Kultūra

«Kurbads. Ķēves dēls» - specefekti, laikmetīgā deja un metālmūzika

Kultūra

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā atklāj pulksteņu izstādi „Laika mūzika”

Koru kari: izmaiņas to norisē un domstarpības

Lēmums rīkot koru karus ārpus Dziesmu svētkiem izraisa domstarpības

„Tā ir katastrofa!”, „Nē, gluži otrādi, tas ir ļoti pareizs lēmums!” - tik krasi atšķirīgi Latvijas kormūzikas pārstāvji vērtē lēmumu koru karus nākamajos Dziesmu svētkos rīkot aptuveni mēnesi pirms svētkiem, nevis to laikā, kā tas vienmēr bijis līdz šim. Rīkotāji uzsver – lēmums pieņemts kopīgi ar vadošajiem nozares pārstāvjiem, un tā galvenais mērķis – mazināt kolektīvu lielo noslodzi svētku laikā.

„Es esmu sašutis nereāli! Koru kari vairs nav Dziesmu svētki! Es nezinu, kāpēc un kurš to ir izlēmis, bet tā ir katastrofa!” -

ļoti nepatīkami pārsteigts un pilns neizpratnes par lēmumu 2018.gada Dziesmu svētkos koru karus pirmo reizi rīkot ārpus Dziesmu svētku ietvariem ir diriģents Ints Teterovskis. Plānots, ka tie notiks jūnija sākumā, tātad aptuveni mēnesi pirms svētkiem, kas savukārt risināsies jūlija pirmajā nedēļā.

Ints Teterovskis koru karus uzskata par absolūti neatņemamu svētku daļu ar visdziļākajām saknēm mūsu koru kustības vēsturē, tādēļ, tos izņemot no svētkiem, viņaprāt, tiek noplicināta visa Dziesmu svētku galvenā ideja, kas pamatu pamatos tomēr balstās kordziedāšanā.

Ints Teterovskis: „Koriem vispār jau vairs nekas nav palicis. Var paskatīties jebkuru nozari Dziesmu svētku laikā – koklētājiem ir koncerts, pūtējiem ir koncerts, dejotājiem – koncerts, kori ir vienīgā nozare, kurai vispār nav unikālais savs nekas. Labi, ir vokāli instrumentālais koncerts, bet tur visi nepiedalās. Labi, ir noslēguma koncerts, bet tur puse dziesmu ir ar dejām. Un tagad vēl koru karus atņem Dziesmu svētkiem. Nu tad mainām nosaukumu! Tad saucam tos – Nacionālā kultūras centra parāde. Jo Dziesmu svētki tie jau vairs nesanāks."

No visiem viedokļiem tikai pozitīvs fakts – tā savukārt koru karu plānoto norisi pirms svētkiem vērtē divu spēcīgu Liepājas koru diriģente un arī Liepājas koru apriņķa virsdiriģente Ilze Valce.

Viņasprāt, tādējādi kora dziedātāju spēki un atdeve tiktu sadalīta daudz līdzsvarotāk un beidzot viņi svētku laikā arī paši kaut ko varētu redzēt un izbaudīt, it īpaši jau valsts simtgades Dziesmu svētkos.

Ilze Valce: „Es jau 30 gadus piedalos ar abiem kolektīviem Dziesmu svētku finālā, un šī slodze ir tik ļoti liela, ka aiz bezspēka tā īsti vairs nevar izbaudīt svētkus. Nedaudz savādāk varbūt ir pašiem rīdziniekiem, kuri ir uz vietas. Bet braucējiem, manuprāt, viennozīmīgi tomēr šādi būtu mierīgāk, jo pats fināls prasa bezierunu maksimālu spēka atdevi."

Arī aktīvais kordiriģents no Latgales ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi – Jevgēņijs Ustinskovs uzskata, ka koru kari pirms Dziesmu svētkiem ir vismaz izmēģināms variants, kas, iespējams, koriem ļautu sevi parādīt kvalitatīvāk nekā saspringtajā Dziesmu svētku laikā:

„Parasti koru kari notiek Dziesmu svētku nedēļā, kas ir pārpilna ar pasākumiem, un dažreiz ir ļoti problemātiski savākt uz koru kariem labākos dziedātājus. Es domāju, ka mēs šoreiz varam to izmēģināt, un varbūt tad tiešām būs iespēja sapulcināt visus labākos Latvijas dziedātājus uz šo ļoti nozīmīgo konkursu."

Kordiriģentei, vairāku spilgtu Valmieras koru vadītājai Ingai Zirnei savukārt grūti iztēloties Dziesmu svētku nedēļu bez koru kariem, jo tie ir vieni no svētku īpašās atmosfēras veidotājiem.

Inga Zirne: „Pirmā doma, kas man nāk prātā – koru kari vienkārši piederas pie Dziesmu svētku kustības, un tā jutoņa, garša un gaisotne, kas ir Dziesmu svētku laikā... Tur ir visi kopā un viens otru var klausīties, man liekas, tas tomēr piederas – tāpat kā Dziesmu svētku karogs, gājiens, noslēguma koncerts. Arī koru kariem ar to jābūt vienuviet."

Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāja Signe Pujāte skaidro, ka lēmums – rīkot koru karus atsevišķā laikā pirms Dziesmu svētkiem - pieņemts pēc ļoti rūpīgas 2013.gada svētku izvērtēšanas kopā ar nozares pārstāvjiem. Tā galvenais iemesls – mazināt Dziesmu svētku dalībnieku pārāk lielo noslodzi svētku nedēļā.

Signe Pujāte: „2013.gadā dalībnieki bija jutušies ļoti pārslogoti. Tāpēc no pašu vidus – no svētku dalībnieku vidus, diriģentu vidus - bija šis viedoklis par to, ka šie konkursi varētu tikt izcelti ātrāk ārā, un tad savukārt, atbraucot uz svētkiem, kolektīvs var koncentrēties tikai uz mēģinājumiem un pašiem pasākumiem. Līdz ar to slodze tiek mazināta."

Protams, kā saka Signe Pujāte, lēmums par koru karu norisi jūnija sākumā pirms Dziesmu svētkiem nav akmenī iecirsts, bet pagaidām neesot arī būtiska pamata to pārskatīt.

Atšķirīgi būs arī tas, ka Dziesmu svētku gājiens 2018.gadā notiks svētku sākumā nevis noslēguma dienā kā līdz šim, un diena pēc Dziesmu svētkiem visā valstī būs brīvdiena.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Dziesmu un deju svētki
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti