Šogad radītais “Liepājas radio teātris” ir pandēmijas sākumā radusies ideja, kuras izlološanai Liepājas teātra aktrise Karīna Tatarinova veltījusi daudz laika un enerģijas. Tā aktieri turpina tikties ar saviem skatītājiem.
“Kad bija visi ierobežojumi un izrādes vairs nevarēja spēlēt, Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins mums visiem uzrakstīja jauku vēstuli, kurā mudināja radīt jaunus projektus, gan piebilstot, ka tam nav un arī nebūs blakus līdzekļu, īpaši teātra gadījumā.
Tas ietilpa darba pienākumos.
Paldies aktieriem, skaņu operatoriem, kuri iesaistījās, palīdzēja veidot. Protams, ''Rietumu radio'', kas ņēma pretī to visu. Darbojās visi – mārketings un producenti, tas saistīts ar autortiesībām, jo mākslinieks ir pelnījis saņemt atlīdzību par šo,” par projektu “Liepājas radio teātris” stāsta Tatarinova.
“Liepājas radio teātris” šo gadu noslēgs ar raidījumu 25. decembrī. Tajā Liepājas teātra aktrises Signes Dancītes interpretācijā izskanēs Noras Ikstenas “Lidojošā pasaka” no krājuma “Maldīgās romances”. Līdzās radio teātrim, darbs šogad neapstājās mūzikas un jaunu izrāžu tapšanā.
Karīna Tatarinova stāsta: “Nodevām Dmitrija Petrenko izrādi “Malыš” un paguvām pāris reizes nospēlēt, tad arī sākās ierobežojumi. Mums teātrī nekas nav pārtraucies – mēģinājumi notiek, izrādes un koncerti tika nodoti. Arī mans koncerts “Čaklais. Cits”, ko mēs kopā ar Robertu Dinteru izveidojām.
Tas tika nodots teātra vadībai, pirmizrāde notika šaurā lokā bez skatītājiem.
Tikko būs iespēja spēlēt publikai, koncerts nonāks pie auditorijas.”
Tomēr iespēja tikties ar skatītājiem šogad bija dziedošajiem aktieriem, turklāt īpašajos vasaras pagalma koncertos, bet pandēmijas kontekstā par īpaši saspringtu un radošu laiku izvērtās Liepājā notikusī “Spēlmaņu nakts” balvas ceremonija, kas uzrunāja daudzus jo daudzus skatītājus ar savu humoru un liepājniecisko garu. Tajā dzirdējām arī Karīnas Tatarinovas dziedājumu.
Aktrise atzīmē: “Patiesībā varu veltīt apbrīnas vārdus visai komandai – gan Rasai Bugavičutei-Pēcei, Mārtiņam Kalitam, gan Andrim Vētram un visai viņa komandai, kas operatīvi un radoši mainīja scenāriju, izejot no visiem aizliegumiem, jo bija vairāki varianti, kā tas varētu notikt. Arī visi mūsu trīs aktieri to uz skatuves novadīja.
Tā bija laba pieredze, redzēt to riteni, ārprātīgo tempu un koncentrētību, kā tas viss tapa.”
Liepājas teātris šogad daudzkārt nonāca ziņu virsrakstos. Būdams pašvaldības kapitālsabiedrības statusā, tas nevarēja saņemt pandēmijas laika valsts atbalstu teātriem. Kaut arī pašvaldība uzņēmās finansiālo atbildību, jautājums palika atklāts – kā dzīvot tālāk, lai teātra komandai nenāktos ārpus sava radošā darba vēl baidīties par teātra pastāvēšanu.
Aktrise Karīna Tatarinova tic, ka izdosies rast risinājumu: “Es uzskatu, ka Liepājas teātrim pienākas tas pats, kas citiem teātriem. Mēs taču pildām uzdevumu un strādājam ar tādu pašu atdevi. Tas likās dīvaini. Es uzticos, ka teātra vadībai, pašvaldībai un kultūras ministrijai izdosies rast pareizo risinājumu un skatītāji netiks apdalīti.”
Kaut arī teātra skatītāji pie Liepājas teātra ēkas nepulcējas un never tā durvis, logos spoži spīd gaismas zvaigznes. Karīna Tatarinova stāsta, ka šajā laikā rīta stundās viņa skrien un dodas pastaigā gar jūru ar savu suni – uzticamo draugu Sīpolu.
