Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Vide un dzīvnieki
Vide un dzīvnieki
Sestdien, 22. aprīlī, notiekošās Lielās talkas rīkotāji atsaucās Ogres novada iedzīvotāju vēlmei piedalīties talkā un atbalstīja talkošanu arī šajā pašvaldībā, kur lemts jau trešo gadu nepiedalīties talkā, informēja rīkotāji.
Zaķiem šobrīd ir kāzu un vairošanās laiks, kas ilgs līdz vasaras nogalei. Uzmanīgākajiem vērotājiem izdodas būt par liecinieku zaķu riestam. Pelēko zaķu pulciņš pamanīts, draiskojamies ziemāju tīrumā netālu no mežmalas Saldus pusē.
Sestdien, 22. aprīlī, Latvijā notiks Lielā talka. Talciniekus gaidīs arī Valmieras novada Kauguru pagasta "Mičkēnos", latviešu valodnieka Jāņa Endzelīna dzimtajās mājās. Mājas šobrīd ir ieguvušas jaunus saimniekus, kas ir apņēmības pilni ne vien sakopt īpašumu un apkārtni, bet veidot šo vietu pieejamu arī plašākai sabiedrībai. Pirmās talkas šopavasar jau "Mičkēnos" aizvadītas, un vienā no tām klāt bija arī Latvijas Radio.
Tieši tagad latvāņu augi ir īstajā lielumā, lai tos varētu viegli atpazīt un izrakt, uzsver Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) speciālisti, pēc kuru iniciatīvas desmit pašvaldībās šonedēļ notiek cīņa tieši ar latvāņiem. Nupat kopīga talka un izglītojošas aktivitātes bija arī Augšdaugavas novada Višķu pagastā, kas ir viena no Latvijā visvairāk skartajām latvāņu teritorijām.
Daudzi suņu saimnieki ļauj četrkājainajam draugam laizīt ne tikai savu seju, bet arī rokas. Savukārt citi pēc suņa bučas steidz ātri notīrīties. Imunologs Lauris Līcītis mierināja, ka no suņa saņemtais skūpsts nebūs imunitātei graujošs, iespējams, pat tieši otrādi, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Barkavas pagastā zirga izjādes laikā iedzīvotājiem pavērusies šausminoša aina – upes krastā izmesti mētājās četri beigti teļi. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) brīdina – neatbilstoši rīkojoties ar dzīvnieku līķiem, apkārt esošajās saimniecībās var tikt ievazātas infekcijas slimības, piemēram, Āfrikas cūku mēris, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Misija "Stārķis" – tā var teikt par situāciju, kāda izveidojusies Kuldīgas centrā. Stārķu pāris atgriezies savā iepriekšējā ligzdošanas vietā kultūras centrā. Bet tur notiek rekonstrukcijas darbi, un ierastās ligzdas vietas vairs nav. Tad pāris ligzdas vīšanai izvēlējies tuvumā esošo pāļu urbšanas iekārtu. Šoreiz gan šādai svēteļu izvēlei jāsaka "nē". Tomēr citas mājvietas ierādīšana nebija tik vienkārša.
Sestdien, 22. aprīlī, Lielajā talkā sakops un labiekārtos ap tūkstoš vietu visās pašvaldībās, atskaitot Ogres novadu, kas jau trešo gadu neiesaistās šajā kustībā. Pašlaik aktīvākie talku pieteicēji ir Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji, arī ļaudis Liepājas un Preiļu pusē. Šogad Lielajā talkā pirmo reizi centīsies ierobežot latvāņu izplatību, ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "Dienas ziņas".
Baltkrievijā pavasara palos iet bojā taurgovis, kuras aizveda no Latvijas un izlaida savvaļā, lai atjaunotu vides daudzveidību upju palienēs.
Aprīlī dienas kļūst arvien garākas, naktis top īsākas. Samērā neuzkrītoši, tomēr nepārprotami pamazām no ziemas stinguma turpina atdzīvoties dažādi radījumi, arī augi – gan siltumnīcās un dārzos, gan savvaļā mītošie. Auga atdzīvošanās neapstrīdams apliecinājums ir tā uzziedēšana, un pie agrajiem savvaļas ziedētājiem pieder ne tikai vizbulītes un māllēpes.
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) aicinājumam palīdzēt krupjiem šķērsot ceļus atsaukušies aptuveni 100 brīvprātīgo, Latvijas Radio 1 raidījumam "Labrīt" pastāstīja DAP pārstāve Ilze Reinika. Šobrīd tīmeklī pieejamajā krupju migrācijas kartē atzīmētas 50 vietas, kur šie abinieki šķērso ceļus, tomēr, kā norāda Reinika, šādu vietu ir vairāk.
