Bibliotekāri krājumu pārskata regulāri – katru gadu, bet reizi piecos gados notiek valsts un pašvaldību bibliotēku akreditācija, skaidroja raidījums. Šogad akreditācija paredzēta arī Talsu novada bibliotēkām. Taču pilsētas iedzīvotāji ir satraukti, ka, gatavojoties akreditācijai, pagasta bibliotēkās tiks veikts audits un no plauktiem varētu izņemt tās grāmatas, kas izdotas pirms 2000. gada, tostarp arī latviešu literatūras klasiķu darbi.
Talsu Galvenās bibliotēkas direktore Rita Alkšbirze "4.studijai" noliedza, ka būtu aicinājusi iztukšot bibliotēku plauktus. Tas bijis aicinājums izvērtēt bibliotēkas krājumu.
"Jāvērtē pēc bibliotēkas sistēmas, cik bieži pēdējos gados ir grāmata ņemta - cik bieži grāmatai ir apgrozījums bijis pie lasītāja vai izmantošanā uz vietas. Un tad, attiecīgi, ir jāvērtē, vai grāmatu ir jāatstāj lasītavā vai to novirzīt bibliotēkas krātuves zonā. Vai skatīties, vai nav iespējams iegādāties pārizdotu izdevumu, vai norakstīt grāmatu," skaidroja Alkšbirze.
Lasītāji bibliotēkā galvenokārt pieprasa jaunas, tikko izdotas grāmatas. Tā kā grāmatas nav lēts prieks, nepērk tās veikalā, bet gaida rindā bibliotēkā.
Ja lasītāju interesē kāda grāmata, kas nav lasītavā, tad to var saņemt arī no krātuves.
Pirmā pazīme, ka lasītavā vairs nav vietas - grāmatas saliktas uz virsējā plaukta. Nedrīkst būt situācija, ka plaukts ir tik ļoti pārbāzts, ka grāmatu ir grūti izņemt no grāmatu rindas. Ja grāmata ir pieprasīta, tā paliek lasītavas plauktos arī tad, ja tās vizuālais izskats un izdošanas gads nav pats svaigākais.
Talsu Galvenās bibliotēkas vadītāja atzina, ka ne katrai grāmatai iespējams iegādāties jaunāko pārizdevumu.
"Mums krājumā ir "Dvēseļu putenis", Aleksandrs Grīns, kas pat ir dažādi izdevuma veidi. Katrs no tiem arī šeit atrodas, tā ir aktualitāte," sacīja Alkšbirze.
Savukārt, ja tiek konstatēts, ka plauktos ir tāda veida literatūra kā "Padomju tiesības", tā tiek norakstīta.
"Norakstīt grāmatu nozīmē, ka mēs viņu izslēdzam no bibliotēkas informācijas sistēmas. Protams, vairumā gadījumu tās ir dubletes. Un, attiecīgi, grāmatai ir jānonāk makulatūrā," norādīja Alkšbirze.
Vadītāja apstiprināja, ka nākas norakstīt arī iecienītu klasiķu darbu vecus, nolietotus izdevumus, tomēr noliedza, ka būtu uzstājusi izņemt no plauktiem visas grāmatas, kas izdotas līdz 2000. gadam.
"Tas tika minēts kā piemērs, ka varētu vērtēt, vai grāmata ir aktuāla vai nav. 24 gadi ir pagājuši. Krājumu mēs regulāri papildinām, pērkam jaunas grāmatas. Vienkārši, lai palīdzētu šos kritērijus noteikt, no manas puses tas tika izteikts kā piemērs krājuma vērtēšanai," skaidroja Alkšbirze.
Rīgas Centrālās bibliotēkas vadītāja vietniece un bibliotēku akreditācijas komisijas pārstāve Vineta Baško stāstīja, ka kritēriji pēdējo gadu laikā globāli nav mainījušies, tādēļ process, kas šobrīd notiek Talsu novada bibliotēkās, gatavojoties akreditācijai, nav nekas unikāls, kas šajās bibliotēkās nebūtu jau pieredzēts.
Ir vesela virkne normatīvo aktu, kas nosaka bibliotēku darba kārtību un kā tai jāizskatās. Pirms diviem gadiem, kad Krievija iebruka Ukrainā, Latvijas bibliotēkās krietni vien pārskatīti grāmatu plaukti.
"Nebija tā, ka izņēma no krājumiem visu, kas ir sadrukāts krievu valodā, bet mēs vērtējām saturiski, ļoti nopietni vērtējām. Vērtējām grāmatu saturu - ņēmām ārā grāmatas, kurās tiek atspoguļota tādā pozitīvā gaismā Padomju Savienība, visas Krievijas specvienības, dažādas agresīvas operācijas, kur tiek slavināta Krievijas armija," paskaidroja Baško.
Publiskajām bibliotēkām jābūt aktuālām un jāatbilst mūsdienu lasītāju pieprasījumam. Taču, ja ir vēlme pārlasīt kādu darbu, kas šobrīd nav tā iecienītākā literatūra, jādodas uz valsts lielāko grāmatu glabātuvi – Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB). Tur ir pieejama jebkura Latvijā izdota grāmata – vienalga, kādā laikā izdota un ar kādu saturu.
"Ir likums par Latvijas Nacionālo bibliotēku, kas nosaka, ka LNB viena no funkcijām ir saglabāt šo Latvijā izdoto krājumu," informēja Baško.
Ja publiskā bibliotēka ir paredzēta 10 000 grāmatu, tad nevar plauktos salikt 50 000 grāmatas. Viens no svarīgākajiem bibliotekāra darbiem ir darbs ar krātuvi. Katru gadu tiek iepirktas jaunas grāmatas, bet tikpat daudz tiek norakstītas, pirms tam veicot rūpīgu izvērtēšanu.
"Mēs norakstām liekus dubletus, mēs norakstām maz pieprasītas grāmatas, nolietotas, saplēstas grāmatas, nozaudētas grāmatas. Tas nav viegli, ne vienmēr tas patīk. Ir grūti. Ir katram mums kāda grāmata varbūt emocionāli mīļa, bērnības grāmata. Jā, tas ir grūts darbs," atzina Baško.
