Kultūra / Tautas māksla
Lai Latviešu etnogrāfiskajā izstādē 1896.gadā skatītāji pilnīgāk iepazītos ar latviešu tradīcijām un tautasdziesmām, kā arī dzirdētu laikmetīgo mūziku, izstādes rīkotāji organizēja koncertus un teatralizētus latviešu tradīciju uzvedumus. Latvijas Nacionālās vēstures muzeja (LNVM) pētniekiem ir izdevies noskaidrot, ko pirms 120 gadiem uzskatīja par pietiekami latvisku un tautu raksturojošu, lai līdzās mākslai, tērpiem un citiem priekšmetiem izrādītu plašākai publikai pirmajā Latviešu etnogrāfiskajā izstādē.
Pirmo reizi Latvijā notiks cimboļu mūzikas svētki. Sākot no 28.oktobra, nedēļas nogalē būs gan koncerti, gan meistarklases, kurās piedalīsies pašmāju un ārvalstu cimboles spēlētāji. Pasākumi notiks Rīgā un Rēzeknes novada Lūznavas muižā. Cimboļu mūzikas svētki ir tradicionālo instrumentu spēles pārmantošanas projekta “Dzīvā mūzika” pasākums.
Pirmajā Latviešu etnogrāfiskajā izstādē pirms 120 gadiem pavisam bija 18 nodaļas un viena no tām – Dailes nodaļa. Tā bija pirmā reize, kad vairāki desmiti tūkstoši apmeklētāju izstādē skatīja latviešu mākslinieku darbus, tobrīd arī jauno mākslinieku Jani Rozentālu.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) krājumā atrodas lielākā daļa līdz mūsdienām saglabāto 1896.gada izstādes priekšmetu. Taču, lai tos apzinātu, mūsdienās ir vajadzīgas ne tikai zināšanas, pieredze, krājuma pārzināšana, bet arī intuīcija un detektīva cienīgas iemaņas. Te apskatāmi daži no priekšmetiem, kas būs apskatāmi izstādē „Versija – latvieši: 1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde”, kas no ceturtdienas 27.oktobra skatāma Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā un kas jau pirms 120 gadiem bija izstādi apskatei.
Cimdiem izsenis bijusi īpaša loma cilvēku sadzīvē un godos, no paaudzes paaudzē pārmantota cimdu pāra simboliskā nozīme – tas uztverts kā cilvēka dzīves svarīgāko notikumu apliecinātājs – kāzās, krustabās vai bērēs. Cimdi kā velte un kā veiksmes simbols. Latvijas Nacionālā vēstures muzejā iekārtota krāsaina cimdu izstāde ar visai jancīgi skanīgu nosaukumu - “Kūlainis, pērstainis, delnainis”.
Gatavojoties Latviešu Etnogrāfiskajai izstādei pirms 120 gadiem 1896.gadā, tās organizators Rīgas latviešu biedrība (RLB) izlēma, ka veidos latviešu muzeju pretstatā jau esošajiem vācu muzejiem – Kurzemes provinces muzejam un Doma muzejam. Nolēma akcentu likt uz latviešu etnogrāfiju. Lai Latviešu Etnogrāfiskajā izstādē radītu plašu kultūrvēsturisku dzīves panorāmu, bija nepieciešami eksponāti.
Pirms 120 gadiem Rīgā etnogrāfiskā izstāde pirmo reizi vēstīja, kas ir latvieši. No 27.oktobra Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā būs aplūkojama izstāde „Versija – latvieši: 1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde”. Toreiz izstāde bija vērienīga - to sarīkoja mūsdienu Latvijas Nacionālā teātra vietā kanāla malā, uzceļot deviņas jaunas celtnes. Drīz pēc izstādes beigām celtnes tika nojauktas.
Ar jauniestudējumu parādi Rīgā 22.oktobrī sākas ikgadējais amatierteātru festivāls „Rīga spēlē teātri”. Festivāla viesizrāžu maratons Dailes teātrī gan notiks nākamajā nedēļas nogalē, bet jau 22.oktobrī interesenti varēs apmeklēt teātra „Zīļuks” izrādi „Lolitas brīnumputns” un studijteātra „Aka” izrādi „Siseņi”. Ieeja uz izrādēm ir bez maksas.
Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā 23. oktobra vakarā pulcēsies veļi, lai baudītu jūsu atnestos cienastus.
Nesen pēc rekonstrukcijas atklātajā Rēzeknes Zaļajā sinagogā notiks ebreju tradicionālās mūzikas koncerts, kurā piedalīsies arī klezmeri no Vācijas. Izsenis sinagoga ir ne tikai lūgšanu, bet arī sapulču un sanāksmju vieta, un svēdien šeit skanēs ebreju profesionālo tautas mūziķu klezmeru koncerts.
Pirmo reizi Latvijā aplūkojama no Slovākijas atvestā izstāde “Tautastērpu stilā”. Tā ir viens no centrālajiem Slovākijas kā Eiropas Savienības prezidējošās valsts kultūras projektiem.
Preiļu novada amatniekiem biedrībā īstenojusi savu pirmo projektu. Vienā eksemplārā izdota grāmata, kurā apkopota informācija par Preiļu apkaimes rokdarbnieku, amatnieku un citu arodu pratēju darbu.
No 22. oktobra līdz 20. novembrim Cēsu Izstāžu namā būs apskatāma latviešu tautas tērpiem un Dziesmu un deju svētku tradīcijai veltīta izstāde „Latviskās dvēseles raksti”.
Tautas mūzikas biedrība "Skaņumāja" 8.oktobrī savā šībrīža mājvietā Ogres novada Krapes pagasta "Krapēs" rīko atvērto durvju dienu, pie reizes atzīmējot arī biedrības 10. jubileju. Nozīmīgākie "Skaņumājas" projekti saistīti ar tautas mūzikas instrumentu taisīšanu un labošanu, instrumentu - cimboles, cītarkokles, Ieviņas un Pēterburgas ermoņikas, mandolīnas - spēles apmācību, festivālu un koncertu rīkošanu. „Skaņumājas” aizrautīgo 10 gadu darbu vainagojusi tautas mūzikas spēles renesanse Latvijā.
Tautas deju kolektīvs “Zalktis” ir izveidojuši vienu no pirmajiem dejas videoklipiem latviešu tautas deju kultūras vēsturē. Dejas “Es nemiršu šai zemē” autore ir "Zalkša" dibinātāja un vadītāja, kā arī vairāku deju svētku lieluzvedumu virsvadītāja Arta Melnalksne, kura uz savu entuziastisko kolektīvu tagad noraugās no citas saules. Dejas video pieejams tīmeklī.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
