Kurzemnieks, vairāk nekā 100 dzejoļu krājumu, lugu, publikāciju un romānu autors Arnolds Auziņš savas daiļrades priekšplānā vienmēr izcēlis līksmību. "Ja tu spēj pasmieties par sevi, tad esi stiprs. Smaidi padara pasauli gaišāku." Tā par mūžā piedzīvoto un sastrādāto izsakās 92 gadus vecais un humoru mīlošais rakstnieks. Savās mājās Pārdaugavā Auziņš mūs sagaida ar kafiju un pīrādziņiem.
"Es esmu nobloķējis nopietnos, nepatīkamos gadījumus. Es atceros komiskos. Angļu satīriķis Džonatans Svifts teica – ja gaisam piejauc klāt jokus, tad ir vieglāk elpot. Un Zenta Mauriņa teikusi, ka frančiem ir ironija, spāņiem satīra, latviešiem humors. Taču ar to humoru kā kuram," saka rakstnieks.
Stāstu krājumā "Jautras nebūšanas" apkopoti autora piedzīvoti komiski gadījumi no dzīves: "Nu tur es gan par sevi esmu pasmējies, gan par saviem ģimenes locekļiem un arī par spalvas brāļiem. Es jau savulaik sāku ar anekdotēm par latviešu rakstniekiem. Man viss ir no dzīves ņemts. Es nevaru izdomāt, izzīst no pirksta."
Auziņš neatzīst datoru un joprojām savus darbus raksta ar roku: "Es ceļos sešos, kamēr vēl pārējā ģimene guļ, līdz deviņiem tad es strādāju. Ne jau katru dienu, bet kā uznāk tā iedvesma, vienu dienu uzrakstu trīs gabaliņus, paiet nedēļa, neuzrakstu neko."
"Es nevaru pie datora, kā daži saka, ka sēž 12 stundas dienā. Man tās domas skrien ātrāk, man pirksti tik veikli nedarbojas. Man kā Rainim ir dēlītis," teic rakstnieks.
