Dzīve & stils / Vēsture
1431. gadā, Simtgadu kara laikā, Ruānā tiesāja Žannu d’Arku – zemnieku meiteni, kura bija iedvesmojusi frančus cīņai pret angļu iebrucējiem, bet kritusi ienaidnieka gūstā. Angļu organizētā inkvizīcijas prāvā viņa tika atzīta par ķeceri un sadedzināta uz sārta. Taču angļi karu zaudēja, un Žannas lietu Francijā iztiesāja atkārtoti, 1456. gada 7. jūlijā viņu pēc nāves attaisnojot visās apsūdzībās.
Tā sauktās Juglas kaujas 1919. gada jūnija beigās un jūlija sākumā starp vācbaltiešu Landesvēru un citām vācu vienībām no vienas puses un Igaunijas armiju ar tai pakļautajām Ziemeļlatvijas brigādes daļām no otras puses noslēdzās ar Strazdumuižas pamiera parakstīšanu. Vienošanās lika vācu vienībām pamest Rīgu, savukārt Ziemeļlatvijas daļas Jorģa Zemitāna vadībā 1919. gada 6. jūlijā iemaršēja Rīgā un pievienojās te dislocētajiem, Jāņa Baloža komandētajiem Dienvidlatvijas spēkiem.
1945. gada 5. jūlijā, dažus mēnešus pēc Otrā pasaules kara beigām Eiropā, notika Lielbritānijas parlamenta vēlēšanas. Tajās konservatīvie un viņu līderis Vinstons Čērčils cieta smagu sakāvi, valsts līdz desmitgades beigām nonāca leiboristu pārziņā.
Šodien Latvijā atzīmē Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienu. Datums izraudzīts, pieminot Lielās horālās sinagogas un vēl četru Rīgas sinagogu nodedzināšanu 1941. gada 4. jūlijā, kas kļuva par simbolisku aizsākumu nacistu okupācijas varas īstenotajam holokaustam.
1844. gada 3. jūlijā trīs islandiešu zvejnieki nogalināja pēdējo ligzdojošo bezspārnu gārgaļu pāri. Putnu suga, kura savulaik bija apdzīvojusi visu Atlantijas okeāna ziemeļdaļu, bija neatgriezeniski iznīcināta.
Kad karaļa Čārlza I pārliecība, ka viņš ir valdnieks no Dieva žēlastības, sadūrās ar parlamenta uzskatu, ka karalis valda ar tautas piekrišanu, Anglijā uzliesmoja pilsoņu karš. Rojālistu un parlamentāriešu armiju kaujā pie Mārstonmūras 1644. gada 2. jūlijā izšķiroša izrādījās parlamentāriešu kavalērijas virsnieka Olivera Kromvela taktiskā prasme.
Pirmais pasaules karš pieprasīja jaunus ieroču veidus un kaujas paņēmienus. Vācu pilots Kurts Vintgenss bija pirmais, kurš 1915. gada 1. jūlijā notrieca pretinieka lidmašīnu, izmantodams sava lidaparāta priekšgalā nostiprinātu ložmetēju. Tieši šādi iznīcinātāju piloti izcīnījuši vairumu vēlāko laiku gaisa kauju.
Medības nebūt nav bijis galvenais akmens laikmeta cilvēku iztikas iegūšanas veids. Lielākoties akmens laikmeta cilvēki Latvijas teritorijā uzturā lietoja zivis un augus, bet dzīvnieku gaļa sastādīja tikai 10-15% no visa uztura, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece, Bioarheoloģisko materiālu krātuves vadītāja Gunita Zariņa.
1918. gada 26.–28. jūnijā Petrogradā lielā slepenībā risinājās Latviešu pagaidu nacionālās padomes (LPNP) trešā sesija. Tajā tika izvērtēta Nacionālpadomes līdzšinējā darbība un spriests par iespējām darboties lielinieku diktatūras apstākļos.
1914. gada 28. jūnijā toreizējās Austroungārijas provinces Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsētā Sarajevā serbu teroristu grupas loceklis Gavrilo Princips atentātā nāvējoši sašāva Austroungārijas troņmantnieku, erchercogu Franci Ferdinandu un viņa sievu Sofiju. Šī slepkavība kļuva par iemeslu konfliktam starp Austroungāriju un Serbiju, kas pārauga Pirmajā pasaules karā.
1991. gada 27. jūnijā Dienvidslāvijas federatīvā armija uzsāka neveiksmīgu mēģinājumu ar bruņotu spēku pārtraukt Slovēnijas atdalīšanos no Dienvidslāvijas. Sākās Desmitdienu karš, kas noslēdzās ar slovēņu uzvaru.
Pirms vairāk nekā simt gadiem, 1919. gada 27. jūnijā, no tvaikoņa "Saratov" Liepājā svinīgi nokāpa Kārļa Ulmaņa vadītā Latvijas Pagaidu valdība. Līdz ar to noslēdzās vairāk nekā divus mēnešus ilgais tās darbības posms uz kuģa Liepājas reidā. Tas bija sācies pēc 16. aprīļa valsts apvērsuma, kad vācu pučisti arestēja divus valdības ministrus un vēlāk izveidoja Andrieva Niedras marionešu valdību.
Viens no Molotova–Ribentropa pakta slepenā papildprotokola punktiem definē PSRS ieinteresētību tobrīd Rumānijai piederošajā Besarābijas provincē un attiecīgu Vācijas pretenziju neesamību. 1940. gada 26. jūnijā PSRS iesniedza Rumānijai ultimātu, pieprasot atdot Besarābiju un arī Bukovinas provinces ziemeļdaļu.
17. un 18. gadsimtā nebija tādu personu apliecinošu dokumentu, kādus tos pazīstam šodien, bet pastāvēja ceļošanas un darba atļaujas, kas tika izsniegtas augstdzimušajiem un brīvajiem ļaudīm. Kas līdzīgs mūsdienu pasei Latvijas teritorijā sāka parādīties 19. gadsimta sākumā, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja vēsturniece Anita Čerpinska.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
