Dzīve & stils / Tautas sports
Latvijas vadošā ultramaratoniste Diāna Džaviza otro gadu pēc kārtas triumfēja Grieķijas vēsturiskajā 246 kilometru Spartatlonā, 25 stundās 3 minūtēs 41 sekundē teju aizsniedzoties līdz sieviešu trases rekordam 40 sacensību vēsturē. Finišu sasniedza arī visi pieci startējušie Latvijas skrējēji Uģis Dātavs, Aivars Bondars, Pēteris Cābulis un Laimonis Skadiņš.
Pirmo reizi vēsturē izveidojot sieviešu izlasi karpu makšķerēšanā un startējot pasaules čempionātā, Latvijas komanda kopvērtējumā ieguva bronzas medaļu. Paralēli tam makšķernieces no Latvijas noķēra arī smagāko karpu (20,3 kilogrami) pasaules čempionāta vēsturē, Latvijas Radio raidījumā "Radio vilks dabā" stāstīja sieviešu izlases karpu makšķerēšanā treneris Raivis Trečaks.
Ar īpašu atklāšanas pasākumu Čehijas galvaspilsētā Prāgā piektdien, 23. septembrī, 41 Eiropas valstī tiek dots starts Eiropas Sporta nedēļai, kas notiek arī visā Latvijā. Tās mērķis – veicināt cilvēku paradumu būt fiziski aktīviem. Kulmināciju ar sportiskiem pasākumiem Eiropas Sporta nedēļa sasniegs šajās brīvdienās, informēja rīkotāji.
Abavas senlejā un tās apkārtnē 24. septembrī notiks Eiropas Sporta nedēļas galvenais pasākums – #BeActive pārgājiens. Dalība pārgājienā ir bez maksas, un dalībnieki var izvēlēties sev piemērotāko no četrām dažāda garuma distancēm dienas laikā – 3 kilometru (km), 11 km, 16 km un 27 km, kā arī – 9 km krēslas posmu, informēja rīkotāji.
Itālijas pilsētā Veronā 17.-18.septembrī aizvadītajā Eiropas čempionātā (EČ) diennakts skrējienā valmierietis Ritvars Kalniņš veica 250,065 kilometrus (km) un laboja kopš 2013. gada Jānim Actiņam piederošo Latvijas rekordu (243,991 km) šosejā. Komandu vērtējumā sacensību noslēdzošajās stundās vīriešu izlasei nācās atstāt labāko desmitnieku, no kura finišā šķīra daži metri. Sev piederošo pasaules rekordu laboja pagājušajā desmitgadē Daugavpils novada Višķos skrējušais lietuvietis Aleksandrs Sorokins (319,614 km).
Sen pagājis laiks, kad vai itin visās dzīves situācijās ierasts transporta līdzeklis bija zirga pajūgs. Tagad pajūgu braukšana ir sporta veids, tiesa gan, Latvijā tas vēl nav tik populārs kā jāšanas sports kopumā. Viena no šīs disciplīnas aizsācējām un arī viena no labākajām pajūgu braucējām Latvijā un Baltijas valstīs ir "Zirgaudzētavas Kocēni" līdzīpašniece Dace Stūre.
Latvijas ultragaro distanču skrējēja Diāna Džaviza 31. pasaules čempionātā (PČ) 100 kilometros pārspēja iepriekšējo Svetlanas Ivanovas 2005. gadā Nīderlandē sasniegto nacionālo rekordu (8:01:20). Austrijā dzīvojošā salacgrīviete Vācijas pilsētā Bernavā distanci veica 7 stundās, 53 minūtēs un 16 sekundēs, tādējādi 17 gadus nepārspēto rezultātu uzlabojot par vairāk nekā astoņām minūtēm. Aizvadītajā nedēļas nogalē Latvijas pārstāvji sekmīgi startēja arī citās sacensībās, tostarp taku skrējienā apkārt Monblānam (UTMB) un PČ rogainingā, kur absolūtajā vērtējumā triumfēja Andris Ansabergs.
Par godu biedrības "Dr.Klauns" 10. jubilejai Daugavpils Centrālajā Parkā pie Daugavpils Ledus halles sāksies dakteru Klaunu labdarības velomaratons, pastāstīja biedrības vadītāja Marianna Milovska. Dakteris Klauns Jānis Taukulis dodas divu tūkstošu kilometru garā velomaratonā – viens pats apceļojot visu Latviju.
