Koledžas galvenais dārznieks Stīvens Koghils norādīja: "Tas patiešām ir paraugs. Tas parāda citiem dārzniekiem un ainavu veidotājiem, ka jums nav jāizmanto benzīna pļāvējs, jums nav jāizmanto traktors ar dīzeļa dzinēju un jums nav jāiegādājas liels litija jonu akumulators. Jums ir nepieciešams zirgs un lauksaimniecības tehnika no gadsimtu mijas."
Tā sākotnēji var šķist aina no filmas par 20. gadsimta sākumu un rosina atmiņas par dzīvi laukos, pirms traktori un cita tehnika pārveidoja lauksaimniecību.
Taču patiesībā tā ir mūsdienīga pieeja, kas palīdz saglabāt bioloģisko daudzveidību, nerada oglekļa izmešus un negatīvu ietekmi uz vidi.
Dārznieks jokoja, ka zirgi vienīgi šad tad atstāj čupiņu aiz sevis, bet šos "izmešus" var izmantot rožu mēslošanai. Darbs ir smags, bet vietējās zirgu šķirnes pārstāvji pie tā esot pieraduši.
Taču pati svarīgākā ir dabiskā pļava, ko pie koledžas ierīkoja pirms četriem gadiem. Bezmugurkaulnieku kopējā masa šeit ir 25 reizes lielāka nekā blakus zālienā, un augu un ziedu daudzveidība ir nesalīdzināma. Pļava ir izturīgāka pret sausumu, tai nepieciešama mazāka aprūpe un mēslojums, savukārt nopļauto zāli izžāvēs, un siens noderēs lopu barošanai.
