1896.gada izstādē smagi kritizēts «Div`dūjiņas gaisā skrēja» muzikālais izpildījums

Lai Latviešu etnogrāfiskajā izstādē 1896.gadā skatītāji pilnīgāk iepazītos ar latviešu tradīcijām un tautasdziesmām, kā arī dzirdētu laikmetīgo mūziku, izstādes rīkotāji organizēja koncertus un teatralizētus latviešu tradīciju uzvedumus. Latvijas Nacionālās vēstures muzeja (LNVM) pētniekiem ir izdevies noskaidrot, ko pirms 120 gadiem uzskatīja par pietiekami latvisku un tautu raksturojošu, lai līdzās mākslai, tērpiem un citiem priekšmetiem izrādītu plašākai publikai pirmajā Latviešu etnogrāfiskajā izstādē.

1896.gada izstādes ietvaros bija desmit tradīciju uzvedumu, kurus apmeklējuši turpat 9 tūkstoši skatītāju. LNVM Etnogrāfijas nodaļas vadītāja Sanita Stinkule Latvijas Radio atklāj, ka šie tradīciju uzvedumi bijuši ļoti populāri un labi novērtēti. Tie notika uz skatuves pa kuru varēja ne tikai jāt ar zirgu, bet pat ar pajūgu un izrādīt dažādās latviešu dzīvesziņas tēmas - mājas darbus, pieguļā jāšanu, Jāņa dziesmu dziedāšanu, meitas lūkošanu, kāzas, utml. 

Lai radītu tā laika sajūtu šodienas izstādē, uz tās atklāšanu bija ielūgtas arī

suitu sievas, kas, izrādās, vēl šodien dzied kāzu programmu, kas ir teju tāda pati, kā tika izdziedāta 1896.gada izstādes uzvedumos. 

Pirms 120 gadiem ik vakaru izstādes laukumā spēlējis arī orķestris un uzstājušies kori.

Par koncertiem un latviešu tradīciju uzvedumiem atsauksmes atspoguļotas preses izdevumos:

Latviešu etnogrāfiskās izstādes pirmā koncerta programma – reklāma. Laikraksts “Baltijas Vēstnesis” 1896. gada 3. augusts.

Latviešu etnogrāfiskās izstādes otrā koncerta programma – reklāma. Laikraksts “Baltijas Vēstnesis” 1896. gada 7. augusts.

Latviešu etnogrāfiskās izstādes trešā koncerta programma – reklāma. Laikraksts “Baltijas Vēstnesis” 1896. gada 10. augusts.

Latviešu etnogrāfiskās izstādes tradīciju uzvedumu reklāma. Laikraksts “Baltijas Vēstnesis” 1896. gada 21. augusts.

Muzeja krājumos nav 19.gadsimta leģendāro koru ierakstu, taču mūsdienu izstādei par to laiku pielasīti ieraksti no dažas desmitgades vēlāka 1910.-1912.gada perioda, kur dziedātas tās pašas dziesmas. 

Koncertos toreiz piedalījās tolaik atzītākie kori  - Rīgas latviešu dziedāšanas jauktais un vīru koris, kā arī Jelgavas latviešu biedrības koris "Lira" - kuri iepriekšējā gadā, 1895.gadā, kad notika vispārējie 4. latviešu dziesmu svētki, bija ieguvuši pirmās balvas. Katram koncertam bija sava programma - tautasdziesmu kompozīcijas un arī Jāzepa Vītola, Jāņa Cimzes, Ādama Ores un citu latviešu komponistu tautas dziesmu apdares un oriģinālkompozīcijas jeb kā toreiz sauca - mākslīgās kompozīcijas, atklāj Stinkule.

Tolaik bijušas lietainas dienas un līdz ar to koncerti nav labi apmeklēti, bet tos tāpat pamatīgi izkritizēja. Pēc muzeja pārstāves stāstītās, koncertus recenzējis Ādams Ārgalis. Viņš "ķidājis" katru dziesmu un katra kora balsi atsevišķi. Kritika bija pat komponistiem, ka viņi nav izvēlējušies pareizas harmonijas un nav sapratuši tekstu.

""Div` dūjiņas gaisā skrēja" vispār tika sabojātas no nepareizas balss uzņemšanas sākumā," toreiz rakstīto atstāsta Stinkule.

"Mums šķiet, ka še nav ne dūjiņu skaits, ne viņu lidošanas gaisā virslieta, bet gan abu lidotāju sirds stāvoklis un viņu līdzības nozīme, kas sagatavo uz nākamo pantu drūmo saturu.

Pēc harmonizācijas veida ņemot liekas, it kā komponists pirmajam apstāklim dotu vairāk priekšroku, caur ko pēdējam apstāklim drusku ir jācieš,"

toreiz rakstīja Ārgalis. Līdzīgi viņš iztirzājis arī citas dziesmas.Trešajā koncertā viņš gan atzinis, ka kori ir sadziedājušies.

Izstādē izskanējušās tautas dziesmu apdares (klausies):

Pūt vējiņi

     

Rīga dimd 

Ej, bāliņi, lūkoties 

Div’ dūjiņas gaisā skrēja

Kur tu skriesi vanadziņi

Nu, ar Dievu, Vidzemīte


Izstādē izskanējusī oriģinālmūzika (klausies):

Baumaņu Kārlis, Trimpula

Jurjānu Andrejs, Tēvijai

Baumaņu Kārlis, Dievs, svētī Latviju

Jurjānu Andrejs, Dievs, dod mūsu tēvu zemei

 

Vairāk zināmo un nezināmo darbi no ceturtdienas, 27.oktobra, aplūkojami Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā izstādē „Versija – latvieši: 1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde”. Toreiz pirms 120 gadiem Rīgā Etnogrāfiskā izstāde pirmo reizi vēstīja, kas ir latvieši.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Tautas māksla
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti