Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Vide un dzīvnieki
Ar tiešraides kameru aprīkotajā balto stārķu ligzdā pašlaik tiek aprūpēti un aug trīs jaunputni. Kopumā ligzdā bija izšķīlušies pieci mazuļi, taču no diviem vecāki atbrīvojās, visticamāk, barības trūkuma ietekmē, informēja AS "Sadales tīkls" Ārējās komunikācijas vadītāja Alīna Kozlovska.
No šī gada 29. marta līdz 21. aprīlim organizācijas "Latvijas Zaļais punkts" un uzņēmuma "Eco Baltia vide" īstenotajā vides akcijā šķirošanai nodotā tekstila atkritumu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, audzis par 15%, intervijā Latvijas Radio pastāstīja Latvijas Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis.
Pie Zviedrijas krastiem redzēts baltvalis, kas pirmo reizi tika pamanīts pirms četriem gadiem Norvēģijas ziemeļos ar, domājams Krievijā ražotiem iemauktiem, otrdien paziņojušas Norvēģijas varas iestādes.
Liepājas pusē pagājušajā nedēļā izskalotie beigtie roņi, visticamāk, miruši no durtām brūcēm, kas radušās brīdī, kad zvejnieki mēģinājuši atbrīvot tīklus no roņiem, atklāja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāve.
Valsts meža dienesta un mežzinātnes institūta "Silava" speciālisti brīdina par lapu grauzēju kaitēkļu – salnsprīžmešu – savairošanos bērzu audzēs. Šobrīd bērzus ar skraju lapu vainagu vai pat vispār bez lapām var novērot vairākās vietās Latgalē, informēja dienestā.
Lai veicinātu Latvijā kritiski apdraudētās sugas – ūpja (Bubo bubo) – populācijas saglabāšanos un atjaunošanos, Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) turpina uzstādīt mežos mākslīgās ligzdvietas ūpjiem, vienlaikus jau apzinot pirmās sekmīgi apdzīvotās ligzdas – no četrām pārbaudītām ligzdām trijās aug trīs jauni putni, vēstīja LOB.
Ķīnas Tautas Republikas zinātnieki publiskojuši unikālu videomateriālu, kurā redzama balta milzu panda. Par šīs valsts simbolu uzskatītais īpatnējās krāsas dzīvnieks dzīvo dabas rezervātā Sičuaņas provincē.
Viena no Latvijas izcilākajām teritorijām bioloģiskās daudzveidības ziņā – Slīteres Nacionālais parks – šogad atzīmēs savu simtgadi, aicinot uz dažādiem jau par tradīciju kļuvušiem notikumiem, kuru laikā Slīterē pulcējas kukaiņu, sikspārņu un citu dzīvo radību pētnieki, kā arī Slīteres ceļotāju dienu apmeklētāji. Svētku notikumiem saposusies arī Šlīteres bāka, kas atsākusi savu sezonu un piedāvā vairākas ekspozīcijas gan par nozīmīgo kultūrvēsturisko mantojumu, gan dabas vērtībām.
Dabas skaitīšanas dati liecina, ka Latvijā vissliktāk šobrīd klājas dabiskajiem zālājiem un arī pārējām biotopu grupām būtiski jāuzlabo apsaimniekošana. Pētot dažādas dzīvotnes kopumā 1,3 miljonu hektāru platībā, ir iegūti valsts vēsturē pilnīgākie dati par Latvijas dabu. Par to, kā šie dati nākotnē kalpos vai jau kalpo dabas vērtību saglabāšanas politikā, kāda situācija ir Eiropas Savienībā (ES) kopumā un kāda būs Latvijas biotopu daudzveidība nākotnē, intervijā Latvijas Radio stāstīja Latvijas Dabas fonda politikas koordinatore Baiba Vitajevska-Baltvilka.
Aizvadītajās dienās jūras krastā Liepājas pusē aptuveni 25 kilometru garā piejūras posmā manīti izskaloti vairāki beigti roņi. Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāvis telefonsarunā Latvijas Radio norādīja, ka šādi gadījumi nav bieži un PVD speciālisti tuvākajās dienās dosies uz Kurzemi pārbaudīt, vai roņi nav miruši no kādas slimības. Savukārt Dabas aizsardzības pārvalde pieļauj, ka tie gājuši bojā zvejnieku murdos.
