Dzīve & stils / Vēsture
Pirms 75 gadiem, 1946. gada 11. jūnijā pulksten 17, Daugavpilī sākās pirmās tramvaja līnijas būvniecība, kas bija pasludināta par “tautas būvi”. “Piedalīšanās tramvaja līnijas būvniecībā ir katra pilsētas iedzīvotāja goda lieta,” rakstīja tā laika vietējā avīze.
Kā vēstures liecība liels pārsteigums ir atrastās un saglabātās atvadu zīmītes, ko deportāciju laikā no vagoniem paguva izmest izsūtītie, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Nacionālā arhīva vecākais eksperts, vēsturnieks Gints Zelmenis. Zināmas un saglabātas ir septiņas šādas zīmītes.
47 gadus veco Kadetu skolas rotas komandieri, aizsargu Vili Sniķeri 1941. gada 14. jūnijā arestēja un izsūtīja no Rīgas dzelzceļa stacijas. Vienlaikus deportēja arī viņa dēlu Vili Romanu Sniķeri. Vagonu sastāviem braucot no pilsētas, tēvs paguva uzrakstīt un izmest nelielu zīmīti no sevis un dēla, nezinot, ka Romans, atrodoties citā vagonu sastāvā, arī uzrakstīja vēstuli.
Šonedēļ uz Talsu novada Lubes mežiem devās Dzelzceļa muzeja darbinieki, lai mājup dotos ar 60 kilogramus smagu atradumu – muzeja kolekcijai pievienojās pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu robežstabs, ko mežā atrada mežizstrādes plānotājs. Kad “Latvijas Valsts meži” sociālajos tīklos dalījās ar vēsturisko atradumu, to komentēja desmitiem cilvēku, kas arī šādus stabiņus manījuši visā Latvijā. Dzelzceļa muzejs aicina tos ārā nerakt.
Latvijas armijas leitnantu Pēteri Leju 1941. gada 14. jūnijā arestēja Litenē un izsūtīja uz ieslodzījuma vietu Krasnojarskas novadā. Pirms izvešanas tolaik 27 gadus jaunais Pēteris uz kādas veidlapas uzrakstīja atvadas draudzenei Dailai Andersonei.
Oskars Bērziņš, kuru 1941. gada 14. jūnijā izsūtīja, bija Politiskās pārvaldes vecākais uzraugs. Gulbenes dzelzceļa stacijā viņš uz rūtiņu lapas paguva uzrakstīt atvadu vārdus sievai Martai.
Pārcelsimies pagātnē uz 1449. gada maija beigām, kad Silvestrs Stodevešers bija ceļā no Marienburgas Prūsijā uz Rīgu. Jo tuvāk ceļš veda pretī galamērķim, jo lielāks kļuva viņa satraukums. Vēl pavisam nesen pāvests viņu bija iecēlis Rīgas arhibīskapa amatā, taču Silvestrs skaidri apzinājās, ka ir Vācu ordeņa virsmestra ieliktenis, maza figūra lielā spēlē. Kā viņu Rīgā sagaidīs? Vai nenoindēs?
Latvijas armijas pulkvedim Alfrēdam Platajam bija 44 gadi, kad Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisariāts 1941. gada 14. jūnijā viņu arestēja Litenes vasaras nometnē un izsūtīja. Platais paguva uzrakstīt un no vagona izmest sievai Annai domātu zīmīti, kas sasniedza adresātu. Okupācijas muzejam zīmīti nodeva viņa meita Zigrīda Gintere. Kodolīgais un neziņas pilnais atvadu teksts rakstīts uz nu jau sadzeltējušas lapas ar parasto zīmuli.
Deportācijas priekšvakarā Latvijas armijas kapteinim Aleksandram Bolšaitim bija 41 gads. Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisariāts 1941. gada 14. jūnijā viņu arestēja un izsūtīja no Litenes, kur tajā laikā noritēja Latvijas armijas vasaras nometne. Bolšaitis – tāpat kā vēl daļa šodien zināmu citu izsūtīto – deportāciju dienā no vagona paguva izmest zīmīti sievai Elzai.
Nedēļas nogalē Latvijā noritēs kārtējās pašvaldību vēlēšanas. Vietvarām līdzīgi veidojumi Latvijas teritorijā tapuši jau pirms 200 gadiem, kad arī zemniekiem un kalpiem radās pirmās pilsoniskās līdzdalības iespējas pagastos. Kāda bija pašvaldību veidošanās un vēlēšanu vēsture no viduslaikiem līdz pat mūsdienām?
Mākslas vēsturnieki kopā ar vietējiem iedzīvotājiem Ukrainā strādā pie tā, lai saglabātu mozaīkas, kas izkaisītas pa visu valsti. Mozaīkas bieži tika izmantotas kā padomju propagandas līdzeklis, taču pēc Padomju Savienības sabrukuma tās lielā mērā atstātas novārtā.
1921. gada maija otrā puse visai mierīga, Margarēta Londonā redzējusi kinofilmu “Zorro”, priecājas, ka priekšnieks Bisenieks pieminējis viņu vēstulē Meierovicam. Savukārt par 1911. gadu no Jāzepa Grosvalda dienasgrāmatas uzzinām, kā viņš kopā ar Mamiņu un māsu Līnu atgriezušies no Anglijas Parīzē, bijis gan uz tenisa turnīru, gan saticis māksliniekus Gosē un Draguomi. Vēl viens “Gleznas stāsts” par Jāzepa akvarelējumu “Vīrietis zilā mētelī”.
Pirms simt gadiem, 1921. gada pavasarī, 10. Aizputes kājnieku pulks ieradās savā pastāvīgajā dislokācijas vietā – Daugavpils cietoksnī. Pilns pašuzupurēšanās, devīzēm netrūka zināma patosa, kā lasāms virsrakstā, bet tas parādīsies nedaudz vēlāk – 1922. gadā, kad Aizputes sabiedriskās organizācijas uzdāvinās pulkam karogu.
Baltijas jūras dzelme ir bagātākā vieta pasaulē ar koka kuģu vrakiem, jo tā ir gana auksta un tumša, ūdens nav pārāk sāļš, nav postošu vētru, kas izraisītu dziļas ūdens kustības, kā arī tajā nav spēcīgu straumju, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” sacīja Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes speciālists, arheologs Jānis Meinerts.
Jaunākie
Interesanti
