Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Aleksandrs Fomins, kurš piedalās Krievijas un Ukrainas delegāciju miera sarunās Stambulā, pavēstīja: “Tā kā sarunas par līguma sagatavošanu attiecībā uz Ukrainas neitralitāti un no kodolieročiem brīvas valsts statusu, kā arī drošības garantijām Ukrainai ieiet praktiskā fāzē, Aizsardzības ministrija, lai paaugstinātu savstarpējo uzticību un radītu nepieciešamos apstākļus sarunu vešanai augstākminētā līguma parakstīšanai, nolēmusi kardināli, vairākkārtīgi samazināt militāro aktivitāti Kijivas un Čerņihivas virzienā.”

Šo informāciju apstiprina arī Ukrainas bruņotie spēki, kas vēsta, ka Krievijas armijai šajos virzienos radušās lielas problēmas ar karaspēka rotāciju.

"Krievijas ienaidnieks pārgrupē spēkus un atvelk daļu vienību uz Baltkrievijas teritoriju, lai atjaunotu kaujasspējas," teikts Kijivas apgabala administrācijas paziņojumā.

Līdzšinējā pieredze gan rāda, ka Krievijas politiskā un militārā vadība izplata melus un dezinformāciju, piemēram, noliedz, ka Krievija būtu uzbrukusi Ukrainai, kā arī neatzīst savu atbildību par uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem.

"Viens ir tas, ko Krievija saka, otrs – ko Krievija dara. Mēs koncentrējamies uz pēdējo,” otrdien teica ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.

Krievijas delegācijas miera sarunās ar Ukrainu vadītājs Vladimirs Medinskis norāda, ka militāro operāciju samazināšana pie Kijivas nenozīmē uguns pārtraukšanu un pamiera izsludināšanu.

Ukrainas mediji komentē, ka ar diplomātiskiem mērķiem Krievija mēģina nomaskēt savas militārās neveiksmes.

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu otrdien paziņoja, ka “speciālās militārās operācijas” pamatmērķi Ukrainā esot sasniegti un turpmāk Krievijas karaspēks varēs koncentrēties uz galveno mērķi, kas ir “Donbasa atbrīvošana”.

Šādi paziņojumi varētu liecināt, ka Kremlis nolēmis koncentrēties uz “minimālās programmas” izpildīšanu: Mariupoles ieņemšanu un Azovas jūras piekrastes pārņemšanu savā kontrolē, lai pa sauszemi savienotu okupēto Krimas pussalu ar Doneckas un Luhanskas “tautas republikām” Ukrainas austrumos.

Joprojām vissmagākā situācija ir aplenktajā Mariupolē. Neskatoties uz intensīvo smagās artilērijas apšaudi, pilsētas aizstāvji vēl arvien notur pilsētas centru, ziņo Lielbritānijas izlūkdienests.

Ukrainas aizstāvjiem ir izdevies atkarot vairākas apdzīvotas vietas galvaspilsētas Kijivas tuvumā un atspiest Krievijas karaspēku, kam joprojām ir nopietnas apgādes problēmas.

Ukrainas vadība secina, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir izgāzies, tādēļ tagad Krievija centīsies noturēt un paplašināt okupētās teritorijas Ukrainas austrumos.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 3,8 miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.