#LV99plus: Goldingenā runā, ka Rīgā pēc atbrīvošanas esot atjaunots reformācijas gars

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tās autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem - Marija Bērza (dzimusi Tišlere). Viņai ir 29 gadi (dzimusi 1888. gada 1. decembrī), viņa ir Kuldīgas vācbaltu amatnieka meita, kura īsi pirms kara apprecēja turīga latviešu saimnieka vecāko dēlu Ansi Bērzu. Sākoties karam, vīru iesauca armijā. Marija pati nedevās bēgļu gaitās un kopā ar savu mazo meitiņu Annu (dzimusi 1912. gadā) palika pie saviem vecākiem Kuldīgā. Marija sarakstās arī ar savu māsu Vilhelmīni, kura dzīvo Liepājā. (Vairāk par Mariju viņas "Facebook" vai lsm.lv profilā.

 

‘’Mīļo māsiņ*,

Vai jūsu ģimenei svētki sagādāja kādu līksmību?

Man pašai, būdamai dziļu raižu māktai, prāts uz svinībām nevedas. Bet tēvs teica, ka vajag. No rīta ilgi tielējāmies, līdz tēvs panāca to, ka dodos viņam līdzi uz baznīcu klausīties svētku sprediķi. Mācītājs teica, ka, līdzīgi kā pirms 400 gadiem Luters, arī ķeizara valdība būšot reformu nesēja Austrumeiropā. Tagad arī Rīgā pēc atbrīvošanas esot atjaunots reformācijas gars. Man šādas politiskas runas dievnamā pie sirds nebūt negāja.

Pēc sprediķa devāmies uz pilsētas teātrī, lai redzētu lugu ‘’Luters’’. Jau vairāk nekā nedēļu virsnieki visiem, kas bija gatavi uzklausīt, stāstīja, ka šī būšot izcila izrāde un trupa braukšot no pašas Berlīnes. Sen nebiju redzējusi profesionālu teātri, tāpēc biju nedaudz ieintriģēta. Kad sākās izrāde, protams, atklājās, ka nekāda trupa no Berlīnes nav atbraukusi. Tā vietā izrādi uzveda šeit novietotie vācu karavīri. Galvenās lomas atveidotājam bija acīmredzams dramatiskais talants un pieredze, bet to pašu nevarēja teikt par pārējiem aktieriem, kas bieži jaucās savā runājamā. Tieši izvēlētajos aktieros, vai drīzāk jāsaka vienīgajā aktrisē, slēpās arī šīs izrādes kulminācija.

Trešajā ainā lugas darbībā bija jāiesaistās Lutera mīļotajai Katrīnai. Un te nu izvērtās īsts skandāls.

Sākumā nesapratu, kāpēc ar Katrīnas iznākšanu uz skatuves zālē sākās skaļa sačukstēšanās un kņada. Tad čukstēšanā sadzirdēju vārdu ‘’Klāra’’. Katrīnas loma bija piešķirta ielasmeitai Klārai. Vecākas kundzes demonstratīvi cēlās kājās un pameta izrādi, bet tēva draugs Johans sāka skaļi smieties. Sanākušie virsnieki izskatījās manāmi apjukuši, bet viens no jefreitoriem sāka skaļi aurot uz nabaga aktieriem.

Marija Bērza un viņas vēstules

Šī ir pirmā Marijas Bērzas vēstule lsm.lv vēstures seriālā #LV99plus. Tas hronoloģiski ļaus sekot svarīgākajiem notikumiem 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti.

Projektā piedalās virkne virtuāli, bet noteikti ne "feiki" tēli, kas atspoguļo tā laika dzīvi, notikumus un pārdzīvojumus. Marija ir viena tiem.

Par diskusiju platformu šiem notikumiem un tā laika dzīvesstilam piedāvājam mūsu "Facebook" grupu "Dzīvā vēsture".

Tēvs bija saņēmis arī ielūgumu uz saviesīgu pasākumu rātsnamā. Ja dienas sākumā biju pateikusi tēvam kategorisku nē iešanai uz šīm svinībām, tad tagad bija radusies intriga. Varbūt kāds varēs pastāstīt ko vairāk par misēkli teātrī? Tēvs bija ļoti priecīgs par to, ka pavadīšu viņu. Svinībās mūs sagaidīja šiem laikiem nepierasti labi klāts galds. Uz galdiem bija likta ĪSTA gaļa. Vienīgā problēma bija, ka, lai tiktu pie šiem labumiem, vispirms bija jāklausās garas un neinteresantas runas par jauno kārtību un situāciju dažādos frontes sektoros. Kad visi beidzot tika pie galda, šķiet vien atblāzma no labāku laiku manierēm apturēja viesus no tā, lai viņi neaprītu sagādātās šniceles kā zvēri. Katrs varēja dabūt arī 3 glāzes alus, un šis apstāklis raisīja sarunas. Kā izrādās, tad Klāra bija savaņģojusi virsnieku, kuram bija uzdots uzraudzīt lugas iestudēšanu. Tā kā virsnieks ar savu vienību bija šeit norīkots vien nesen, viņam nebija ne jausmas par Klāras agrākajām profesionālajām gaitām.

Šodien mani moka pārmetumi par to, kā es izbaudīju vakardienas maltīti, kamēr Ansim ir jācieš svešumā.

Vai arī pie jums Liepājā izrādīja lugu ‘’Luters’’? Vai bērnu dzīvē svētki ienesa kādu gaišāku staru?

Tēvs liek jūs visus sveicināt.

Tava Marija’’

 

*Vēstule māsai Vilhelmīnei 1917. gada 1. novembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti