Dzīve & stils / Vēsture
#Grosvaldi1920. Oļģerds saņem sveicienus no ministru prezidenta un kopā ar māsu plāno atpūtu Anglijas kūrortā
Oļģerdam Grosvaldam no Somijas sveicienus sūta ministru prezidents Zigfrīds Anna Meierovics, uzņēmēja un mecenāte Kristīne Bakmane un vēstnieks Somijā Kārlis Zariņš. Pateicības vēstuli pēc viesošanās Parīzē atrakstījusi augstākās sabiedrības dāma un bohēmas scēnas zvaigzne Helēna de Vere, vēlāk Beauclerk, vēl viena vēstule no sena studiju laika Vācijā paziņas, kurš lūdz konsultāciju biznesa attīstīšanā. Neskatoties uz aizņemtību, māsa Margarēta un brālis Oļģerds plāno kopīgu atpūta, Margarēta rūpīgi meklē viesnīcu Anglijas kūrortpilsētā Torkī.
«100 fakti par Rēzekni» – tapis jauns izdevums
Jau vairāk nekā septiņus gadsimtus Rēzekne ir viens no Latgales politiskajiem, ekonomiskajiem un kultūrvēsturiskajiem centriem. Pilsētas vēsturē pa šo laiku ierakstīti daudzi interesanti notikumi un personības. Tagad 100 no tiem ir atlasīti un iekļauti izdevumā “100 fakti par Rēzekni”, kura atklāšana gaidāma Rēzeknes pilsētas svētku ietvaros, jau 31. jūlijā.
Velsa deklarācija - Baltijas valstu balsts visgrūtākajā brīdī
Seriālā "Sarkanais mežs" Rūdolfs Silarājs, vervējot galveno varoni Vitoldu, solīja iespēju cīnīties par neatkarīgas Latvijas atjaunošanu. Seriāla notikumu darbības brīdi 1949. gada vasarā šādam solījumam bija pamats – lielākā daļa starptautiskās sabiedrības ārpus Dzelzs priekškara neatzīst Baltijas valstis kā PSRS sastāvdaļu de iure. Tomēr uzreiz pēc okupācijas šāda pozīcija nebija garantēta. Starptautisko atbalstu Baltijas valstu valstiskuma saglabāšanā liela nozīme bija ASV nelokāmai nostājai.
#Grosvaldi1920. Viedoklis par Jāzepu kā mākslinieku un pārmaiņas Margarētas ikdienā
Žurnālā “Taurētājs” publicēts koncentrēts un trāpīgs Jāzepa Grosvalda kā mākslinieka izvērtējums. Kurš mākslas kritiķis vai apskatnieks izvēlējies parakstu “S.”, nav zināms, taču var pievienoties viedoklim, ka caur Jāzepa Grosvalda negaidīto nāvi latviešu māksla “zaudē vienu no kulturelakiem māksliniekiem, vienīgo, kurš mākslinieciskā formā ar tieksmēm uz priekšu glezniecībā prata traktēt specifiski latvisko, nezaudēdams nekā no savas mākslinieka apgarotības”.  Marija (Marie Le Butt, Jāzepa pēdējā mīļotā sieviete, precēta peruāņu-franču izcelsmes lēdija no diplomātu dzimtas) ielūgusi Margarētu uz tēju pēc kādas pašapsūdzošas vēstules, kuru mums diemžēl nav iespēja lasīt.
Jaunas liecības par Brīvības pieminekļa pēdējo goda sardzi 1940. gadā
Tieši pirms 80 gadiem un viena mēneša – 1940. gada 17. jūnijā – Latvijas debesis uz 50 gadiem apmācās. Latvija tika okupēta. Daudzus gadu desmitus tika uzskatīts, ka pēdējā goda sardze pie Brīvības pieminekļa notikusi 1940. gada 21. jūlijā. Tomēr Latvijas Okupācijas muzeja krājumā nonākusi liecība, kas vedina domāt – pēdējo reizi pie Brīvības pieminekļa staltie Latvijas Armijas štāba bataljona karavīri stāvējuši tieši pirms 80 gadiem 17. jūlijā.
No Kurzemes vēstures. Kad Palanga vēl bija mūsu
“Abi mani vectēvi sargāja Latvijas teritoriju – Palangu - 1920. gadā 10. Aizputes kājnieku pulka sastāvā. Man “Latvijas pilsētiņa Palanga” ir daļa no ģimenes vēstures, jo šajā pulkā dienēja gan abi mani vectēvi, gan viņu brāļi,” Rus.lsm.lv pastāstīja Gundars Sisenis.
Zviedrijā atklāta izstāde «Infekciozs»
Zviedrijā atklāta izstāde ar nosaukumu "Infekciozs". Tā stāsta par dažādiem ar pandēmiju saistītiem jautājumiem un apskatāma Stokholmas Nobela prēmijas muzejā, kas veltīts dažādiem izciliem atklājumiem, kā arī sniegumiem zinātnē un kultūrā.
Liepājas muzejā atvērs izstādi par velosipēdu vēsturi un velobraucēju modi
No ceturtdienas, 2. jūlija,  Liepājas muzeja lielajā izstāžu zālē būs apskatāma izstāde “Velosipēds un riteņbraukšanas mode no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum”, kas tapusi sadarbībā ar modes vēsturnieku Aleksandru Vasiļjevu un scenogrāfi, mākslinieci Annu Heinrihsoni, informēja muzeja pārstāve Ilze Skangale.
#Grosvaldi1920. Vasara, Jāņu siers un svinības – ieskatāmies Mērijas atmiņās
Jūnija otrajā pusē Mērijas Grīnbergas (vecākās) atmiņas piedāvā daudz skaistu mirkļu saistībā ar laiku, kad viņa kopā ar vīru Jāni Grīnbergu un abiem bērniem, Mēriju un Emanuelu, uzturējās Krievijā. Varam lasīt par vasaras rītu, kurā uzsākts brauciens uz Pēterburgu pajūgā, kuru pa ceļam svinīgi uzņem kādā ciemā. Tāpat Mērija atceras, kā pirmo reizi redzējusi Jāņu siera pagatavošanas procesu un kopā ar ģimeni baudījusi gardo svētku uzkodu. Neaizmirstamas ir Jāņu dienas priekšvakara svinības Dubrovā - strīpainos svārkos, krāšņā lakatā, vīram saņemot sveicienus un dāvanas Jāņu dienā. Tāpat iespējams iepazīties ar Mērijas izjusto aprakstu par Novgorodas baznīcu apskati un to, kā viņu iedvesmojušas un pārsteigušas šo dievnamu mākslinieciskās vērtības.
Jaunākie
Interesanti