"Atbūda ir īpaša un raksturīga tieši Sēlijai, tas ir specifisks apvidvārds, kas būtībā nozīmē teritorijas periodiskas applūšanas. Citos reģionos vismaz es neesmu dzirdējusi, ka šo procesu tā sauktu," norādīja Skrinda.
Atbūdas laiku īpašu padara tas, ka upes un pļavas applūst ilgstoši. Plūdi var ilgt no viena līdz pat četriem mēnešiem.
"Arī ne vienmēr tas notiek tieši pavasaros. Protams, visraksturīgāk tas ir tieši pavasarim, bet tas var notikt arī ziemā, rudenī vai vasarā, tātad jebkurā laikā. Tieši ar ilgumu izceļas šis applūšanas jeb ūdens svārstību process, tāpēc arī tas līdzinās gandrīz vai gadalaikam," skaidroja Skrinda.
Atbūdas process vistiešāk ir saistīts ar ūdens līmeni Daugavā. Kad ūdens Daugavā ceļas tik ļoti, ka pārsniedz noteiktu slieksni, sākas pretējs upju tecēšanas virziens.
"Upes pagriežas uz otru pusi, un pa šīm Dvietes palienes upēm ūdens sāk plūst iekšā zemienē, un atkarībā no ūdens līmeņa, aizņem lielāku vai mazāku teritoriju.
Atkarībā no ūdens līmeņa Dvietes palienē var būt applūdusi no 3,4 līdz 8 tūkstošiem hektāru liela platība, un applūdusī teritorija var būt līdz pat 17 kilometriem gara," stāstīja Skrinda.
Cilvēki šo procesu ir novērojuši, visticamāk, gadsimtiem. Arī mūsdienās tiek ņemta vērā tā ietekme, tāpēc applūstošā teritorija nekad nav bijusi un arī netiek apbūvēta. Protams, plūdu laikā nereti applūst ceļi, taču cilvēki atbūdai ir gatavi un to ir pieņēmuši.
"Applūstošā teritorija pārsvarā ir Augšdaugavas novada Dvietes un Pilskalnes pagasti. Mazākos palos applūst teritorija ap Dvieti, kas ir ciemats, un arī ap Doļnaju [ciemats Pilskalnes pagastā]. Applūstošā teritorija ir ap divām upēm – ap Dvietes upi un ap Ilūkstes upi. Abas upes savienojas vienā upē, ko sauc par Berezauku, un pēc diviem kilometriem Berezauka ietek Daugavā," skaidroja Skrinda.
Lielu palu gadījumā applūst teritorija arī ap Dvietes pieteku Viesīti – tad atbūda stiepjas gandrīz līdz Bebrenei. Teritorija tiešām ir milzīgi plaša lielu palu gadījumā, atzina Skrinda.
Viņa stāstīja, ka šogad atbūdas pirmais vilnis sācies jau martā, pēc tam ūdens līmenis nokrities, bet tagad, aprīļa sākumā, klāt ir jau atbūdas nākamais vilnis – ūdens līmenis atkal sācis celties.
Arī Dvietes palienes daba ir pielāgojusies plūdu radītajām pārmaiņām – te dzīvo vai viesojas tās putnu sugas, kurām nepieciešama šī atbūda un šis mitruma režīms. Tie, piemēram, ir bridējputni – Dvietes paliene ir ļoti nozīmīga vieta griezei un ķikutam.
"Regulārie pali šeit veido apstākļus tādai putnu sugu daudzveidībai, kam patīk šādi apstākļi," piebilda Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve.
Dvietes paliene atbūdas laikā piesaista arī tūristus. Nu jau otro gadu pēc kārtas, iegūstot speciālu atļauju Dabas aizsardzības pārvaldē, pakalpojumu sniedzēji var izīrēt laivas laivošanai pa Dvietes palieni, un pieprasījums pēc laivām esot liels. Pērn atbūdas laikā aprīlī šo iespēju izmantoja un Dvietes palieni izlaivoja aptuveni 800 laivotāji.
Individuālajiem laivotājiem, lai dotos piedzīvojumā pa Dvietes palieni ar savu personīgo laivu, atļauja nav nepieciešama, tāpēc kopējais laivotāju skaits varētu būt krietni lielāks.
