Pavasarī jums bija jāiet karot. Tagad jūs esat šeit, tiekaties ar cilvēkiem, runājat, ko var atjaunot, ko nevar. Kas visvairāk uztrauc cilvēkus, kuriem sagrautas mājas?

Pats galvenais jautājums – ēku atjaunošana, remonts. Ziema vairs nav aiz kalniem, cilvēkiem vajag vietu, kur dzīvot. Visas ēkas un jumtus, ko varam nosegt, tagad maksimāli sedzam. Mēs maksimāli lūdzam [palīdzēt] savus partnerus Eiropā. Esam izveidojuši īpašu fondu, lai visu atjaunotu. Mans galvenais uzdevums – palīdzēt cilvēkiem remontēt savus dzīvokļus, mājas, lai viņi var atgriezties mūsu pilsētā.

Vai visas šīs ēkas var atjaunot?

Mūsu galvenā uzmanība tagad pievērsta daudzstāvu ēkām, jo tajās atgriezīsies vairāk iedzīvotāju. Darām visu iespējamo, lai palīdzētu visiem, taču saprotam, ka visam vajadzīga nauda. Bet nauda jātērē karam, mūsu uzvarai.

Brauc līderi, brauc zvaigznes, sola palīdzību. Bet vietējie saka, ka vārdiem darbi neseko...

Sola daudz. Bet tas nepiepildās, jo galvenā vēsts ir, ka viņi gatavi palīdzēt, kad karš beigsies. Jo, ja tagad palīdzēs, ja tagad atjaunos mājas, nav garantijas, ka rīt atkal neatlido raķete un to neiznīcina. Bet mana pozīcija ir, ka man jau šodien vajag cilvēkus kaut kur izmitināt, lai šodien cilvēkiem ir kur dzīvot. Mēs aktīvi lūdzam palīdzību Eiropas partneriem. Lai valsts palīdz, jo Irpiņa ir visvairāk cietusī pilsēta Kijivas apgabalā. Mūsu pilsēta kļuva par aizsprostu, valni pirms Kijivas – te bija kaujas, te mēs neļāvām ienaidniekam doties tālāk. Protams, es uzskatu, ka gan Ukrainai, gan Eiropas valstīm vairāk jāpalīdz Irpiņai, salīdzinot ar mazāk cietušām pilsētām. Jāpalīdz visiem. Bet tiem, kuri cieta vairāk, arī jāpalīdz vairāk. Tiem, kuri mazāk – tiem mazāk.

Cilvēki baidās, ka, kā jūs jau teicāt, karš te var atgriezties. Kas būs, ja atkal...

Tāpat kā pirmajā reizē mēs cīnījāmies par savu pilsētu, par savām ģimenēm, par mūsu Ukrainu, par mūsu prezidentu, tāpat arī nākamajā reizē mēs cīnīsimies par savu pilsētu, pret ienaidniekiem. Pieredze mums ir, vīri ir sagatavoti. Mūs ne ar ko neizbiedēs.

Ja toreiz nenobiedēja un mēs cīnījāmies, tad arī tālāk mēs cīnīsimies, lai aizstāvētu gan ģimenes, gan pilsētu, gan Ukrainu.

Man ir liela cerība, ka šo karu mēs uzvarēsim, atgūsim Krimu. Un 2023. gadā svinēsim Neatkarības dienu Jaltā, mūsu – Ukrainas Krimā, ka šī gada laikā maksimāli atjaunosim savas pilsētas. Visiem gribu novēlēt uzvaru! Ukrainas uzvaru pār Krieviju – tas šobrīd ir pats galvenais!