem ir informācijas vakuums. Viss pilns tikai ar Krievijas ziņām par to, cik brīnišķīga ir dzīve Hersonā, kādi malači ir Krievija, ka "atbrīvoja" Hersonu nezin no kā. Un notiek tāds lūzuma moments. Cilvēki domā, ka viņus ir pametuši," atzīst Belaja.
Krievijai noturēt Hersonu ir stratēģiski svarīgi. Tā atrodas Ukrainas dienvidos pie Melnās jūras, un Hersonas apgabals ir viens no tiem, kur Krievijas armija cenšas veidot sauszemes ceļu uz jau agrāk sagrābto Krimu.
Pirms kara Hersonā bija ap 290 000 iedzīvotāju. Tagad ap 45% pilsētu ir pametuši. Bet palikušajiem okupanti stāsta, ka esot atnesuši mieru.
"Tikai tas miers visu laiku ir zem automātu stobriem! Tas miers ir zem pastāvīgiem draudiem.
Tas ir tāds miers, ka, ja jūs nedarīsiet tā, tad mēs jums atņemsim īpašumtiesības, atņemsim jūsu mantas, jūsu dzīvokļos izmitināsim nezin ko. Tāda superīga "krievu pasaule"!" spriež Belaja.
Sākumā iedzīvotāji rīkoja lielas protesta akcijas, bet nu jau kādu pusotru mēnesi tās vairs nenotiek, jo pārāk bīstami. Protestētājus apšaudīja, arī aizturēja uz tā sauktajām "profilaktiskajām pārrunām".
"Mans vecākais kolēģis tur atrodas jau divus mēnešus. Un vienīgais, par ko es priecājos - ka viņš vismaz ir dzīvs. Ka mēs zinām, ka viņš vienkārši ir dzīvs! Bet – kas ar viņu notiek un cik viņu morāli un fiziski cenšas salauzt – mēs to uzzināsim.
Bet varbūt arī neuzzināsim. Jo daudzi, kas no pagrabiem iznāk, klusē. Daudzi, kas no pagrabiem iznāk, viņi var nedēļu ilgi vienkārši nerunāt. Tad viņi atiet, tad sāk runāt, bet viņi nestāsta, kas tur notika."
Belaja piekrīt, ka, salīdzinot ar citām kopš kara sākuma okupētajām teritorijām, Hersonā Krievija visvairāk ir nostiprinājusi savu varu.
Sākuši izdot Krievijas pases, ieviest rubļus, preces ieved no Krievijas, spiež uzņēmējus pārreģistrēties zem Krievijas likumdošanas..
Taču rīkot tā saukto referendumu par "neatkarīgas" republikas izveidošanu Krievija Hersonā pagaidām nav uzdrošinājusies. Atsaucība ne tuvu nebūtu tāda, kā Krimā, Luhanskā vai Doneckā.
To apliecinājusi arī nupat organizētā "Krievijas diena" Hersonā, kur vietējo tikpat kā nav bijis. Skatuvei fonā var redzēt autobusus, ar kuriem atvesti cilvēki, lai izskatītos, ka pasākums kuplāk apmeklēts..
"Visos svētkos, ko viņi mēģina organizēt, viņiem nākas atvest cilvēkus. Tos ved vai nu no Krimas vai no kāda blakus esoša rajona – to es nezinu, mums nav informācijas. Bet ir fakts, ka tā ir vienmēr tāda iestudēta izrāde. Tas ir simtprocentīgi," secina Belaja.
"Bija tāda skaļa frāze – laipni lūdzam ģimenē! Jūs mums neesat ģimene. Mēs nealkstam pēc jūsu ģimenes. Mēs tādu ģimeni negribam!"
Tagad ir klusējošas protesta formas un simboli, kas palīdz uzturēt cerību, ka Hersona nepaliks okupantu rokās.
"Pilsēta pildās ar uzrakstiem. Kaut kur uz sienas parādās "Ticam Ukrainas armijai", "Gaidām Ukrainas armiju", "Hersona - tā ir Ukraina"".
Pagaidām Ukrainas armijai vēl pietrūkst jaudas doties pretuzbrukumā un ir neizpratne par Rietumu kavēšanos ar ieroču piegādēm, spiešanu uz piekāpšanos Krievijai.
"Tas, lūk, ir baisi. Sēdēt un stāstīt, ka Ukrainai vajag piekāpties Putinam un atdot savu teritoriju! Nu, ko, puiši, tad jau, būsim godīgi – atdodiet daļu savas zemes. Iziesim uz sarunām un teiksim – jā, esam gatavi palīdzēt Ukrainai un atbalstām Krieviju. Un jums, Krievija, atdosim daļu savas teritorijas. Tā ir mūsu teritorija! Mēs ne uz ko, kas pieder citiem, neesam pretendējuši!"
Sarunās ar hersoniešiem Belaja atkal un atkal atkārto – Ukrainas armija atgriezīsies, jūs neesat aizmirsti un okupanti tiks padzīti.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
