Segliņa skaidroja, ka vasaras sākumā ieilgušais sausums varēja izraisīt savvaļas dzīvniekam nepietiekamu barības resursu daudzumu. Lai arī dabas taku susurus baro, tomēr šiem grauzējiem saglabājas spēcīgi instinkti un tie savas darbības balsta tajā, kādi ir laikapstākļi dabā, tāpēc šogad devušies gulēt ļoti agri. Nomodā tie bija pavadījuši vien nepilnus divus mēnešus.
Speciāliste, runājot par susuru uzvedību, arī pastāstīja, ka šie dzīvnieki kādā konkrētā gadā var izvēlēties nelaist pasaulē pēcnācējus, ja saprot, ka šajā gadā būs slikta zīļu raža – tas ir kritisks parametrs, uz ko tie skatās, lai varētu pabarot savus bērnus un labi uzņemt masu pirms gulēšanas.
"Ja nav zīļu gads, tad susuru mamma ar saviem bioloģiskajiem mehānismiem aptur savu grūtniecību un tajā gadā nav pēcnācēju – tā ir normāla sugas īpatnība, ka tā ar savām darbībām pielāgojas dabā notiekošajiem procesiem," viņa sacīja, paskaidrojot, ka pēc šī gada susuru uzvedības var spriest, ka ilgstošais sausums vēl pirms zīļu ražas mainīja barības resursu pieejamību, tāpēc dzīvnieki dabiski izvēlējās iet gulēt ātrāk, lai palielinātu savas iespējas pārziemot līdz nākamajam pavasarim.
Vaicāta, kas tad notiks Susuru vakarā, ja reiz dzīvnieki guļ, zooloģe uzsvēra – susurus, protams, nemodinās, jo tā būtu nevēlama dzīvnieku traucēšana, taču šajā pasākumā varēs apskatīt, kur tie mīt, iespējams, varēs sajust, kā tie smaržo, jo tiem ir specifisks aromāts, kā arī apskatīt citu naktī un krēslā aktīvo dzīvnieku uzvedību tiem tipiskajā laikā. Tāpat varēs dzirdēt zīdītāju eksperta Valda Pilāta stāstījumu par susuriem.
Susuru vakars notiks sestdien, 19. augustā, no pulksten 20.
Latvijā šobrīd mīt trīs susuru sugas. Agrāk bijusi vēl viena, bet tā ilgstoši nav konstatēta. Līgatnes dabas takās dzīvo lielais susurs, bet dabā vēl ir sastopams arī mazais susurs un meža susurs.
