Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis pastāstīja, ka izstādē visvairāk pārstāvēti ir staltbriežu ragi – to ir vairāk nekā 300 trofejas. "Tad ir stirnāžu ragi, aļņu ragi, mežakuiļu ilkņi, bebru un plēsēju galvaskausi," viņš piebilda.
Mednieks Ansis Freimanis izstādījis meižakuiļu ilkņus. Katrai trofejai ir savs stāsts, kā mednieks to ieguvis: "Esmu atvedis divus mežakuiļu ilknīšus. Mani vienīgie medaļotie ilknīši. Divas bronzas. Bet, kas ir, to vedu, ar to lepojos."
Lielai daļai izstādīto trofeju – gan ragiem, gan ilkņiem – ir piešķirtas medaļas. Pirms medaļas piešķiršanas katra trofeja tiek vērtēta pēc starptautiskas sistēmas.
"Nav tā, ka paskaties virsū, šie smuki, iedosim medaļu. Tur ir platumi, garumi, krāsas, nodilumi. Pēc metodikas vērtē, un tad skaita kopā, cik punktu sanāk. Ja tajos visos kvalificējas, tad pienākas medaļa," skaidroja Ansis Freimanis.
Savukārt fotogrāfs Ivars Freimanis uz mežu dodas nevis ar bisi, bet ar fotoaparātu. Tiem, kam medības neiet pie sirds, ir laba alternatīva, proti, foto medības. Ivara Freimaņa fotogrāfijas arī ir apskatāmas izstādē.
"Man patīk būt dabā, vērot skaistos saullēktus un saulrietus un tos sagaidīt mežā. Ļoti patīk zvēri savvaļā, un tos arī cenšos iemūžināt bildēs. Man patīk, ka viņi paliek dzīvi. Bet katram savs," sacīja Ivars Freimanis.
Latvijas Mednieku savienībā norādīja – ar izstādē izstādītajām trofejām var vilkt paralēles par to, kas notiek Latvijas dzīvnieku pasaulē.
"Redzam, ka ar staltbriežiem Latvijā viss ir kārtībā. Staltbriežu gan skaitliski ir daudz, gan arī mums ir daudz labu trofeju. Trofeju kvalitāte no izstādes uz izstādi uzlabojas, kas nozīmē, ka faktiski mednieki ir iemācījušies šo sugu apsaimniekot, jo labas trofejas ir veselajiem un pieaugušiem dzīvniekiem.
Man ir bažas par aļņiem. Aļņu reģions Latvijā vēsturiski vairāk ir Ziemeļaustrumu Latvija, Latgale, Vidzeme, un šobrīd redzam, ka trofeju ir mazāk," stāstīja Baumanis.
Viens no iemesliem, mednieku ieskatā, varētu būt žoga būvniecība uz Krievijas un Baltkrievijas robežas, kas samazina šo dzīvnieku migrācijas iespējas.
"Tas nozīmē, ka mums pašiem ir jābūt saudzīgākiem pret šo sugu, jāmedī prātīgāk. Varbūt arī vairāk jārunā ar mežsaimniekiem, kuri nereti saka, ka aļņu ir par daudz un postījumi pārāk lieli, tāpēc medniekiem vairāk jāmedī. Ir jāmeklē kompromiss, lai aļņu populāciju Latvijā saglabātu pietiekami daudzskaitlīgu un pietiekami kvalitatīvu," atzina Baumanis.
Tāpat Āfrikas cūku mēra ietekmē ievērojami samazinājušās iegūtās trofejas no mežacūkām. Šobrīd aprit desmit gadi, kopš pirmo reizi šī slimība Latvijā tika konstatēta.
