Dzīve & stils / Vēsture
No «Latgales sirds» līdz drupu kalniem: Kā padomju aviācija 1944. gadā sabombardēja Rēzekni
Jebkurš karš izsauc visaptverošu postu lielai sabiedrības daļai. Lai gan pēdējos 30 gados lielāki vai mazāki konflikti ir bijuši klātesoši daudzās pasaules valstīs, tomēr notiekošais Ukrainā daudzu cilvēku vērtējumā ir apjomīgākais militārais konflikts Eiropā kopš Otrā pasaules kara beigām. Tāpat kā daudzviet pasaulē, arī Latvijas teritorijā tieši Otrais pasaules karš kļuva par asiņaināko militāro konfliktu tās vēsturē. Kara laikā gāja bojā desmitiem tūkstoši cilvēku – gan civiliedzīvotāju, gan militārpersonu –, ļoti smagi cieta arī daudzas apdzīvotās vietās un to infrastruktūra. Par vienu no visvairāk nopostītajām pilsētām kļuva Rēzekne.
«Cilvēcīgais čekists». Stāsts par Jāzepu Trukšānu
Pagājušais gadsimts Latgales vēsturē ir bagāts ne tikai ar daudziem un dažādiem notikumiem, sasniegumiem, ievērojamiem cilvēkiem, bet arī vairākām neviennozīmīgi un pretrunīgi vērtētām personībām, kuras savas dzīves laikā dažādu vēstures notikumu un personīgo lēmumu rezultātā kļuva par "nesaprastiem" vai arī līdz galam neatzītiem novadniekiem, laika gaitā kļūstot par tā sauktajiem "neērtajiem latgaliešiem". Šoreiz stāsts par Jāzepu Trukšānu (1910–1965).
Ar sabiedrības līdzdalību dokumentē liecības par dzīvi Latvijā pēdējos 70 gados
Banāns – nekur vēl nebija redzēts, un tā garša sagādāja vilšanos; vienas no pirmām rotaļlietām – gumijas vai papīra lellītes; citā ģimenē ar skaidām pildīts lācis, kas palicis ar vienu kāju; komunālo dzīvokļu šaurība un stāsti par laiku, kad modē nāca krimplēna apģērbs. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs izveidojis digitālu platformu “Gadsimta stāsti”, lai ar sabiedrības līdzdalību dokumentētu liecības par aptuveni pēdējo 70 gadu cilvēku ikdienas dzīvi Latvijā.
Kas ir marodierisms?
Fotogrāfijās un videomateriālos arvien vairāk redzamas krievu karaspēka marodierisma sekas Ukrainā. Kas ir marodierisms, kāda par to draud atbildība, un ko tas liecina par karaspēku?
Latvijas Kara muzeja direktora pienākumu izpildītājs, vēsturnieks Juris Ciganovs skaidroja, ka marodierisms ir zagšana un laupīšana kaujas laukā jeb kara apstākļos. Kā stāstīja Ciganovs, kaujas laukā marodierisms ir bijis vienmēr, visās karojošajās pusēs, visos kontinentos un visās valstīs.
Ja paveicās, bija arī mīlestība. Aprēķina laulības vācbaltiešu starpā
Latvijas teritorijā dzīvojošo vācbaltiešu dzimtu laulības bija aprēķina darījumi, lai paturētu savā pārziņā zemes īpašumus un naudu, tāpat izplatītas bija laulības starp māsīcām un brālēniem, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” stāstīja vēsturniece, Latvijas Nacionālās bibliotēkas pētniece Kristīne Zaļuma.
#Grosvaldi1912. Džo martā izdodas pabūt divos atvaļinājumos
Džo marta laikā divas reizes izdodas pabūt īsos atvaļinājumos no dienesta – mēneša sākumā turpat Vilkavišķos sāpošās kājas dēļ viņam pienākas pāris brīvu dienu, bet marta beigās viņš dodas Lieldienu brīvdienās (uz Pēterburgu kopā ar Margarētu). Tāpat notiek aktīva sarakste ar brāli (šoreiz lasāmas arī Oļģerda vēstules), kurš devies atpūtā uz Franciju un Itāliju. Lielu prieku Jāzepam sagādā īsa tikšanās arī ar Mamiņu un Līnu, kuras ar vilcienu arī dodas uz dienvidiem, un visiem izdodas satikties vilcienā. Visas domas un izjūtas tiek fiksētas dienasgrāmatā.
