Dzīve & stils / Vēsture
Likums un kārtība - konservatīvo vīzija Latvijai Satversmes sapulces laikā
1920. gadā Latvijā cieņā bija sociālistiskas un revolucionāras idejas. Pat Latviešu zemnieku savienība, kas sevi pieteica kā labējo spēku virsvadītāju cīņā pret sociāldemokrātiem, bija gatava atbalstīt sociālistiskas idejas, ja tās solīja politiskas dividendes. Tomēr Satversmes sapulces vēlēšanu laikā bija divi politiskie spēki, kas konsekventi ieturēja konservatīvu līniju – Latvijas Kristīgi nacionālā partija un Bezpartejisko pilsoņu grupa.
#Grosvaldi1920. Maijs ir dažāds «Rietumu Grosvaldiem» un «Austrumu Grosvaldiem»
Rietumu Grosvaldi – Oļģerds Parīzē un Margarēta Londonā – turpina darbu Latvijas sūtniecībās, daudz strādā un meklē mierinājumu darbā un mākslā pēc smagā zaudējuma – Jāzepa nāves. Austrumu Grosvaldi – Mērija Grīnberga vecākā ar vīru Jāni Grīnbergu un abiem bērniem, mazo Mēriju un Emanuelu, ir “nogriezti” no pasaules un ģimenes padomju Krievijā un par Jāzepa nāvi vēl neko nezina. Viņiem ir savas rūpes – izdzīvošana boļševiku režīmā, bērnu slimošana, domas par ikdienas iztikšanu. Bet ir arī prieks – pavasaris un mazās Mērijas 11. dzimšanas diena.
Kādi koki stādāmi pie lauku mājām. Padomi no 1919. gada kalendāra
Līdztekus daudziem seniem kalendāriem Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) krātuvē atrodams arī "Dārzkopju un biškopju kalendārs", kas iznāca trīs gadus un kur tostarp atrodami padomi, kādi koki stādāmi lauku sētās, no kurām daudzas cieta Pirmajā pasaules karā. 
Ulmanis uz Rīgu. 1928. gada karikatūra par partiju laušanos jaunos apvidos
Karikatūrista Sergeja Civinska zīmējumā Latviešu zemnieku savienības (LZS) biedri atainoti kā Vecajā Derībā aprakstītā Israēla tauta, kura atkritusi no ticības Dievam un tā vietā pielūdz elka tēlu, zelta teļu. Karikatūra izgaismo partiju centienus aptvert jaunus vēlētāju apvidus un mainīt līdzšinējo reģionālo noslāņojumu.
#Grosvaldi1920. Ģimene «pašķīdusi» – katrs savā pasaules malā, darbā, liktenī
1920. gada maijā Grosvaldu ģimene ir “pašķīdusi" – katrs savā pasaules malā, savā darbā un liktenī. Oļģerds vada Latvijas pārstāvniecību Parīzē, Margarēta strādā Latvijas legācijā Londonā, Līna un abi vecie Grosvaldi – pārstāvniecībā Stokholmā, bet vecākā meita ar ģimeni atrodas Padomju Krievijā. Ģimenei šis laiks nav viegls, tā vēl joprojām nav attapusies pēc Jāzepa nāves, un ar Mēriju Krievijā nav iespējami nekādi kontakti. Grosvaldu rakstītās liecības – atmiņas, dienasgrāmatas un vēstules – liecina par šo laiku.
Zaķis pārlec lokomotīvēm. 1931. gada karikatūra par vēlēšanu kandidātu svītrošanu
Līdzīgi kā mūsdienās, arī 1920.-30. gados Latvijā vēlēšanu biļetenos kandidātu vārdus varēja izsvītrot, ļaujot gūt labākus rezultātus kandidātiem ar zemāku kārtas numuru. Par gadījumu, kad šādas vēlēšanu kārtības rezultātā politikā pieredzējušus vīrus apsteidza mazpazīstamais Andrejs Zaķis, 1931. gada karikatūrā ironizēja mākslinieks Aleksandrs Verners-Bundža.
Izvairīties no labējā un kreisā grāvja - liberāļu vīzija Latvijai Satversmes sapulces laikā
1920. gada pavasarī prese Satversmes sapulces vēlēšanas attēloja kā cīņu starp sociāldemokrātiem kreisajā spārnā un Latviešu zemnieku savienību un tās sabiedrotajiem labējā. Viena vai otra uzvara uz visiem laikiem Latviju novirzītu sociāldemokrātiskā vai nacionāli konservatīvā virzienā. Tomēr pa vidu abiem grandiem bija divi vēlēšanu saraksti – Demokrātu savienība un Darba partija -, kas sevi pozicionētājā kā liberālus un piederīgus centram. Abi guva samērā labus panākumus un ciešākajos balsojumos tieši centra deputātu balsis izšķīra Latvijas Satversmes veidolu. Tāpēc šajā rakstā sniegšu ieskatu abu vēlēšanu sarakstu priekšvēsturē un to vīzijā jaunajai valstij.
Liepājas muzejs ārkārtējās situācijas laikā digitalizē savu krājumu
Liepājā nākamnedēļ plāno atvērt visas pirmsskolas izglītības iestādes, muzejus, bibliotēkas un tūrisma informācijas biroju. Liepājas muzejs arī ārkārtējās situācijas laikā turpina darbu un veic sava vairāk nekā 130 000 vienību lielā krājuma digitalizāciju. Muzeja darbiniekiem nav bijusi dīkstāve vai jākļūst par bezdarbnieku.
Kas kopīgs politiskajai aģitācijai starpkaru Latvijā un mūsdienās?
Spoža līdera piemeklēšana, konkurentu nomelnošanas kampaņas un veiksmīga saukļa izraudzīšanās - pirmsvēlēšanu aģitācijas paņēmieni gan starpkaru Latvijā, gan mūsdienās savos pamatos ir līdzīgi. Vairāk par vēlēšanām un politisko aģitāciju kādreiz un tagad stāsta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vēsturnieks Toms Ķikuts. 
Mazākumtautību ietekme Latvijas politikā kādreiz un tagad
Latvijas demokrātija šogad svin divas apaļas jubilejas. Pirms 100 gadiem sanāca pirmais brīvi ievēlētais parlaments – Satversmes sapulce, bet pirms 30 gadiem atguvām neatkarību. Par mazākumtautībām starpkaru un mūsdienu Latvijas politikā stāstīja Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vēsturniece Ilona Jekele.
Latvijas protestu kultūra agrāk un šodien
Latvijas demokrātija šogad svin divas apaļas jubilejas. Pirms 100 gadiem sanāca pirmais brīvi ievēlētais parlaments – Satversmes sapulce, bet pirms 30 gadiem atguvām neatkarību. Par neapmierinātības paušanas veidiem demokrātijā, proti, par demonstrācijām, mītiņiem, streikiem un protesta akcijām pastāstīja Latvijas Nacionālās vēstures muzeja vēsturnieks Imants Cīrulis.
Jaunākie
Interesanti