Panorāma

Lestenē pārapbedī sešus leģionārus

Panorāma

Panorāma

Bērzu lapotnes noēd sprīžmeši

Bērzu lapotnes noēd sprīžmeši

Bērzu audzēs šogad neredzēti daudz savairojušies kaitēkļi, kas vietām pamatīgi vai pat pilnībā nograuzuši koku lapas. Tie ir zaļiem un svītrainiem tārpiem līdzīgi kukaiņi, pret kuriem cīnīties ir grūti, lielās mežu platībās teju pat neiespējami. Jūlijā bērzi atkal salapos, mežu īpašniekus mierina Valsts meža dienestā, tomēr gada koksnes pieaugums būs mazāks.

Zaļa pļava, zaļi krūmi, bet – ne zaļi bērzi. Pirms pāris dienām kailos bērzu zarus kopā ar mežzini devās skatīt šī meža saimnieks. Miljoniem tārpu, ko varējis ne vien redzēt, bet arī dzirdēt, tagad salīduši zemē. Dažus tomēr vēl atrodam.   

"Ja bērzs viņam ir, piemēram, karbonāde, tad šis ir, piemēram, sojas plācenīši. Ēst var daudz ko, bet ir prioritātes, kas labāk garšo," skaidro  Latvijas Valsts mežzinātnes institūta (LVMI) "Silava" vadošais pētnieks, bioloģijas zinātņu doktors Agnis Šmits, nosaucot kaitēkli vārdā. Lielo sauc par lielo salnsprīžmeti, bet mazo – par bērzu salnsprīžmeti.

Sprīžmešu savairošanos tādos apmēros kā šogad viņš savā darba mūžā līdz šim nav redzējis. Kāpēc – jo labvēlīgi, visdrīzāk, bijuši vairāki apstākļi.

"Mazāk dabiskie ienaidnieki, ļoti labvēlīgi klimatiskie apstākļi attīstībai, samazinās koku rezistence. Viss kopā, un tad tie straujāk aug. Ja viss sakrīt, viņš izšauj un uziet tai augšā," turpina Šmits.

Lielbritānijā šādas savairošanās novērojamas bieži, stāsta pētnieks. Tas gan nemierina meža īpašnieku.

"Tagad es esmu neziņā. Kungs jau stāsta visu labi, bet tie tomēr ir koki, vērtība. Ja nu tie iet bojā? Te ir platība liela. 7,7 hektāri," saka meža īpašnieks Šķilbēnu pagastā Elmārs Šakins.

Un šī meža īpašnieks nebūt nav vienīgais ar līdzīgiem jautājumiem. Valsts meža dienesta (VMA) darbiniekiem par līdzīgiem novērojumiem un bažām stāsta daudzi. Atbilde viņiem gan ir viena – jānogaida.

"Šomēnes, nākammēnes, un tad lapas būs augšā, un viss būs kārtībā. Gada pieaugums – drusku mazāks. Kubikmetri uz hektāru. Sakarā ar to, ka kokam būs slodze dzīt jaunas lapas. Bet tā, ka viņš aizietu bojā, tā nu gluži nav," norāda VMD Meža un vides aizsardzības daļas vecākais eksperts Vasīlijs Kolačs.

Tam gan nepieciešams mitrums – jāgaida lietus. Savukārt – vai iespējams cīnīties pret šiem kaitēkļiem? Pētnieks stāsta, ka ķimikālijas, kas tos nobendētu ir, taču tās lietot nebūtu vērts pat, ja jāglābj nelielas koku audzes, piemēram, ābeļu dārzs. Valsts augu aizsardzības dienestā apstiprina, ka Latgalē par sprīžmešu savairošanos viņiem stāstījuši arī augļkopji.

"Labākais veids būtu jau pavasarī zem kokiem saklāt plēves. Kad viņi izdara savu darbu, viņi sakrīt tajās plēvēs, un savākt viņus. Savādāk viņi salien zemē, vairojas un nākamajā gadā tas pats augšā. Vai arī likt līmes vairogus uz stumbriem," pamāca Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Latgales reģionālās nodaļas vecākais inspektors Andris Petkovskis.

Dienestā uzsver, ka konkrētie kukaiņi nav karantīnas organismi un pret tiem viņi necīnās. Viņus daudz bažīgākus rada ošu smaragdzaļā krāšņvabole, kas savairojusies Krievijā un ošiem nodara pamatīgus bojājumus. Tāpēc vasaras sākumā pierobežā tiek izlikti slazdi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti