Kultūra / Literatūra
Veicinot literāro procesu Latgalē un latgaliski rakstītu darbu radīšanu Latvijā, jau ceturto gadu latgaliešu kultūras kustība "Volūda" izsludina konkursu "Latgolys prozys skaitejumi 2023" (Latgales prozas lasījumi 2023) un aicina piedalīties Latgales kultūrtelpai piederīgos prozas autorus.
Šonedēļ Latvijas Radio grāmatu apskata fokusā ir literatūrzinātnieces Ingunas Daukstes-Silasproģes monogrāfija "Balsis pār jūru" par rakstnieku Gunaru Janovski, kas tikko klajā nākusi latviešu rakstniekiem veltītajā sērijā "Es esmu".
Sestdien, 16. septembrī, Dabas muzejā notiks Māras Zālītes grāmatas "Tango un Tūtiņa sēnēs" atvēršanas svētki.
Otrdien, 19. septembrī, pulksten 18.00 Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja trešajā stāvā notiks fotogrāmatas "Juris Poišs. 1957–1983" atklāšana.
Dzejnieces, redaktores un žurnālistes Ērikas Bērziņas pirmie dzejoļu manuskripti pēc atteikuma tos publicēt "Aicinājumā" tika sadedzināti krāsnī. Tolaik piecpadsmitgadīgā jauniete apsolījās nekad vairs nerakstīt, bet dzejoļi turpināja tapt, un, pateicoties Rimantam Ziedonim, tika arī pamanīti un publicēti, Latvijas Radio 3 – "Klasika" raidījumā "Dzejas dienu laiks" stāstīja pati dzejniece.
Ceturtdien, 14. septembrī, mākslas centrā "Noass" pasniegta festivāla "Dzejas dienas 2023" Dzejas balva par gada labāko dzejas un atdzejas krājumu. Balva oriģināldzejā piešķirta Martam Pujātam par krājumu "Dāma baltos džinsos", bet atdzejā – Raimondam Ķirķim par Iļjas Kaminska krājuma "Kurlā republika" atdzejojumu, pavēstīja festivāla rīkotāji.
Jau pirmajā Annas Rancānes dzejas krājumā "Lūgšana mājai" divi no dzejoļiem tika publicēti latgaliski. Latgaliešu valoda ir tā, kurā dzejniece domā, kuru iemācījās pirmo pēc piedzimšanas. Šobrīd rakstīt latgaliski mudina arī misijas izjūta, Latvijas Radio 3 – "Klasika" raidījumā "Dzejas dienu laiks" stāstīja dzejniece.
14. septembrī mūžībā devusies rakstniece un publiciste Monika Zīle, sociālajā tīklā "Facebook" informēja viņas meita Baiba Zīle.
Iznāk filosofa Igora Šuvajeva eseju krājums "Marginālijas", informē izdevniecības "Neputns" pārstāvji. Krājuma literārais redaktors un korektors ir Arturs Hansons. Sērijas dizaina autore – Anna Aizsilniece.
Ronalds Briedis par dzejnieku kļuva visai savdabīgā veidā, jo kā pusaudzim viņam tā neinteresēja, pat nepatika. Tā iemesla dēļ viņš nolēma izjokot skolotāju, iesniedzot viņai paša sarakstītus dzejoļus. Skolotāja humoru nesaprata, toties nosūtīja Briedi apmeklēt Dzejas dienu pasākumu, pēc kura viņš neatgriezeniski tika ievilkts dzejas vidē, Latvijas Radio 3 – "Klasika" raidījumā "Dzejas dienu laiks" stāstīja pats dzejnieks.
Pirmie dzejnieces Dainas Sirmās dzejoļi tapa, viņai esot vēl vidusskolā un vēlāk arī studiju laikā, un pirmais viņas dzejolis tika publicēts jau 1977. gadā, bet tad sekoja 35 gadus ilga pauze. Tikai 50 gadu vecumā viņa atgriezās pie dzejas. Nez no kurienes pēkšņi bija atgriezusies vēlme un spēja rakstīt, dzejniece stāstīja Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Dzejas dienu laiks".
Grāmatas atvēršanas svētkus Latvija Nacionālajā bibliotēkā piedzīvojis igauņu dzejnieka Indreka Kofa ironiskais dzejoļu krājums "Kur palika bērni?", kas adresēts pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērniem un, protams, viņu vecākiem, kuri ikdienā bērniem nosaka dažādus ierobežojumus.
Šoreiz uzmanības lokā divu latviešu autoru nesen klajā nākušas grāmatas, saturiski ļoti atšķirīgas. Viena no tām Daces Rībenas romāns "Dvēseļu gūstā", kas ir viņas debijas darbs prozā. Otra – Leldes Jaujas grāmata "Pārēšanās ābece", kas ir autores otrais romāns. Ja "Dvēseļu gūstā" ļoti dziļi lasītāju ievelk fantāzijas un iztēles pasaulē, tad "Pārēšanās ābece" šķetina, kā cīnīties ar tik piņķerīgu lietu kā negausību ēšanā, un dara to gana jautri un sprigani.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
