Dzīve & stils / Vēsture
Šī diena vēsturē: Sākas Viktorijas laikmets Lielbritānijā
1837. gada 20. jūnijā pēc Lielbritānijas karaļa Viljama IV nāves troni mantoja viņa brāļameita Viktorija, kurai bija lemts valdīt tolaik varenākajā pasaules impērijā vairāk nekā sešas desmitgades. Lielbritānijas un arī pasaules vēsturē to dēvē par Viktorijas laikmetu.
Skotijā vēlas reabilitēt ar nāvi sodītās «raganas un burvjus»
Vēsturnieki, aktīvisti un pat Skotijas reģionālās valdības pārstāvji vēlas reabilitēt cilvēkus, galvenokārt sievietes, kas pirms vairākiem gadsimtiem tika atzīti par burvjiem un raganām un sodīti ar nāvi. Atzīšanās no viņam bieži tika iegūtas pēc nežēlīgas spīdzināšanas.
Eksils jeb izraidīšana no sabiedrības – viens no senākajiem soda veidiem cilvēces vēsturē
Stāsti par izraidīšanu no kopienas ir atrodami jau Vecajā Derībā – eksilam kā soda veidam ir ļoti sena vēsture. Arī antīkajā pasaulē un viduslaikos pastāvēja politiskie režīmi un sistēmas, kuri tos sabiedrības elites pārstāvjus, kuru viedoklis atšķīrās, izraidīja, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” stāstīja vēsturnieks, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesors Andris Levāns. 
Mēnesis sasmakušos vagonos. Liecības par kurzemnieku izsūtīšanu 14. jūnijā
Agrā rītā ar spējiem sitieniem pie durvīm Liepājā, tāpat kā daudzviet citur Latvijā, 1941. gada 14. jūnijā tika modinātas 208 ģimenes. No mājām izdzina 533 samiegojušos, brutāli arestētus liepājniekus, no visa Liepājas apriņķa kopā – 1031 cilvēku. Skaistā vasaras rītā pie lopu vagoniem ģimenes tika šķirtas uz mūžu. Sievas vienā brīdī zaudēja savus vīrus, bet bērni tēvus, kurus ar viltu un meliem nošķīra no ģimenes.
Vecgulbenes muižas līkloči. No Gulbenes centra par aizmirstu nostūri un tad – apskates vērtu vietu
Vecgulbenes muižas kompleksa vēsturē uzskatāmi atspoguļojas Latvijas teritorijā piedzīvotās varas maiņas. Teju gadsimta garumā tas bija faktiskais Gulbenes centrs, ko teju nopostīja 1905. gada revolūcijas laikā. Starpkaru periodā muižas kompleksu pārņēma neatkarīgā Latvijas valsts, bet pēc kara padomju okupācijas vara tur izmitināja bēgļus no Krievijas un ierīkoja dzīvokļus. Mūslaikos muižas komplekss no aizmirsta nostūra pamazām atkal pārtop par vietu, ko cilvēki atkal vēlas apskatīt.
Cenzūra, propaganda un baumas. Latviešu prese Pirmā pasaules kara laikā
Latviešu drukātā preses attīstība pagājušajā gadsimtā saskārās ar lielu pavērsiena punktu – sākas Pirmais pasaules karš, tā noslēgumā Latvijas valstiskuma tapšana un Latvijas Neatkarības karš. Kara laikā, kad cilvēki bija izslāpuši pēc informācijas, bet laikraksti te iznāca, te neiznāca, informatīvo vakuumu aizpildīja baumas, Latvijas Radio raidījumā "Avīžnieku tauta" stāstīja vēsturnieks un Nacionālā arhīva vadošais pētnieks Jānis Šiliņš.
Normandijā atzīmēta sabiedroto desanta 78. gadadiena
Francijas rietumu reģionā Normandijā atzīmēta tā dēvētās “D dienas” jeb sabiedroto desanta izcelšanās operācijas 78. gadadiena. Tā 1944. gadā ļāva sākt Francijas un visas Rietumeiropas atbrīvošanu no fašistiskās Vācija karspēka. 
20. gadsimta sākums – pārkārtošanās latviešu preses ainavā. Sāk iznākt Benjamiņu «Jaunākās Ziņas»
20. gadsimta sākums ir lielu satricinājumu laiks gan Krievijas impērijā, kurā tolaik ietilpa Latvija, gan pašā Latvijā. 1905. gada revolūcija – tas ir laiks, kad notiek zināma pārkārtošanās latviešu preses ainavā: beidz pastāvēt izdevums "Baltijas Vēstnesis", toties parādās masu prese un avīze "Jaunākās Ziņas", Latvijas Radio raidījumā "Avīžnieku tauta" stāstīja Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes profesors Ainārs Dimants. 
Svarīgākais šobrīd

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt