«Versija - latvieši»: Latviešu pirmā etnogrāfiskā izstāde pirms 120 gadiem Nacionālā teātra vietā

Pirms 120 gadiem Rīgā etnogrāfiskā izstāde pirmo reizi vēstīja, kas ir latvieši. No 27.oktobra Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā būs aplūkojama izstāde „Versija – latvieši: 1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde”. Toreiz izstāde bija vērienīga - to sarīkoja mūsdienu Latvijas Nacionālā teātra vietā kanāla malā, uzceļot deviņas jaunas celtnes. Drīz pēc izstādes beigām celtnes tika nojauktas. 

Pirmā Latviešu etnogrāfiskā izstāde bija viens no vērienīgākajiem latviešu sarīkotajiem kultūras pasākumiem 19.gadsimtā ar nepārprotamu pieteikumu atrasties līdzās citām nācijām vēstures un valodas vērtības, nacionālās kultūras sasniegumu, saimniecisko centienu ziņā. Izstāde spilgti apliecināja pieaugošo nacionālo pašapziņu, rādīja kultūras mantojuma savdabību, latviešu versiju par vēsturi un sasniegumus dažādās laikmetīgās kultūras jomās.

Vietā starp tagadējo Kronvalda bulvāri un pilsētas kanālu, no Kr.Valdemāra līdz Miķeļa ielai, apmēram divus hektārus lielā laukumā uzbūvēja deviņus pagaidu paviljonus un seno ēku rekonstrukcijas, izveidoja apstādījumus, ierīkoja mauriņus, uzstādīja elektrisko apgaismojumu.

Izstādei 1896.gadā uzbūvēja speciāli paredzētas būves - ieejas vārtus, galveno paviljonu, Vidzemes riju, Kurzemes seno dzīvojamo ēku, pirti un izklaidēm domāto - skatuvi, mūzikas paviljonu un restorānu.

Tās visas atradās Latvijas Nacionālā teātra vietā, kur palūkojāmies no putna lidojuma:

Video: LNVM izstādei "Versija-latvieši" filmējis Mārcis Kalniņš

Deviņas īslaicīgas būves

Taču pirms 120 gadiem te tika saceltas deviņas speciālas būves, kuras šodien varam aplūkot vien bildēs. 

Latviešu etnogrāfiskās izstādes galvenā ēka

1896. gads. Fotopapīrs, kartons. Fotopapīrs 11,5 x 16,8 cm, kartons 20,8 x 26 cm. ZAE 6412. 

Kurzemes senā dzīvojamā ēka Latviešu etnogrāfiskajā izstādē:

1896. gads. Fotopapīrs, kartons. Fotopapīrs 11,6 x 16,8 cm, kartons 20,8 x 26 cm. ZAE 6415.

Manekenu grupa Latviešu etnogrāfiskajā izstādē, kas attēlo linu plūkšanu

1896. gads. Fotopapīrs, kartons. Fotopapīrs 11,6 x 16,8 cm, kartons 20,8 x 26 cm. ZAE 6414. 

Izstādē bija izvietots 51 manekens, tā bijā papjēmašē tehnikā veidoti antropoloģiski precīzi manekeni, viņi bija saģērbti tradicionālā apģērbā, un viņi rādīja dažādus saimniecības veidus - linu plūkšanu, zvejniecību vai rudzu pļaušanu, arī kāzas. Bija gadījums, ka apmeklētāji ienāca Kurzemes dzīvojamā ēkā, kurā uzturējās tradicionālajos tērpos saģērbti cilvēki - vīrietis un sieviete. Apmeklētāji nodomājuši, ka tie arī ir manekeni un sāka aiz deguna raustīt un ausis čamdīt, domājot, cik perfekti uztaisīti manekeni, bet šie pēkšņi atdzīvojās.

"Ārprāts, kā tās dāmas pārbijušās līdz nāvei! Izrādījies, ka tie ir dzīvi cilvēki," smej Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāja Sanita Stinkule.

Vidzemes senā dzīvojamā rija.

Turīga latviešu saimnieka dzīvojamā ēka 19. gs. beigās.

