

Dzīve & stils / Vēsture

1875. gada 14. martā Prāgā notika čehu komponista, nereti par čehu nacionālās mūzikas ciltstēvu dēvētā Bedržiha Smetanas simfoniskās poēmas "Višehrada" – cikla "Mana dzimtene" pirmās daļas – pirmatskaņojums.

Mongolija pasludināja pilnīgu neatkarību no Ķīnas 1921. gada 13. martā. Ļoti nozīmīga loma šais notikumos bija vācbaltiešu baronam Romānam fon Ungernam-Šternbergam.

Kolektīvā atmiņa ir sociāls fenomens, lai mēs aprakstītu to, kā mēs atceramies pagātni. Šīs kolektīvās, pilsoniskās atmiņas ietvaru veido arī valsts un tās institūcijas, jo ne tikai dzimtas stāsti, kas tiek nodoti no paaudzes paaudzē, bet arī izglītība skolā, publiskā retorika, piemiņas pasākumi, pieminekļi un ielu nosaukumi – tas viss veido mūsu kolektīvo atmiņu, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" vērtēja vēsturnieki Kaspars Zellis un Edgars Engīzers.

Vēsturniece Ineta Lipša atteikusies no nominācijas "Gada vēsturnieks 2022", lai pievērstu uzmanību samilzušajām problēmām publiskajā komunikācijā par vēstures pētniecību un vēstures zinātnē kopumā, aģentūru LETA informēja Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrībā.

"Pa Pirmā pasaules kara mantojuma pēdām" – šāds nosaukums dots pārrobežu projektam, ko nupat īstenoja tūrisma aģentūras Latvijā Augšdaugavas novadā un Lietuvā Zarasu rajonā. Abu pašvaldību ciemos atvērti jauni muzeji par Pirmā pasaules kara vēsturi, kā arī izveidots kopīgs aptuveni simt kilometrus garš maršruts, kas ved pa šī kara bunkuriem un karavīru apbedījumu vietām. Projekta galvenā ideja ir veicināt izpratni par kara nežēlību un postu.

Diskotēku attīstībā saredzamas pirmās vēsmas par padomju režīma sabrukumu.

Kauja pie Aizkraukles starp Lietuvas dižkunigaiša Traideņa armiju un Livonijas krusta karotāju spēkiem 1279. gada 5. martā nesa krustnešiem smagu sakāvi. Tomēr tā nemainīja vispārējo spēku samēru Baltijā, kur ap šo laiku bija iestājies zināms līdzsvars starp ekspansiju īstenojošo Livonijas ordeni un Lietuvas valsti.

1945. gada 4. martā britu princese Elizabete kļuva par Sieviešu teritoriālā palīgdienesta autovadītāju. Teritoriālais palīgdienests bija aizmugures struktūra, tomēr arī dienests tajā bija pietiekami smags un sarežģīts. Šādi nākamā karaliene apliecināja savu patriotismu.

Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres dienā 2. martā ierasti godinām tos Latvijas brīvības cīnītājus, kuri pēc Otrā pasaules kara ar ieročiem rokās pretojās otrreizējai padomju okupācijai. Arī kapteiņa Pētera Čevera nacionālo partizānu grupa Talsu novada Vandzenes pagastā spēja ilgstoši turēt saspringumā padomju okupācijas varas iestādes un izvairīties no čekas represijām. Ja grupas dalībnieku kopskaits sasniedza 20 cilvēku, tad gandrīz trīs reizes lielāks bija viņu atbalstītāju skaits, kuri nereti dārgi samaksāja par uzupurēšanos līdzcilvēku labā.

Kalifāts – visus musulmaņus vienojoša garīga un laicīga valdnieka kalifa vara pastāvēja teju kopš islāma pirmsākumiem. Kopš 16. gadsimta sākuma kalifu statuss piekrita turku Osmaņu sultāniem, bet drīz pēc Turcijas pārtapšanas republikā tas beidza savu pastāvēšanu. Attiecīgu lēmumu Turcijas Nacionālā asambleja pieņēma 1924. gada 3. martā.

Interesanti, aizraujoši, bet arī ļoti laikietilpīgi – tā varētu raksturot dzimtas koka veidošanas procesu. Latvijas Nacionālajā arhīvā pieejami dažādi dokumenti, sākot no 13. gadsimta. Eksperti gan norādīja, ka savas dzimtas vēsturi visdrīzāk izdosies izpētīt līdz 18. gadsimtam, ar ļoti retiem izņēmumiem arī senāk.

Vai zini, ka vismaz divās vietās ārpus Latvijas latviskās izloksnēs runājoši cilvēki sevi par latviešiem neuzskatīja? Vienā no šādiem ciemiem dzīvoja kursenieki, seno Kuršu kāpu iedzīvotāji. Līdz pat Otrā pasaules kara beigām kuršu kāpu ciemos – Nidā, Pervalkā un Preilā – kursenieki mājās sarunājās latviešu izloksnē, bet par latviešiem sevi neuzskatīja. Tie bija senie izceļotāji no Kurzemes. Lielākā daļa no viņiem Otrā pasaules kara laikā vai tūlīt pēc tā izceļoja uz Vāciju.

Krievijas imperators Nikolajs I Romanovs, valdījis 30 gadus, mira 1855. gada 18. februārī pēc vecā stila jeb 2. martā pēc jaunā stila kalendāra. Jau tajā pašā dienā tika kronēts viņa dēls un varas turpinātājs Aleksandrs II, reizēm dēvēts par Atbrīvotāju.

Hernhūtiešu jeb Brāļu draudžu vārds nav svešs arī Latvijā – šī reliģiskā kustība daudz devusi mūsu tautas nacionālajai pašapziņai. Tās pirmsākumi meklējami Čehijā, kur 1457. gada 1. martā dibināta Brāļu draudze.
Svarīgākais šobrīd


















