Kultūra / Tautas māksla
Tautas māksla
Rakstaini cimdi, neparastas, ar lineālu darinātas šalles un adītas krelles. Tik dažāds ir Ogres pensionāru biedrības rokdarbu pulciņa šī gada veikums. Ziemassvētku gaidīšanas laikā par tradīciju kļuvis veidot izstādi un ar saviem darbiem iepriecināt arī citus, cerot pretī saņemt kādu labu vārdu.
21.decembrī, kad bija gada īsākā diena un garākā nakts, folkmūzikas ansamblis "Stiprās sievas" atzīmēja saulgriežus. Sievas atzīst, ka saulgriežu laiks jāpavada kopā ar ģimeni un nedrīkst aizmirst latviešu tradīcijas.
Apes novada Gaujienā ar dūraiņu izstādi apzina šobrīd un agrāk tur izadītos etnogrāfiskos rakstus. Īpaši rakstaini ir tieši paaudzēm glabātie dūraiņi, tajos atrodami ne tikai etnogrāfiskie raksti, bet arī ģimenēs pieņemti simboli. Ar dūraiņu izstādi Gaujienā iecerēts veicināt iedzīvotāju interesi par rokdarbiem un adīšanu.
Izdevniecība "Lauku Avīze" laidusi klajā Valda Celma grāmatu "Baltu dievestības pamati", kurā autors raksta par dievturības izpratni: baltu/latviešu dievībām, ilustrē visu ar dainām un dievturības pētnieku citātiem. Grāmata ir veltījums baltu vienībai - tās teksts ir lasāms latviešu un lietuviešu valodā.
Rīgas Tehniskās universitātes postfolkloras grupa “Daba San” iepriecina klausītājus ar 2016. gada maijā izdotajā albumā “Vaiņags” iekļautās dziesmas “Divi” video, prezentējot savu pirmo oficiālo dziesmai veltīto video. Grupas “Daba San” tuvākā uzstāšanās - koncerts “Puzurpasaka” ziemas saulgriežu noskaņās - paredzēta Latvijas Universitātes (LU) Botāniskā dārza Ziemassvētku tirdziņa laikā 17. decembrī plkst. 15.
Pirms četriem gadiem klajā nāca tautas daiļamata meistares Marutas Grasmanes grāmata „Latvieša cimdi” – ļoti bagātīgs un vizuāli skaists izdevums par latviešu etnogrāfiskajiem cimdiem.Tā ātri kļuva populāra ne tikai latviešu, bet arī ārzemnieku vidū, kuri to pirka, viesojoties Latvijā, un pieprasīja interneta veikalā.
Šobrīd Kuldīgas mākslas namā apskatāmas visu Latvijas novadu segas. Kopumā izstādē iekļautas gandrīz 100 segas, atainojot katram novadam raksturīgo. Izstādē ir iespēja apskatīt gan etnogrāfisko segu kopijas, atdarinājumus, gan novērtēt meistaru jaunradi. Lielākoties segas tapušas pēdējos gadus dažādās Latvijas lietišķās mākslas studijās.
Kultūras un tautas mākslas centrā “Ritums” svētdien, 4. decembrī, notiks tradīciju pasākumu cikla “Līvu diena” šī gada pēdējais pasākums. Svētdienas pēcpusdiena aizritēs sarunās par lībiešu goda tērpu, līvu mūzikas, spēļu un senu ēdienu recepšu noskaņās.
No 3.decembra līdz 8.janvārim Kuldīgas mākslas namā būs apskatāma tautas lietišķās mākslas izstāde “Latvijas novadu segas”. Ekspozīcijā iekļautas vairāk nekā 250 segas, kas ataino katram Latvijas novadam raksturīgo. Izstādē būs iespēja apskatīt etnogrāfisko segu kopijas, atdarinājumus, kā arī novērtēt meistaru jaunradi, informēja Nacionālais kultūras centrs.
Tautas mūzikas kopa “Trejasmens” laiž klajā izdevumu “No ropažnieku dzīves”, kas veltīts Ropažu novada kultūrvēsturei un folklorai. Lasītājs tajā atradīs Ropažu vēstures notikumu pārskatu, bet īpaša vērība veltīta tautasdziesmām un folkloras kustībai Ropažu novadā.
Līdz Latvijas simtgadei daudzi cilvēki nolēmuši sev darināt tautastērpu, kādu sev ir uzšuvusi arī vides žurnāliste Anitra Tooma.
Gatavojoties Latvijas simtgadei, redzama tendence apgūt latviskās amata prasmes un dziļāk izzināt latvisko dzīvesziņu. Savs ieguldījums tajā ir arī akcijai „Katram savu tautastērpu”, kas mudina iepazīt un apgūt aušanas prasmi. Aronas pagastā durvis ver nu jau trešā publiski pieejamā aušanas vieta.
To, cik kilogramu sīku pērlīšu vairāk nekā 40 darba gadu laikā Latvijas amatniecības kameras meistare Māra Krieviņa iešuvusi latviešu tautas tērpu vainagos un jostās, viņa pat neņemas rēķināt. Vainagi darināti daudziem deju kolektīviem, arī individuālajiem pasūtītājiem, tie aizceļojuši arī pie latviešiem teju uz visiem kontinentiem – vienīgi Antarktīdā nav. Māras Krieviņas izšūtās pērļu jostas atzinīgi novērtētas arī izstādē Ķīnā.
Atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas 98.gadadienu, ar lielkoncertu Ķīpsalas hallē klausītājus priecēs muzikālā apvienība “Raxtu raxti”. Mūziķi atzīst, ka uz skatuves būs vērienīgs folkmūzikas orķestris ar tautiskajiem un klasiskās mūzikas instrumentiem.
Folkloras draugu kopa “Skandinieki” atzīmē savu 40 gadu jubileju, izdziedot Latvijas „ūnikumu” jeb tautas tradīcijas. Folkloras kopa Latvijas Televīzijas „Rīta Panorāmā” atzina, ka arī mūsdienās, nezinot tautasdziesmu, latvietis zaudē savu identitāti.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