Kāds makšķernieks Daugavā, Bieķensalā, pamanījis aizdomīgus veidojumus, kas raisījuši bažas par iespējamu ūdens piesārņojumu. Makšķernieks pauda aizdomas, ka iespējamais piesārņojums varētu kaitēt ūdenī dzīvojošajām zivīm, tomēr Valsts vides dienestā (VVD) norādīja, ka patlaban šādi skati Daugavā ir normāli un nav saistīti ar piesārņojumu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Noslēgusies dabas inventarizācija – vērienīgākā dabas vērtību apsekošana, kas līdz šim Latvijā veikta. Dabas skaitīšanas laikā eksperti fokusējās uz pašiem dabiskākajiem un vērtīgākajiem biotopiem, un kopumā vairāku gadu laikā iespaidīgu daļu Latvijas teritorijas apmeklējuši un datus reģistrējuši ap 200 ekspertu, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" pastāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs Andris Širovs.
Ceturtdien, 25. maijā, mazais lācēns, kas aprīlī pēc dažu dienu klīšanas bez mammas gar Alojas-Limbažu ceļu tika nogādāts Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā, dodas uz savu jauno mājvietu "La Taniere" zoodārzu-patversmi Francijā, informēja Dabas aizsardzības pārvaldē.
Portugālē dzīvojošais pasaulē vecākais suns Bobijs sasniedzis 31 gada vecumu. Tā saimnieks kā galvenos ilgmūžības noslēpumus min dabisku pārtiku, fiziskas aktivitātes un brīvību.
Neskriet klāt katram pretimnācējam, neriet bez nopietna iemesla, neuzklupt citiem suņiem, nemaz nerunājot par uzbrukšanu – tie ir tikai daži no labas uzvedības noteikumiem ikvienam sunim. Tādēļ ne viens vien izvēlas vispārējo paklausību apmācīt suņu skolā. Cik labas un noturīgas ir apgūtās prasmes, palīdz pārbaudīt arī sacensības. Vienas no tādām aizvadītas Skrundā.
Jau labu laiku ritējis maijs. Itin vasarīgi mēdz spīdēt un sildīt spoža saule pie debesīm. Modusies dzīvība. Maijs – mēnesis, kurā pa īstam sāk sazaļot, sazaļo un zeļ zeme (tur, kur nav nesen lauksaimnieciski apstrādāta), mēnesis, kurā lapu kokiem un krūmiem izplaukst un strauji pieņemas lielumā lapas.
Ik gadu Latvijā pārdoto riepu apjoms pieaug. Pērn tika notirgoti aptuveni 20 000 riepu. Pēc tam, kad riepas ir nokalpojušas savu mūžu, tās jānodod pārstrādei. 2025. gadā Latvijai un citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm būs jāsavāc atpakaļ 90% no tirgū realizētā riepu apjoma. Vēl līdz maija beigām īpašas akcijas laikā četrās vietās Latvijā riepas iespējams nodot bez maksas.
Nākamnedēļ, 3.–4. jūnijā, Latvijas Dabas fonda (LDF) vadībā jūnijā saimniecībā "Drubazas" Talsu novadā, Abavas pagastā, notiks 24 stundu pasākums "BioBlitz" – sugu uzskaites zibakcija. Līdzās sugu uzskaitei divas dienas notiks dažādas ekskursijas, kuru ietvaros dalībniekiem kopā ar nozares ekspertiem būs iespēja iepazīt Latvijas dabu, informēja LDF.
Šķēršļi upēs būtiski ietekmē ūdeņu kvalitāti. Tādu Latvijā ir vairāk nekā 1000. Tie ir dambji, hidroelektrostacijas, akmeņu krāvumi. 70 no tiem ir izcelti kā nozīmīgākie, un mērķis ir tos izskaust, lai upes atkal būtu brīvas. Viens no ļaunākajiem šķēršļiem ir Ķīšupē Saulkrastos, jo te zivis nevar doties uz savām nārsta vietām, tomēr, iespējams, drīz te tiks rasts risinājums, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti". Lai tiktu galā ar vēl diviem šķēršļiem Salacā un Rojā, Latvijā ieradušies papildspēki no Nīderlandes, kas virza sarunas ar visām iesaistītajām pusēm, lai izdotos pārliecināt atbrīvot upes.
Latvāņi, Kanādas zeltslotiņas, puķu spriganes un citi invazīvie augi nodara lielu kaitējumu Latvijas dabai. Bieži vien svešzemju sugas izplatās, cilvēkiem neapdomīgi izmetot dārza atkritumus ārpus dārza teritorijas, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) dabas eksperte, projekta "LIFE-IP LatViaNature" Invazīvo sugu nodaļas eksperte Aiva Bojāre un Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Augu karantīnas departamenta vecākā inspektore Astra Garkāje.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
