Latvijas Nacionālās bibliotēkas 8. stāvā izvietota izstāde, kura iepazīstina ar Latvijas grāmatniecības pirmsākumiem. Par sešām personībām, kuras nozīmīgu iespaidu uz latviešu kultūras attīstību iezīmējušas atšķirīgos Latvijas reģionos. Par Vili Altbergu, Andrivu Jūrdžu, Heinrihu (Indriķi) Alunānu, Klāvu Ukstiņu, Jāni Ozolu un Frīdrihu Vilhelmu Vāgneru.
"1867. gadā bija trīs latvieši grāmatu izdevēji, un 19., 20. gadsimta mijā vismaz vairāki desmiti. Šī skaita pieaugums liecina ne tikai par to, ka latvieši vēlējās izdot grāmatas, bet arī par to, ka bija lasītāju auditorija, latvieši vēlējās lasīt dažāda veida grāmatas un baudīt arī mākslu, lasot grāmatas. Par to liecina skaistie grāmatu vāki. Jura Alunāna vārdiem izsakoties – latviešu grāmatniecība strauji atbrīvojās no vācu garīdzniecības aizbildniecības piešķirtā spieķa un mēģināja sākt staigāt pastāvīgi," stāsta Latvijas Nacionālā bibliotēkas vadošā pētniece Jana Dreimane.
Nelielu ieskatu viņu veikumā var manīt arī izstādē – ar šo izdevēju pāris grāmatu izdevumiem. Te arī var ievērot, cik krāšņi ilustrētas bērnu grāmatas. Tomēr šie cilvēki nav nozīmīgi tikai tādēļ, ka izdeva grāmatas.
Bibliotēku attīstības centra bibliotēku nozares speciāliste Anda Saldovere uzsver: "Šie cilvēki nav bijuši tikai grāmatu izdevēji. Viņi ir darījuši daudz ko citu tautas izglītošanā. It īpaši ņemot vērā, ka tas ir 19. gadsimts.
Viņi ir bijuši kultūras darbinieki plašākā nozīmē, gan pedagogi, gan arī grāmatu veikalus atvēruši. Katram nedaudz atšķiras tā darbības joma, bet visi viņi ir bijuši plaši iesaistīti tautas kultūrā un izglītībā."
Andrivs Jūrdžs cīnījies par iespējām latgaliešiem lasīt latgaliski. Frīdrihs Vilhelms Vāgners dibināja pirmo sabiedrisko bibliotēku latviešiem, tādējādi veicinot grāmatu izplatību latviešu vidū. Jānis Ozols izaudzināja jaunos izdevējus. Klāvs Ukstiņš bija arī sabiedriskās dzīves rosinātājs. Heinrihs Alunāns iesaistījās sabiedriskajā darbā vairākās biedrībās, kā arī skaļi pauda savu viedokli par aktuālajām problēmām dabaszinātnēs, tautsaimniecībā, ģeogrāfijā un valodniecībā. Vilis Altbergs ne tikai izdeva savas grāmatas, bet palīdzēja arī citiem izdevējiem un bibliotēkām.
"Pirmkārt, viņi veidoja pamatu mūsu literatūrai. Jānis Ozols sevišķi veicināja jauno autoru darbību, piesaistīja sev izcilus literātus. Jau šādā virzienā viņiem ir liela loma, bet otrs iemesls, kāpēc mēs veidojām šādu izstādi, ir tas, ka mēs uzskatām, ka
būtu nepieciešams rosināt vietējos novadpētniekus un vēsturniekus dziļāk pētīt kultūras darbinieku devumu, grāmatu izdevēju darbības produkciju, šo grāmatu lasīšanu un tā tālāk," norāda Jana Dreimane.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas pētnieku un reģionu bibliotekāru veidotā izstāde būs aplūkojama bibliotēkas 8. stāva līdz šī gada rudenim, pēc tam tā ceļos pa Latvijas reģionu bibliotēkām un muzejiem.
