Dramatiskie notikumi turpinās jau aptuveni nedēļu. Skrundas kultūras nama skursteni par savu ligzdošanas vietu izvēlējies balto stārķu pāris, bet to nolūkojis arī melnais stārķis.
Kaislības kā meksikāņu seriālā
Tas nozīmē, ka ik pa laikam ligzdā mainās saimnieki. Izdzītais turpat netālu vēro, kad atkal varēs nokļūt atpakaļ. Šādi notikumi ir pārsteigums gan garāmgājējiem, gan kultūras nama darbiniekiem. Viņi to jau iesaukuši par meksikāņu seriālu.
"Principā viena diena mums pagāja visu dienu šajās kaislībās, mēs skrējām skatīties ik pēc 15 minūtēm, kurš nu ir, kurš nu uzvarēs. Interesanti, bet tai pašā laikā bēdīgi, ka tas melnais nevar sev vietu atrast," stāsta Skrundas pilsētas bibliotēkas vadītāja Inga Zalgaucka.
Kad par šī melnā stārķa izdarībām uzzināja Skrundas pagasta Jaunmuižas iedzīvotāji, viņi atpazina savu regulāro iemītnieku. Tas te manīts jau 2017. gadā.
Valters Farnasts to regulāri reģistrējis "Dabas datos", šogad pirmo reizi pamanīts 16. martā. Līdzīgi kā Skrundā, arī te viņš bija agresīvi apsēdis balto stārķu ligzdas.
"Kad stārķi sēž ligzdās, viņiem jau kaujas notiek. Citi pamūk, citi plēšas pretī. No šīs ligzdas, cik tur tos gadu atpakaļ, olas izmeta. "Melnais sātans", kā mūsu ciemā vietējie viņu iesaukuši. Viņam jau pašam turpat taisnā līnijā divus kilometrus apmēram sava ligzda, savs dabas liegums. Divi vai trīs gadi bija pašam kundze. Nu vai otrādi. Tad bija mierīgāks," stāsta Farnasts.
Unikāls gadījums
Lai uzzinātu, kāpēc putns šādi rīkojas, sazinājāmies ar melno stārķu pētnieku ornitologu Māri Strazdu. Viņam šis indivīds jau ir pazīstams vairākus gadus.
Tas, ka melnais stārķis ir atlidojis uz cilvēku apdzīvotu vietu, nav nekas īpašs. Netipiskas ir viņa attiecības ar baltajiem stārķiem.
"Visdrīzāk viņš ir tāds viens ne tikai visā Latvijā, bet varbūt arī vispār starp melnajiem stārķiem, kas šobrīd ir dzīvi," spriež Strazds.
Pētnieks uzsver, ka par šādu gandra uzvedību var izteikt tikai minējumus, jo precīza skaidrojuma nav.
"Iespējams, šis putns ir uzaudzis baltā stārķa ligzdā un identificē sevi ar balto stārķi, bet bioloģiski viņš, protams, tāds nav. Viņam ir iedzimtie uzvedības rāmji.
Tie baltie stārķi, kam viņš gribētu tur pielīmēties klāt un varbūt atrast sev partneri, viņu nesaprot, tas, kas melnajiem stārķiem ir riesta lidojums, tas baltais varbūt uztver to kā uzbrukumu. Un nesaprot, kāpēc tas melnais muļķis viņam lido pakaļ."
Ornitologs atzīst, ka, vadoties pēc šī gadījuma, nevar veikt pētījumu, jo tas ir unikāls. Vienkārši nav, ar ko salīdzināt. Vai arī šīs svēteļu ģimenes olas būs apdraudētas, vēl nav zināms.
