DAP norādīja, ka Kurzemē zināmi trīs klinšu ērgļu pāri, no kuriem divi ligzdo uz mākslīgi veidotiem ligzdu pamatiem. Vienā ligzdā novērošanas kamera bija fiksējusi ērgļu mātīti, kura sildīja nesen šķīlušos, vēl pūkainu mazuli. Ligzdas tuvumā tika fiksēta neatļauta atpūtnieku klātbūtne un nometnes iekārtošana, kas izraisīja mātītes aizlidošanu, ilgstošu prombūtni un, iespējams, arī mazuļa bojāeju.
Ornitologs un Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētājs Jānis Ķuze uzsvēra, ka pavasarī un vasaras sākumā purvos ligzdojošos putnus cilvēku klātbūtne ietekmē īpaši nelabvēlīgi, jo purva klajajā ainavā cilvēku tuvošanās ligzdai ir pamanāma no ļoti liela attāluma.
"Ir novērots, ka, cilvēkam esot vēl vairāk nekā puskilometra attālumā, klinšu ērglis pametīs ligzdu un atgriezīsies tajā tikai tad, kad cilvēks būs pametis ligzdas apkārtni," pastāstīja Ķuze. "Tieši tādēļ šo putnu saglabāšanai ir nepieciešams strikti ievērot īpaši aizsargājamās dabas teritorijās noteiktos ierobežojumus un pārvietoties tikai pa īpaši iekārtotiem maršrutiem."
Latvijā klinšu ērglis ir sastopams ļoti reti, to skaits nepārsniedz 10 pārus. Sugas izplatības areāla daļā kalnos tie ligzdo uz karnīzēm klinšu sienās, tomēr pie mums šie putni ligzdas būvē vecos kokos, kas atrodami lielos augsto purvu masīvos.
Putni ir ļoti jutīgi pret traucējumu ligzdošanas sezonā, jo īpaši ligzdošanas sākumā – no marta līdz maijam. Cilvēku radīts traucējums ligzdas tuvumā var novest pie olu vai mazuļu zaudēšanas, kas kopumā samazina un apdraud sugas populāciju.
DAP Kurzemes reģionālās administrācijas direktore Dace Sāmīte norādīja, ka Kurzemes klinšu ērgļu pāris zaudējis mazuli īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kura izveidota tieši šīs sugas saglabāšanai. Viņa aicināja pirms došanās dabā pārliecināties par konkrētās teritorijas statusu, zonējumu un atļauto darbību nosacījumiem. To iespējams izdarīt šeit.
Sāmīte atgādināja, ka par neatļautu ugunskura kurināšanu pārkāpējam, kas šajā gadījumā netika notverts, var tikt piemērots naudas sods.