Cilvēki, kas pastaigājas ar suni, atpūtnieki, kuri bauda saules starus, pīles un pat baltais gārnis, kurš noraugās uz apkārt notiekošo – tās ir ierastas ainas Rīgā pie Māras dīķa. Kopš vasaras vidus te ir arī kaut kas neparasts – dīķī uzradušās trīs mazas saliņas. Tās ir peldošās salas, kuru uzdevums ir attīrīt dīķa ūdeni.
"Rīgas mežu" projektu vadītāja Jolanta Spura vērtēja: "Dīķis ļoti izjūt pilsētas piesārņojumu. Tas ir sekls, ar vāju caurteci. Šīs salas darbojas kā bioloģiskais filtrs, kas attīra ūdeni."
Divu, trīs un četru metrus diametrā lielās salas aprīkotas ar septiņiem enkuriem, kas katrs sver 100 kilogramus. Tās noenkurotas netālu no Mārupītes upes ietekas dīķi. Arkādijas parka galvenā dārzniece Jolanta Liepiņa sacīja, ka tieši šī mazā upīte dīķim piegādā visādus "labumus", tāpēc arī izveidotas peldošās salas, kas attīra ūdeni.
Liepiņa par salām sacīja: "Ir izvēlēti apmēram tādi augi, kas aug arī tepat apkārtnē, kas ir arī dīķa piekrastē. Tie ir grīšļi, tās ir neaizmirstules, purenes, tur ir kārklveidīgie augi."
Savukārt "Rīgas mežu" pārstāve norādīja, ka uz salas izvietoto augu saknes piesaista zivīm tik vajadzīgo skābekli, strādā kā barības vielas zivīm, kā arī piesaista dažādus dzīvos organismus, piemēram, kukaiņus, no kā zivis un putni barojas.
Lai gan Latvijā Māras dīķis ir pirmā publiskā vieta, kur uzstādītas šādas salas, citur pasaulē tā ir ierasta prakse, norādīja Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU). Šādā veidā ir iespējams ūdenī samazināt slāpekļa un fosfora daudzumu, kas rodas, piemēram, no notekūdeņiem. Augiem tās ir barības vielas.
RTU pētnieks Aigars Lavrinovičs skaidroja: "Augi tiešā veidā viņas patērē, uzņem vai akumulē savā biomasā šīs vielas. Uz augu saknēm dzīvo mikroorganismi, kas šīs barības vielas transformē no neorganiskas ūdenī izšķīdušas formas par citu formu. Slāpeklis tiek transformēts par gāzveida slāpekli, kas izkūp gaisā. Arī tādā veidā slāpekļa koncentrācija ūdenī tiek samazināta."
Māras dīķi esošajām salām nav vajadzīga īpaša aprūpe. Daba pati tiek ar visu galā. Peldošās salas esot arī piemērota ekoloģiskā vide ūdensputniem.
"Rīgas mežu" pārstāve stāstīja, ka saliņas nostiprinātas pietiekami tālu no krasta, lai iedzīvotāji nevarētu uzkāpt, bet vienkārši baudīt skatu ar acīm. Tomēr tur labprāt kāpjot ūdensputni. Novērots, ka uz saliņām patīk apmesties gulbjiem un pīlēm.
Savukārt Arkādijas parka galvenā dārzniece pauda: "Šīs salas lieliski iekļaujas ainavā un ir praktiski nemanāmas. Dažreiz paiet garām un tad domā, – kas tur ar tām salām? Tātad rezultāts ir panākts, ka ļoti, ļoti labi iekļaujas ainavā."
Māras dīķa nākotnes attīstības vīzija paredz uzstādīt vēl šādas saliņas, turklāt krietni lielāka izmēra. Ja šīs peldošās salas ar laiku pierādīs savu efektivitāti, visticamāk, tādas būs arī citās Rīgas ūdenstilpēs.