Izstādes par latviešiem

Izstāde atspoguļoja plašu latviešu kultūrvēsturiskās dzīves panorāmu: 18 nodaļās bija izstādīti vairāk nekā 8 000 eksponātu no dažādām Latvijas vietām - tie kā dāvinājumi bija atsūtīti uz Rīgu. Varēja aplūkot un iepazīt latviešu apdzīvoto apgabalu etnogrāfiskās un vēsturiskās kartes, statistikas un antropoloģiskās ziņas par latviešiem, latviešu tradicionālo apģērbu un rotaslietas, liecības par latviešu valodu, izglītību, literatūru, mūziku, teātri un mākslu, priekšmetus, kas raksturoja latviešu saimniecisko darbību - lauksaimniecību, zvejniecību, biškopību, mājrūpniecību un kuģniecību.

 

Dokumenti

Krievijas literatūras un mākslas žurnāls “Всемирная Иллюстрация” 1896. gads.

Lejuplādēt

1.76 MB

Latviešu etnogrāfiskās izstādes ēku būvniecības līguma melnraksts, noslēgts starp Rīgas Latviešu biedrības Latviešu etnogrāfiskā

Lejuplādēt

5.42 MB

Biškopība

Fotopapīrs 11,5 x 16,8 cm, kartons 20,8 x 26 cm. ZAE 6415.

Mūzika un dziedāšana 

Kuģniecība

Antropoloģija un statistika 

Centrā Jāņa Krēsliņa akvareļi un eļļas gleznojumi. 

Izstāde izstādē

Lai atzīmētu šo izcilo Latvijas kultūras vēstures notikumu, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs izveidojis "izstādi par izstādi". Tās mērķis, pirmkārt, ir iepazīstināt un atgādināt par Latviešu etnogrāfiskās izstādes neparasto vērienu un tās galvenajiem satura akcentiem, kas atstājuši nozīmīgus nospiedumus Latvijas kultūras vēsturē.

Otrkārt, tā rāda 19.gadsimta nogales latviešu sabiedrības panorāmu - izstādes rīkotāji tolaik tiecās ne vien skaidrot latviešu etnogrāfiju un vēsturi, bet arī apliecināt latviešu sabiedrības sasniegumus, nacionālās kultūras tapšanu, biedrību rosību, saimnieciskās pārmaiņas. Treškārt, daudzas no 1896.gada izstādē atspoguļotajām vērtībām - tradicionālās kultūras mantojums, latviešu mākslas, mūzikas un literatūras sasniegumi 19.gadsimtā, dziesmu svētku tradīcija un citas - atspoguļo Latvijas sabiedrībai joprojām nozīmīgas vērtības, kurām 20.un 21.gadsimtā klāt nākušas arī citas. Šodienas izstādes veidotāji arī uzdod jautājumu, kāda būtu mūsdienu versija par latvieti un cik lielā mērā tā atbilstu 1896.gadā radītajai versijai.

Līdzās bagātīgam priekšmetu klāstam un mūsdienīgam interaktīvajam saturam jaunajā izstādē būs aplūkojams arī 1896.gada izstādes makets. To, tāpat kā etnogrāfisko priekšmetu atdarinājumus, kurus varēs lietot jaunākā muzeja apmeklētāju paaudze, veidojuši Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma audzēkņi savu pasniedzēju vadībā. Maketam tapt palīdzēja Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma audzēkne Arta Paula Ozoliņa un pasniedzējs Rūdolfs Bekičs.

 

Dokumenti

Krievijas literatūras un mākslas žurnāls “Всемирная Иллюстрация” 1896. gads.

Lejuplādēt

1.76 MB

Latviešu etnogrāfiskās izstādes ēku būvniecības līguma melnraksts, noslēgts starp Rīgas Latviešu biedrības Latviešu etnogrāfiskā

Lejuplādēt

5.42 MB

"No sākuma ieraudzīju rasējumu un sāku saprast, kā tas viss izskatās. Rūdolfs man ļoti daudz palīdzēja, kā strādāt ar koku un kā taisīt maziņus maketus, un kādos šķiedru virzienos strādāt ar koku. Tā bija laba pieredze, jo varēju strādāt ar mazām lietām. Ikdienā strādāju ar kaut ko smagāku un masīvāku," stāsta maketa autore Ozoliņa.

Izstādē būs arī apskatāma stikla vitrīna, kurā būs imitēta nauda, pavisam 22 000 rubļu. Tā ir nauda, kas bija šīs visas izstādes izmaksas.

Izstāde būs apskatāma Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izstāžu zālē Brīvības bulvārī 32, Rīgā, līdz 2017.gada 17.septembrim.

Tautas māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti