Dzīve & stils / Vēsture
1837. gada 20. jūnijā pēc Lielbritānijas karaļa Viljama IV nāves troni mantoja viņa brāļameita Viktorija, kurai bija lemts valdīt tolaik varenākajā pasaules impērijā vairāk nekā sešas desmitgades. Lielbritānijas un arī pasaules vēsturē to dēvē par Viktorijas laikmetu.
Vēsturnieki, aktīvisti un pat Skotijas reģionālās valdības pārstāvji vēlas reabilitēt cilvēkus, galvenokārt sievietes, kas pirms vairākiem gadsimtiem tika atzīti par burvjiem un raganām un sodīti ar nāvi. Atzīšanās no viņam bieži tika iegūtas pēc nežēlīgas spīdzināšanas.
Kā 1940. gadā notika padomju varas eksports uz Latviju? Kuros gaiteņos izlēma suverēnas valsts likteni? Un mūžīgais jautājums – vai Latvijai bija iespējams cits ceļš?
Stāsti par izraidīšanu no kopienas ir atrodami jau Vecajā Derībā – eksilam kā soda veidam ir ļoti sena vēsture. Arī antīkajā pasaulē un viduslaikos pastāvēja politiskie režīmi un sistēmas, kuri tos sabiedrības elites pārstāvjus, kuru viedoklis atšķīrās, izraidīja, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” stāstīja vēsturnieks, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesors Andris Levāns.
Aprit 81. gadskārta kopš padomju okupācijas režīma veiktās masu deportācijas no Baltijas valstīm 1941. gada 14. jūnijā. Šī akcija bija daļa no masu represiju politikas, kuru savas pastāvēšanas laikā piekopa staļiniskais režīms.
Agrā rītā ar spējiem sitieniem pie durvīm Liepājā, tāpat kā daudzviet citur Latvijā, 1941. gada 14. jūnijā tika modinātas 208 ģimenes. No mājām izdzina 533 samiegojušos, brutāli arestētus liepājniekus, no visa Liepājas apriņķa kopā – 1031 cilvēku. Skaistā vasaras rītā pie lopu vagoniem ģimenes tika šķirtas uz mūžu. Sievas vienā brīdī zaudēja savus vīrus, bet bērni tēvus, kurus ar viltu un meliem nošķīra no ģimenes.
1525. gada 13. jūnijā Reformācijas kustības aizsācējs Mārtiņš Luters apņēma sievu – bijušo mūķeni Katrīnu fon Boru. Laimīgā laulībā abi nodzīvoja nākamos 20 gadus.
Vecgulbenes muižas kompleksa vēsturē uzskatāmi atspoguļojas Latvijas teritorijā piedzīvotās varas maiņas. Teju gadsimta garumā tas bija faktiskais Gulbenes centrs, ko teju nopostīja 1905. gada revolūcijas laikā. Starpkaru periodā muižas kompleksu pārņēma neatkarīgā Latvijas valsts, bet pēc kara padomju okupācijas vara tur izmitināja bēgļus no Krievijas un ierīkoja dzīvokļus. Mūslaikos muižas komplekss no aizmirsta nostūra pamazām atkal pārtop par vietu, ko cilvēki atkal vēlas apskatīt.
Latviešu drukātā preses attīstība pagājušajā gadsimtā saskārās ar lielu pavērsiena punktu – sākas Pirmais pasaules karš, tā noslēgumā Latvijas valstiskuma tapšana un Latvijas Neatkarības karš. Kara laikā, kad cilvēki bija izslāpuši pēc informācijas, bet laikraksti te iznāca, te neiznāca, informatīvo vakuumu aizpildīja baumas, Latvijas Radio raidījumā "Avīžnieku tauta" stāstīja vēsturnieks un Nacionālā arhīva vadošais pētnieks Jānis Šiliņš.
Kā dzeršanas paradumus ietekmējušas dažādas sociālās iekārtas, kari un politiski lēmumi vai sabiedrības tradīcijas Latvijas teritorijā no dzimtbūšanas laika līdz pat Padomju Savienības sabrukumam. Latvijas Radio sērijā "Zeme, kur dzer" atskatās vēsturē.
Francijas rietumu reģionā Normandijā atzīmēta tā dēvētās “D dienas” jeb sabiedroto desanta izcelšanās operācijas 78. gadadiena. Tā 1944. gadā ļāva sākt Francijas un visas Rietumeiropas atbrīvošanu no fašistiskās Vācija karspēka.
1940. gada 7. jūnijā, Otrā pasaules kara laikā nacistiskās Vācijas spēkiem okupējot Norvēģiju, valsts galva karalis Hokons VII līdz ar troņmantnieku princi Ūlavu un valdību devās trimdā uz Lielbritāniju.
20. gadsimta sākums ir lielu satricinājumu laiks gan Krievijas impērijā, kurā tolaik ietilpa Latvija, gan pašā Latvijā. 1905. gada revolūcija – tas ir laiks, kad notiek zināma pārkārtošanās latviešu preses ainavā: beidz pastāvēt izdevums "Baltijas Vēstnesis", toties parādās masu prese un avīze "Jaunākās Ziņas", Latvijas Radio raidījumā "Avīžnieku tauta" stāstīja Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes profesors Ainārs Dimants.
Limbažu muzejā apmeklētāji līdz rudenim aicināti atgriezties tā sauktajos Brežņeva laikos, ieskatoties tā laika pastā, frizētavā, sadzīves pakalpojumu kombinātā un pat iepazīstot dzīvokļu iekārtojumu.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
