Dzīve & stils / Vēsture
Kāpēc mēs šodien (ne) atceramies «mūsu» vāciešus
Šis mazākums ir sāpes latviešu tautas organismam. Šovinisti. Izliekas, ka ir lojāli Latvijai, taču īstenībā ir uzticīgi savai etniskajai dzimtenei. Lai atgriežas savās mājās, bez viņiem latviešu sabiedrība kļūs tīrāka un latviskāka. Skolas viņu valodā mēs šeit nepieļausim, tostarp privātās. Kāpēc viņi runā savā valodā ne tikai savā starpā, bet arī valsts iestādēs un kafejnīcās? Bet vēl viņiem, redziet, nepatīk burts s viņu uzvārda beigās!
Tur bija norunāts, kā sadalīt Baltiju. Intervija ar Alfrēdu Rubiku
Par valdošiem vējiem Atmodas laikā un par tiem, kas devušies vējiem līdzi, par lidojumu nezināmā virzienā uz sarunām tukšā dzīvoklī, par plaisām Komunistiskajā partijā un par aitām, ko ved uz nokaušanu, stāsta Alfrēds Rubiks, kurš cer tikt pie slepeniem Maskavas protokoliem, kas apliecinātu, viņaprāt, neapšaubāmo Gorbačova nodevību, palaižot vējā Padomju Savienību.
Izdod grāmatu par Cēsu kaujām 1919. gadā
Latvijas Nacionālais arhīvs turpina darbu pie vēstures jautājumu aktualizēšanas, izdodot jaunu grāmatu sērijā "Vēstures avoti" – izdevumu "Cīņa par brīvību". Tajā detalizēti apskatīti Cēsu kauju notikumi laika posmā no 1919. gada aprīļa līdz jūlijam. Nupat grāmata prezentēta Cēsu Vēstures un mākslas muzejā.
Teroristi vai mocekļi? Pretrunīgā Valmieras komjauniešu prāva 1919. gadā
Pirms simt gadiem, 1919. gada decembrī, īsi pirms Ziemassvētkiem Valmieras lauka kara tiesa piesprieda un izpildīja nāvessodu vienpadsmit Valmieras tuvumā sagūstītiem komunistiem un komjauniešiem. Šis notikums saviļņoja tā laika sabiedrību, izraisot debates parlamentā, bet vēlāk, jau pēc 2. pasaules kara, to bieži izmantoja padomju propaganda. 
Apzināti nevienu apmelojis neesmu. Intervija ar Juri Cibuļu par sadarbību ar VDK
Valsts drošības komitejas (VDK) savervēts, ticis pie segvārda "Ingrid", ziņojumus rakstījis bobikā, saņemot atalgojumu – 25 rubļus – vairākas reizes gadā. Pazīstamais ābeču kolekcionārs un bijušais Latvijas PSR Augstākās Padomes (AP) deputāts, kurš 1990. gada 4. maijā nobalsoja par Latvijas neatkarību, Juris Cibuļs stāsta par sadarbību ar VDK, atzīstot, ka sadarboties piekritis, jo ļoti gribējis aizbraukt uz ārzemēm.
Aprit 80 gadi kopš Ziemas kara
Šonedēļ apritēs astoņdesmit gadu kopš Ziemas kara. Tas bija militārs konflikts, ko 1939. gada 30. novembrī iesāka Krievija cerībā iekarot un pakļaut daudzkārt mazāko Somiju. Krievijas vēlme iegūt Somiju bija aprēķins, lai Vācijai nebūtu pieejams tik labs uzbrukuma placdarms, un Krievija pamatoja savas pretenzijas ar to, ka Somijas lielhercogiste agrāk bijusi Krievijas impērijas sastāvā.  
Kā pirms 90 gadiem ziedoja Brīvības piemineklim
Brīvības pieminekļa izgaismošanas projektam šobrīd saziedoti vairāk nekā 33 tūkstoši eiro. Projekta autori izvēlējušies iet to pašu ceļu, ko Brīvības pieminekļa cēlēji pirms 90 gadiem. Toreiz jaunā Latvijas valsts vēl īsti nebija atguvusies pēc Neatkarības kara un valsts kasē svilpoja vējš, tāpēc tika pieņemts lēmums naudu pieminekļa celšanai lūgt no cilvēkiem, un atsaucība bija milzīga. Vairāku gadu laikā tika saziedoti trīs miljoni latu.
#LV99plus: Jelgavnieki steidzas aplūkot no Bermonta armijas iegūtās trofejas
Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un nostiprināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Kā uzbūvēt valsti: Latvijas valsts dzelzceļu virsvaldes tapšana
Pirmais simboliskais akts ir Liepājas galveno dzelzceļa darbnīcu pārņemšana. Tas ir pirmais objekts, ko pārņem tieši Latvijas valsts, un šajās darbnīcās tiek arī uzbūvēts bruņotais vilciens 1919. gadā, par Dzelzceļu pārvaldes tapšanu stāsta Latvijas Dzelzceļa muzeja direktore Ieva Pētersone.
Bermonta dziesma ir nodziedāta - Latvijas armija ieņem Jelgavu
Pirms simt gadiem, 1919. gada 21. novembrī, Latvijas armija guva savu pēdējo izšķirošo panākumu cīņā pret Pāvela Bermonta komandēto Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju, atbrīvojot Jelgavu. Tas bija Latvijas armijas pēdējais trieciens, kas pilnībā salauza Bermonta armijas pretestību.
Mākslas akadēmija un tās galds - daļa no Latvijas dibināšanas
1918. gada 18. novembris ir valsts dzimšanas diena, taču 1919. gads ir laiks, kad savu valsti pēckara apstākļos pašiem bija jāsāk celt no nulles. Šajā gadā gadsimta jubileju atzīmē virkne dažādu valsts iestāžu, institūciju un organizāciju. Rubrikā "Kā uzbūvēt valsti?" par Mākslas akadēmijas pirmsākumiem stāsta tās rektors Kristaps Zariņš, atklājot leģendu par galdu, pie kura dibināta Latvijas valsts.
Nacionālā arhīva pirmsākumi - dokumenti kaudzēs ar mēsliem un lielgabala šķēpelēm
1918. gada 18. novembris ir valsts dzimšanas diena, taču 1919. gads ir laiks, kad savu valsti pēckara apstākļos pašiem bija jāsāk celt no nulles. Šajā gadā gadsimta jubileju atzīmē virkne dažādu valsts iestāžu, institūciju un organizāciju. Rubrikā "Kā uzbūvēt valsti?!" par Nacionālā arhīva pirmsākumiem Latvijā stāsta arhīva direktore Māra Sprūdža.
Jaunākie
Interesanti