Applūdušās teritorijas dabas liegumā "Lubāna mitrājs" līdzinās jūrai, kurai neredz ne gala, ne malas. Vērdes upes kanālā applūduši mežonīgie "Baltie klāni". Pavasaros ar lielākiem nokrišņiem un straujāku ledāju kušanu zem ūdens var būt pat jauno bērzu galotnes.
"Sirreāla ainava. Sirreāli. Kur mēs vēl varam redzēt šādu ainavu, ja ne Lubāna mitrājā? Tas ir pirmatnīgums.
Re kādi koki aug, cīnās ar dabu. Barība kukaiņiem, putniem, dzeņu sugām šie visi nokaltušie koki, bet tālāk atkal daba atjaunojas un dzīvo savu dzīvi," teica Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) dabas aizsardzības vecākais speciālists Dainis Tučs.
Lubāns ir Latvijā lielākais ezers, tā platība ir vairāk nekā 80 kvadrātkilometri. Klāni – applūdušie meži, bioloģiskās pļavas, zemienes un upes – tam visapkārt veido vismaz piecas reizes lielāku teritoriju. Liegumā konstatētas vairāk nekā 250 putnu sugas, no tām aptuveni 30 Eiropā īpaši aizsargājamas un apdraudētas šeit arī ligzdo, savukārt citi caurceļo, atpūšas un barojas.
"Visas pīļu sugas ļoti daudz redzējām. Gulbji, dzērves bija, protams, ka zosis. (..) Lubāna mitrāja emblēma – ķikuts. Tas arī būs, mēs arī nobraucām garām, bet neteikšu, kurā vietā ir. Lai mazāk zinātu un nebūtu traucējums tiem ķikutiem," stāstīja dabas speciālists.
Šeit ir arī liela dzīvnieku daudzveidība, vēl nesen uz siena ruļļiem sauļojās bebri.
Klānos var laivot, bet tikai ne ar iekšdedzes dzinējiem. Braucienam rūpīgi jāsagatavojas un jāsaprot, ka visu teritoriju aplūkot nebūs iespējams.
"Jebkurā gadījumā, esot tādā dabā, jāuzvedas klusi, prātīgi, aiz sevis neko neatstājot. Kā redzam šeit, bez kaut kādas navigācijas. Arī grūti orientēties. (..) Reti kur var Latvijā tik lielā teritorijā ieraudzīt to dabas pirmatnīgumu. Daba dzīvo savu dzīvi šeit," piebilda Tučs.
Laika apstākļiem kļūstot siltākiem, ūdens līmenis Lubāna klānos krītas, pašlaik tā vidējais dziļums ir aptuveni viens metrs. Ja arī turpmāk spīdēs saule, ūdens šeit varētu būt redzams vēl aptuveni trīs nedēļas.
