Kultūra / Tautas māksla
Tautas māksla
No 18.-20. novembrim Rīgā un Ķekavā risināsies tradicionālo deju festivāls "Baltijas Danču naktis", kurā katram danču interesentam būs iespēja izdancoties baltiešu un citu Eiropas tautu dejas pēc sirds patikas.
Sestdien, 3. decembrī, Viļakas novada Šķilbēnu pagasta Rekovā notiks vairākiem tradicionālajā kultūrā svarīgiem notikumiem bagāts pasākums – Ziemeļlatgales tradicionālās dziedāšanas godināšanas svētki “Dzīdat, meitas, kū gaidat!”.
Pirms trim gadiem Aizputē, tika likts pamats jaunai tradīcijai – Latvijas mākslas skolu audzēkņu konkursam „Dziesma”. Tā galvenais mērķis – attēlot Mārtiņa Freimaņa dziesmas dažādos mākslas žanros, lai veicinātu bērnu un jauniešu radošo pašizteikšanos un saglabātu piemiņu par talantīgo mūziķi.
11. novembrī folkloras draugu kopa “Skandinieki” atzīmēs savu pastāvēšanas 40. gadadienu, bet jubilejas koncerti ar kupla draugu loka piedalīšanos notiks 18. un 19.novembrī, informē “Skandinieku” vadītāja Julgī Stalte.
Ticējums vēsta, ka maskas nes svētību un auglību mājām, kur iegriežas ķekatnieki, bet divreiz vairāk svētības saņem tie, kuri maskojas paši. Lai noskaidrotu, kādi tēli kurām gadskārtām raksturīgi un kā pareizi sagatavoties Mārtiņdienas masku gājienam, Iecavā rīkotas īpašas apmācības.
Brīvdabas muzejā svētdien, 6.novembrī, norisinās plaši Mārtiņa dienas sagaidīšanai veltīti pasākumi. Sākot no pulksten 12 notiks masku gājiens, dažādi tirdziņi un stiprāko vīru sacensības, rāpjoties stabā. Netrūks arī danču kopā ar folkloras kopām, būs rotaļas, izjādes ar zirgiem un zīlēšanas.
6. novembrī no plkst. 10 līdz plkst. 16 Brīvdabas muzejā norisināsies Mārtiņa dienas svinības. Mārtiņš atver ziemai vārtus, lai lieli un mazi maskās tērpti ciemiņi folkloras kopu vadībā nestu prieku un svētību senajā latviešu sētā.
Viļakas novada tradīcijas nupat apkopotas folkloras mācību filmā, kas ir ļoti nozīmīgs materiāls folkloras mantojuma turpmākajai saglabāšanai.
Nopirkt šodien iespējams visu, arī seno latviešu tautas mūzikas instrumentu kokli, taču, to izgatavojot pašam, kokle var kļūt par dzimtas vērtību un latviskās piederības apliecinājumu. Šonedēļ Priekulē pirmoreiz notiek kokļu darbnīca, kur meistara Ģirta Laubes vadībā priekulnieki apgūst seno aroda prasmi.
Lai Latviešu etnogrāfiskajā izstādē 1896.gadā skatītāji pilnīgāk iepazītos ar latviešu tradīcijām un tautasdziesmām, kā arī dzirdētu laikmetīgo mūziku, izstādes rīkotāji organizēja koncertus un teatralizētus latviešu tradīciju uzvedumus. Latvijas Nacionālās vēstures muzeja (LNVM) pētniekiem ir izdevies noskaidrot, ko pirms 120 gadiem uzskatīja par pietiekami latvisku un tautu raksturojošu, lai līdzās mākslai, tērpiem un citiem priekšmetiem izrādītu plašākai publikai pirmajā Latviešu etnogrāfiskajā izstādē.
Pirmo reizi Latvijā notiks cimboļu mūzikas svētki. Sākot no 28.oktobra, nedēļas nogalē būs gan koncerti, gan meistarklases, kurās piedalīsies pašmāju un ārvalstu cimboles spēlētāji. Pasākumi notiks Rīgā un Rēzeknes novada Lūznavas muižā. Cimboļu mūzikas svētki ir tradicionālo instrumentu spēles pārmantošanas projekta “Dzīvā mūzika” pasākums.
Pirmajā Latviešu etnogrāfiskajā izstādē pirms 120 gadiem pavisam bija 18 nodaļas un viena no tām – Dailes nodaļa. Tā bija pirmā reize, kad vairāki desmiti tūkstoši apmeklētāju izstādē skatīja latviešu mākslinieku darbus, tobrīd arī jauno mākslinieku Jani Rozentālu.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) krājumā atrodas lielākā daļa līdz mūsdienām saglabāto 1896.gada izstādes priekšmetu. Taču, lai tos apzinātu, mūsdienās ir vajadzīgas ne tikai zināšanas, pieredze, krājuma pārzināšana, bet arī intuīcija un detektīva cienīgas iemaņas. Te apskatāmi daži no priekšmetiem, kas būs apskatāmi izstādē „Versija – latvieši: 1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde”, kas no ceturtdienas 27.oktobra skatāma Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā un kas jau pirms 120 gadiem bija izstādi apskatei.
Cimdiem izsenis bijusi īpaša loma cilvēku sadzīvē un godos, no paaudzes paaudzē pārmantota cimdu pāra simboliskā nozīme – tas uztverts kā cilvēka dzīves svarīgāko notikumu apliecinātājs – kāzās, krustabās vai bērēs. Cimdi kā velte un kā veiksmes simbols. Latvijas Nacionālā vēstures muzejā iekārtota krāsaina cimdu izstāde ar visai jancīgi skanīgu nosaukumu - “Kūlainis, pērstainis, delnainis”.
Gatavojoties Latviešu Etnogrāfiskajai izstādei pirms 120 gadiem 1896.gadā, tās organizators Rīgas latviešu biedrība (RLB) izlēma, ka veidos latviešu muzeju pretstatā jau esošajiem vācu muzejiem – Kurzemes provinces muzejam un Doma muzejam. Nolēma akcentu likt uz latviešu etnogrāfiju. Lai Latviešu Etnogrāfiskajā izstādē radītu plašu kultūrvēsturisku dzīves panorāmu, bija nepieciešami eksponāti.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
