Dzīve & stils / Vēsture
Daugavpilī skatāma medicīnas vēstures izstāde ar uzsvaru uz kotracepciju
Daugavpils cietoksnī līdzās mākslas galerijai “Baltais zirgs” atvērta pastāvīgā ekspozīcija, kas veltīta medicīnas vēsturei. Divās zālēs, kuru kopējā platība ir 250 kvadrātmetru, izvietots daudz priekšmetu, fotogrāfiju un dokumentu, kas vēsta par to, kā ārstēja cilvēkus pagājušajā gadsimtā un agrāk. Viena no zālēm pilnībā veltīta kontracepcijai.
Tieši pirms 100 gadiem tika noteikts Latvijas pilsoņu loks
1919.gada 23.augustā Latvijas Tautas padome pieņēma “Likumu par pavalstniecību”, nosakot, kas veidos Latvijas tautu, un kā tajā neietilpstošie var tai pievienoties. Likums noteica piederību valstij, balstoties uz piederību teritorijai, nevis citiem kritērijiem.  
#LV99plus: Sociāldemokrāti apņemas cīnīties ar «Rīgas namsaimnieku bezkaunību un mantkārību».
Publikācija veidota LSM.lv seriāla #LV99plus ietvaros, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919.gadam, kas ļāva dibināt un izcīnīt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viena no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
No Staļina-Hitlera pakta līdz Baltijas ceļam un PSRS kraham. Hronoloģija
No brīža, kad Baltijas valstis zaudēja savu neatkarību, līdz brīdim, kad tās to atguva, pagāja vairāk nekā 50 gadu, kas aizritēja PSRS okupācijas jūgā. Nāves spriedums Baltijas valstu neatkarībai "pasludināts" vēl pirms Otrā pasaules kara – ar Staļina un Hitlera neuzbrukšanas līgumu un ietekmes sfēru sadalījumu Eiropā.
Baltijas ceļa foto: No Rīgas, Garkalnes un citiem Pleskavas šosejas kilometriem
Baltijas ceļa video kadri brīžiem ir ļoti graudaini. Daudzi no tiem filmēti ar tolaik pieejamo tehniku – VHS kameru. Savukārt fotogrāfu uzņemtās bildes ir daudz asākas. Rīgā uz Akmens tilta atradās fotogrāfs Uldis Briedis, fotogrāfs Aivars Liepiņš atradās helikopterā virs Pleskavas šosejas, Vitālijs Stīpnieks – pie Latvijas un Lietuvas robežas. Tomēr virkni bilžu uzņēmuši amatieri. Piedāvājam ieskatu fotogrāfijās no Rīgas, Pierīgas, Garkalnes un citām vietām uz Pleskavas (Vidzemes) šosejas, kas iesūtītas pēc Latvijas Televīzijas un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja aicinājuma. Albumu "Latvijas gadsimts" ikviens var turpināt papildināt ar savām foto atmiņām.
Simtgade mākslas pasaulē: kā veidojās svarīgākās Latvijas kultūras institūcijas
Pirms simts gadiem, 1919. gada 20. augustā, Latvijas Pagaidu valdība lēma par divu mākslas augstskolu izveidošanu, ieceļot attiecīgi Jāzepu Vītolu par Latvijas Konservatorijas un Vilhelmu Purvīti par Latvijas Mākslas akadēmijas direktoru. 1919. gada augustā, veselu gadu pirms Latvijas Neatkarības kara beigām, tika radīta virkne Latvijas kultūras iestāžu.
Radio neapklusa un tracināja pučistus. Kā Latvijas Radio pirms 28 gadiem pagrīdē raidīja
Pirms 28 gadiem, 20. augusta agrā rītā, pirms pulksten 5 Latvijas Radio ēkā Doma laukumā iebruka OMON kaujinieki. Radio tika ieņemts, bet tas, par nepatīkamu izbrīnu pučistiem, nepārstāja raidīt. Bija sācis darboties pagrīdes radio, kas raidīja no slepenās studijas Salaspilī. Pagrīdes radio izveide tolaik bija vairāku Latvijas radio tehnisko darbinieku iniciatīva, bet tās realizācijā būtiska loma ir arī sakaru speciālistiem reģionos, arī diviem valmieriešiem – Jurim Misam un Ilmāram Markovskim.
Baltijas ceļa foto: No Ķekavas, Iecavas un Bauskas apkārtnēm līdz pat Viļņai
Uz Bauskas posmu Baltijas ceļā 1989.gadā mudināja doties Kurzemes un Zemgales rajonus. Galvenais uzdevums bija panākt pēc iespējas vienmērīgāku ļaužu izvietojumu un ķēdes nepārtrauktību. Kur pietrūka roku garuma, ļaudis aicināja lietot karogus, jostas, kaut jakas piedurknes – lai tikai kopības asinsrite šai artērijā nepārtrūktu. Pilsētniekus mudināja doties ārā no pilsētām, tomēr tik un tā drūzmēšanās tur bija vislielākā.