Šogad pirmā ērce Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā (RAKUS) noņemta 21. martā. Kopumā līdz 10. aprīlim ar lūgumu noņemt piesūkušos ērci šajā ārstniecības iestādē vērsušies 18 cilvēki. Latvijas Infektoloģijas centra vadītāja Baiba Rozentāle uzsvēra, ka tad, ja ērce piesūkusies, galvenais to neaiztikt ar kailām rokām, jo pirkstos var būt mazi, nemanāmi pušumi, kas ļaus baktērijām iekļūt asinīs.
Tauriņi – skaisti un graciozi, zināmā mērā arī noslēpumaini kukaiņi. Šiem insektiem, tāpat kā daudz kam citam pasaulē, jau izsenis ir cilvēku piedēvēta simboliska nozīme, vietām – visai daudzveidīga nozīme. Pie mums nereti pēc pirmā tauriņa krāsas varot noteikt, kāda būs vasara. Bet kādus tauriņus mums ir iespēja sastapt?
Nevienu vairs neizbrīna plēsīgo putnu klātbūtne lielajās pilsētās – Beļģijas galvaspilsētā Briselē retais lielais piekūns ligzdo un ar īpašu kameru tiek novērots pat katedrāles tornī.
Neparasti iemītnieki raduši patvērumu dzīvnieku patversmē "Mežavairogi" Ķekavas novadā – tur pēdējo nedēļu laikā nācies uzņemt ne vien suņus un kaķus, bet arī klaiņojošu aitu un pat pelēko vilku, kurš vairākus mēnešus dzīvojis kādā mājā. Viņa izcelsmi drīzumā noskaidrot palīdzēs veiktās analīzes.
Vēl īsu brīdi Latvijā turpināsies viens no skaistākajiem pavasara mirkļiem – bērzu sulu laiks. Tīras, dzidras un dažos rītos vēl tik aukstas, ka zobi salst. Kļavu sulas gan daudzviet jau beigušas tecēt, un arī bērzu pumpuri gatavi sprādzienam. Tad caurumi rievainajā mizā atkal tiks aizvērti un sulu laiks būs beidzies.
Dvietes dabas parkā atbūda ir laiks, kad palienes ilgstoši applūst un pļavas pārvēršas par ezeriem, ūdens līmenim sasniedzot pat vairākus metrus. Šis ir viens no gaidītākajiem gada notikumiem laivotāju vidū, kas īpaši populārs kļuvis tieši pēdējos gados. Atšķirībā no iepriekšējiem pavasariem šogad pakalpojumu sniedzējiem, kas izīrē laivas atbūdas laikā vairāk nekā 50 dalībniekiem, Dabas aizsardzības pārvaldē jāsaņem īpašas atļaujas.
Palu laiks jau kopš seniem laikiem Sēlijā ticis uzskatīts par piekto gadalaiku jeb atbūdu. Tas ir brīdis dabā, kad, applūstot palieņu pļavām, Latvijas ainava iegūst patiešām unikālus vaibstus. Līdz pat šai nedēļas nogalei applūstošās teritorijas baudāmas apmeklētājiem savā lielākajā krāšņumā – vēlāk ūdens līmenis tajās sāks strauji samazināties. Biedrības "Dvietes senlejas pagastu apvienība" pārstāve Benita Štrausa LSM.lv norādīja, ka šogad Dvietē ūdens līmenis ir tik bagātīgi cēlies, kādu to nav nācies pieredzēt pēdējo desmit gadu laikā.
Ar tiešraides kameru aprīkotajā balto stārķu ligzdā, kas uzvīta uz AS "Sadales tīkls" (ST) elektroapgādes balsta un kuras iemītnieki ikgadēji tiek dēvēti par Fāzi un Voltu, naktī uz 14. aprīli izdēta pirmā ola, tomēr ilgi tā ligzdā nepalika, jo drīz pēc tam viens no stārķu pāra olu pārmetis pāri ligzdas malai, informēja ST.
Vairāku cilvēku satraukumu pēdējo dienu laikā raisījušas Daugavā novērotās dīvainās, baltās putas. Kā Latvijas Televīzijas raidījumam "4. studija" skaidroja Valsts vides dienests (VVD), putas radušās no dabīgām vielām, kas lielā daudzumā nonākušas ūdenī pēc Daugavas kaskādes hidroelektrostacijas aizvaru atvēršanas.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.