Ogrē atklātā klinšu kāpšanas siena šobrīd ir Baltijā vērienīgākā, un klinšu kāpšanas trases garums sasniedz pat 20 metrus. "Klinšu mums nav, bet tagad ir siena," – tā par nedēļas nogalē jaunatklāto profesionālo klinšu kāpšanas sienu "ReTV" pastāstīja apmeklētāji.
Sestdien, 13. augustā, "Stirnubuka" distancē "Vilks" trešo gadu pēc kārtas tiks noskaidroti pašmāju labākie taku skrējēji. Pērn izcīnīto čempiones titulu 70 kilometru gleznainā maršrutā no Līgatnes līdz Strīķupei Cēsu pusē mēģinās aizstāvēt Ilze Limanāne, taču aktuālais čempions Gvido Kalniņš atrodas Monblāna pakājē un gatavojas 100 kilometru startam Alpu augstākajā kalnu masīvā mēneša beigās.
Dažādas bezmaksas sportiskās aktivitātes treneru vadībā notiek teju visos Rīgas mikrorajonos: iespējams gan nūjot, gan peldēt, gan nodarboties ar jogu vai vienkārši – vingrot. Regulāra sportošana un izkustēšanās ir pamats labai veselībai, un tas ne vienmēr prasa finansiālus līdzekļus.
Latviešu alpīnisti Kristaps un Kristīne Liepiņi pirms divām dienām sasnieguši Hantengri smailes 7010 metrus augsto virsotni Tjanšana kalnos Āzijā, informēja alpīnisti.
Latviešu alpīnisti šodien dodas ceļā uz Pamira kalniem, lai uzkāptu virsotnēs, kurās neviens nekad nav bijis.
Vaidavā turpinās Baltijas lielākais SUP festivāls – "SUPfests 2022". Tas notiek jau septīto reizi. Ikviens dalībnieks var izmēģināt roku dažādās SUP un pludmales aktivitātēs, kā arī apgūt supošanas pamatus.
Pašam plānojot maršrutu, vismaz 4000 kilometru garo “Transcontinental Race No.8” Krišjānis Ratiniks (Velomens) veica 10 dienās 21 stundā un 33 minūtēs, pieveicot 47 200 augstummetrus un iekļaujoties labāko braucēju pirmajā desmitā. 300 dalībnieku konkurencē startē vēl trīs latvieši – Juris Skrebels, Zane Jakobsone un Vineta Saukāne. Vienlaikus jau pusmēnesi ar Latvijas pārstāvjiem risinās brauciens “North Cape 4000” no Itālijas Alpiem līdz Nordkapam Eiropas ziemeļos.
ASV Čikāgā norisinājās ikgadējās gumijas pīlīšu sacīkstes, kas pulcē skatītājus ar mērķi pievērst uzmanību bērniem un pieaugušajiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem. Labdarības pasākumā saziedoti 333 tūkstoši ASV dolāru.
Bosnijas un Hercegovinas pilsētā Mostarā notikušas ikgadējās lēkšanas no senā tilta sacensības. Par uzvarētāju šogad kļuva Melnkalnes pārstāvis Evalds Krničs.
Rīgas apkaimju iedzīvotāji aktīvi iesaistās bezmaksas sporta nodarbībās brīvā dabā, ko rīdziniekiem piedāvā pašvaldība sadarbībā ar Eiropas Sociālā fonda projektu "Mēs par veselīgu Rīgu!".
Pēc četru gadu pārtraukuma Valmierā atgriezās “Ghetto Games” festivāls ar vērienīgu programmu – sešas dažādas disciplīnas desmit stundu garumā. Interese par pasākumu pilsētas un novada iedzīvotājiem bija lielāka nekā cerēts, kopā pulcējās 700 sporta entuziasti. Turnīru atklāja basketbola spēle starp Valmieras teātra un domes pārstāvjiem.
Viņš nepievērš uzmanību apaviem, ar ko skrien. Viņam ir vienalga, kāds apģērbs mugurā, pats sev treneris un ārsts. Skrējēji viņu pazīst kā Āboljanku un daudzi sauc par Trako skrējēju. Garākā distance vienā piegājienā Ābolam ir 143 kilometri, bet kopumā viņš pērn noskrējis vairāk nekā 9000 kilometru. Kā viņš sācis skriet un kāpēc to dara, par to Ābols stāstīja sarunā ar Tomu Grēviņu podkāstā "Runājam par skriešanu".
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