No jūsmas līdz Kremļa draudiem. Baltijas ceļš presē pirms un pēc
1989. gada 23. augustā notikušais Baltijas ceļš, kura laikā aptuveni divi miljoni Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju sadevās rokās, veidojot cilvēku ķēdi, plaši atbalsojās pašmāju presē. Tika ziņots gan par nevardarbīgās akcijas norisi, piedāvāti organizatoru paziņojumi, kā arī Kremļa reakcija uz notiekošo.
Baltijas ceļa foto: No Drabešiem, Cēsīm un Liepas līdz pat Igaunijas robežai
1989. gadā, lai izveidotu Baltijas ceļu, tika rēķināts, ka vienam cilvēkam izstieptu roku platumā jāatvēl pusotrs metrs – tātad 600 km posmā no Viļņas caur Rīgu līdz Tallinai jābūt vismaz 400 000 cilvēku. Un tad rīkotāji pieņēma lēmumu – jau tā neticami garais maršruts tika pagarināts par vēl gandrīz 100 kilometriem. No Rīgas uz augšu ķēde tika plānota nevis pa īsāko ceļu – Tallinas šoseju –, bet ar līkumu caur Cēsīm, Rūjienu un Viljandi. Taču ceļa izmaiņai bija pamatojums – ja tas ies pa zemes vidieni, tad to no abām pusēm būs vieglāk sasniegt vairāk cilvēkiem.
#LV99plus: No Vācijas mājās atgriežas 1600 latviešu karagūstekņi
Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Niedra tiekas ar Bermontu – stāsts par pretrunīgo mācītāju 1919. gadā
1918.–1920. gads ne tikai Latvijā, bet visā Centrālajā un Austrumu Eiropā bija īsts avantūristu, laimes meklētāju un krāpnieku laikmets. Talantīgs, uzņēmīgs un pašpārliecināts cilvēks ātri vien varēja kļūt par kādas valsts dibinātāju, valdības vadītāju vai armijas virspavēlnieku. Latvijas gadījumā mēs varētu uzskaitīt veselu virkni ar šādiem leģendāriem cilvēkiem: pulkvedis Voldemārs Ozols, ģenerālis Rīdigers fon der Golcs un majors Jozefs Bišofs, pulkvedis Mihails Afanasjevs, leitnants Sergejs Staprāns, kapteinis Erdmanis-Birze, Pāvels Bermonts-Avalovs un daudzi citi. Viņu vidū viena no spožākajām komētām (bet varbūt asteroīdiem?) bija mācītājs Andrievs Niedra. Pirms simts gadiem Niedra devās pirmajā vizītē pie pašpasludinātā kņaza un vēlākā Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas komandiera Bermonta, lai pēdējam piedāvātu savus pakalpojumus.
Pērnavas un Cēsu komunikē jeb kā tapa leģendārais Baltijas ceļš
Staļina un Hitlera vienošanās 50. gadadienā 1989. gada 23. augustā notikušais Baltijas ceļš bija nevardarbīga pretošanās akcija, kuras laikā apmēram divi miljoni Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji sadevās rokās, veidojot cilvēku ķēdi no Tallinas caur Rīgu līdz Viļņai. Kā Baltijas valstu neatkarības cīnītāji to dabūja gatavu? Piedāvājam Baltijas ceļa 30. gadadienas organizatoru apkopotu ieskatu akcijas tapšanā, tostarp Cēsu un Pērnavas komunikē.
#LV99plus: Tirgotāji atsakās pieņemt Latvijas rubļus
Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un nostiprināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
#LV99plus: Latvijā viesojas bijušais Krievijas pagaidu valdības kara ministrs Gučkovs
Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un nostiprināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
#LV99plus: Daugavpilī plosās bads
Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt unn nostiprināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viena no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Poļu pēdas Liepājas vēsturē – no ostas līdz Katiņas brāļu kapiem
“Poļi Liepājā – zināmā, nezināmā, aizmirstā vēsture” - tā sauc vēsturnieka Mareka Gluško grāmatu, kas vēsta par pilsētā dzīvojušajiem poļiem, viņu veikumu sabiedriski politiskajā un kultūras dzīvē, par Liepājas un Polijas saimnieciskajiem sakariem un par Polijas konsulātu Liepājā. Rus.lsm.lv aicināja uz sarunu grāmatas autoru.
Jaunākie
Interesanti