Kultūra / Tautas māksla
Uzsākot jaunu tradīciju, Daugavpilī nedēļas nogalē notika pirmais Starptautiskais tautas deju sadancis. Trīs dienu garumā sadancojās deviņi dažādu tautību kolektīvi gan no Latvijas, gan ārvalstīm.
Meteņu svinēšana līdzīgi kā ziemas saulgriežiem saistās ar ķekatām un iešanu ciemos. Salacgrīvā Meteņdienā jau vairākus gadus tiek organizēts masku festivāls, kurā tiekas folkloras kopas no visas Latvijas.
Jelgavas novadā ap 400 dejotāju Meteņdienā pavasari modināja “Ziemas sadancī”. Šāds pasākums novada dejotājus pulcē jau vienpadsmito reizi, bet pirmoreiz tajā piedalījās 20 tautas deju kolektīvi. Interese par tautas dejām pieaugusi visās vecuma grupās, un pēdējo trīs gadu laikā novada dejotāju saimi papildinājuši astoņi jauni deju kolektīvi.
Aizputē uz ilggadējās Tautas teātra režisores Karmenas Austrumas atceres pasākumu šonedēļ pulcējās viņas kolēģi un aktieri. Vairāk nekā 40 gadus Aizputes kultūras nama skatuve bija režisores Karmenas Austrumas svarīgākā dzīves daļa. Pērn 3. decembrī viņa 77 gadu vecumā aizgāja mūžībā.
30.aprīlī plkst.18 starptautiskajā izstāžu centrā "Ķīpsala" notiks tautas deju ansambļa "Liesma" 70 gadu un slavenā horeogrāfa, deju pedagoga, deju svētku virsvadītāja, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera Imanta Magones 80 gadu jubilejai veltīts dižkoncerts "Ar liesmu sirdī un dejā".
No 5. līdz 7.februārim Daugavpilī, Kultūras pilī, norisināsies Starptautiskais tautas deju sadancis, kurā piedalīsies deviņi dažādu tautību deju kolektīvi no Latvijas un ārvalstīm.
Vainadziņa vietā sapans, bet svārku un vestes vietā košs apliekams bruncis - tāds ir seno votu tautas tērps, ko pēc vēsturiskiem aprakstiem atjaunojusi Vecumnieku novada Bārbeles pagasta biedrība ''Zemgales mantojums''. Voti Bauskas apkaimē nonākuši 15.gadsimtā kā karagūstekņi pēc iebrukuma Novgorodas zemē.
25. janvāris ir pēdējā diena, kad var pieteikties mācībām „Folkloras skolā”, ko jau 13.reizi rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC). Cilvēku atsaucība bijusi ļoti laba, un tai ir tendence gadu no gada palielināties. Kā novērojis tautas mūzikas eksperts Ilmārs Pumpurs, īpaši liela interese par folkloru ir tieši jauniešiem, jo savu sakņu meklējumi šodien pieder pie modernā dzīves stila.
Līdz 14. februārim Liepājas muzeja Kurzemes tautastērpu informācijas centrā skatāma ekspresizstāde “Etnogrāfiskās zeķes”, kurā var iepazīties ar kurzemnieču adītprasmi, kas līdz mūsdienām saglabātās rakstainās un mežģīņadījumu zeķēs un liecina par izcilu meistarību. Zeķu mēnesī – 27. janvārī paredzēta arī radošā darbnīca “Citāda zeķe”, kas dos iespēju izmēģināt savādākus zeķu risinājumus.
Daugavpils novada amatierteātris „Trešais variants” 9. janvārī svin 20 gadu jubileju un pasniedz ikgadējo balvu „Zelta ola”.
Lai iepazīstinātu Eiropu ar senajiem latviešu arodiem, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs šomēnes piedalīsies izstādē „Zaļā nedēļa Berlīnē”. Tā ir viena no lielākajām pārtikas izstādēm Vācijā, kur piedalās ražotāji no visas pasaules.
No 7.janvāra Latvijas Televīzijas (LTV) pirmā kanāla ēterā ceturtdienu vakaros plkst. 19.30 būs skatāms jauns raidījums "Uzvelc tautastērpu!", kurā tiks meklētas robežas starp pareizo un nepareizo tautastērpu. Žurnālisti Agnese Kleina un Dīvs Reiznieks katrs soli pa solim veidos savu ideālo tautastērpu, lai svinīgi to uzvilktu2018. gada Dziesmu un deju svētkos.
Viņa bija stingra un vienmēr panāca savu, bet viņas darbos dominēja mierīgā brūnā un pelēkā krāsa. Tā tautas daiļamata meistari Dzidru Ambolti, kura stellēs pavadījusi gandrīz 70 gadus, raksturo meita. Atceroties pazīstamo audēju, Tukuma darbnīcā atklāta izstāde ''Rokdarbi mūža garumā''.
Ventspils dārzniekiem ziema nebūt nav brīvdienu laiks. Gluži nemanāmi Ventspils puķu dobēs dabiskos ziedus nomaina asprātīgi floristikas materiāli. Ziemā visgrūtāk ir saglabāt topiārijus – ziedu skulptūras, kas bez augiem izskatās kā melnzemes krāvumi, tāpēc Ventspilī ik gadu rīko konkursu ziedu skulptūru ziemas noformējumiem.
Dubultsilti un dubultskaisti – tā varētu teikt par tautas daiļamata meistares, mazsalacietes Rasmas Āboliņas adītajiem dūraiņiem. Viņa ir viena no retajām rokdarbniecēm, kura cimdus darina dubultadījumā. Tas nozīmē, ka raksts veidojas abās pusēs un tā arī ir valkājams. Meistare daudzus gadus pilnveidojusi šo adīšanas tehniku, un nu tā aprakstīta arī Latvijas Nacionālā kultūras centra izdotā grāmatā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