Vai zini, kas ir eksperimentālā arheoloģija?
Viena no jomām, kas visciešāk saskaras ar mītiem arheoloģijā, ir eksperimentālā arheoloģija. Ikdienā veicot dažādus arheoloģiskās uzraudzības darbus, kuru ietvaros nereti jāveic arī plašāka izpēte, ļoti noder zināšanas, kas iegūtas, praktiski rekonstruējot dažādas pagātnes dzīves lietas, jo ir tikai dabiski, ka, laikam ejot, daudzas lietas aizmirstas. Iedodiet mūsdienu jauniešiem veco labo telefonu ar klausuli un ripu, būs ko paskatīties.
Viņš gribēja palikt Latvijā, bet nonāca Vācijā. Trimdas personība arhibīskaps Teodors Grīnbergs
Karš Ukrainā šobrīd licis pamest dzimteni jau vairāk nekā 3 miljoniem ukraiņu. Līdzīgu likteni pēc Otrā pasaules kara piedzīvoja arī latvieši, no kuriem ap 7000 rada patvērumu Vācijā, Eslingenā. Tur pēc kara nonāca arī Teodors Grīnbergs, kas pildījis Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas arhibīskapa pienākumus, Latvijas Radio raidījumā “Latviešiem pasaulē” par savu priekšteci stāstīja emeritētais arhibīskaps Elmārs Rozītis. 
Sētā ienāca postītājs. «Vanagu» māju saimnieces Emīlijas Liepiņas izsūtīšanas stāsts
Slepenā operācija „Krasta bangas” (Прибой – krievu val.) 1949. gada 25.–29. martā aiznesa sev līdz uz Sibīriju  apmēram 42 000 tautiešu. Liepājas apriņķis zaudēja 791 ģimeni jeb 2544 cilvēkus. Tāšu pagasta “Vanagu” māju saimniece Emīlija Liepiņa bija viena no septiņpadsmit saimniekiem šajā pagastā, kurus ar ģimenes locekļiem izsūtīja uz Sibīriju, kopskaitā piecdesmit septiņas personas. Uz “mūžīgu palikšanu” Omskas apgabalā Ņižņeomskas rajonā viņu izveda bez vīra, taču kopā ar sešiem bērniem, no kuriem jaunākais bija tikai divus gadus vecs.
«Agrāk vai vēlāk tas monstrs sabruks» – saruna ar vēsturnieku par Krieviju un 1949. gada deportācijām
Šobrīd nekas neliecina par to, ka Krievijā un tur īstenotajā režīmā varētu kas mainīties, tomēr, vēsturiskā kontekstā skatoties, agrāk vai vēlāk tas monstrs sabruks. Tā, raksturojot Krievijas sabiedrības iespējas ietekmēt režīmu valstī, sacīja Nacionālā arhīva vēsturnieks Gints Zelmenis, kurš par šodienas režīmu Krievijā, tās īstenoto karu Ukrainā un paralēlēm padomju varas izpausmēs dažādos vēsturiskos notikumos ar Latvijas Radio sarunājās dienā, kad visā Latvijā piemin 1949. gada 25. marta deportāciju, – tajā no Latvijas izsūtīja vairāk nekā 42 000 cilvēku. 
Vēsture 1 minūtē: Padomju deportācijas
Mūsu nāciju veido arī mūsu rētas, melnās svītras, kuras nedrīkstam aizmirst, jo tās 20. gadsimtā ir mainījušas mūsu izpratni par to, ko cilvēks var darīt ar cilvēku, ko agresors var darīt okupētā teritorijā. Latvija piedzīvoja divas masveida deportācijas: pirmo – 1941. gada 14. jūnijā, galvenokārt vērstu pret Latvijas inteliģenci. Otro – 25. martā – vērstu pret Latvijas laukiem.
Svarīgākais šobrīd

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt