Aleksandrs Raščevskis un Amanda Krūmiņa svētdien pirmie finišēja "Rimi" Rīgas maratonā un nodrošināja Latvijas čempionu laurus garākajā klasiskajā skriešanas disciplīnā.
Maratoni
Garo distanču skriešana ir viens no grūtākajiem izturības sporta veidiem. Slodzes laikā notiek liels enerģijas patēriņš, tādēļ Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķi aicinājuši visus sportistus un skriešanas entuziastus, kuri šajā nedēļas nogalē piedalīsies "Rimi" Rīgas maratonā, nopietni izvērtēt savas spējas, spēkus un veselību iecerētās distances veikšanai.
Šajā nedēļas nogalē Rīgas ielas piepildīs vairāki tūkstoši "Rimi" Rīgas maratona dalībnieku. Iemesli, kāpēc piedalīties maratonā, katram ir savi, bet nemainīgi īpaša nozīme ir medaļai. Tās patieso vērtību zina tikai pats maratona dalībnieks.
Anda Valtere ir pirmā Latvijas skrējēja, kam bijis pa spēkam pieveikt visus sešus pasaules lielos maratonus. Skriet sākusi veselības dēļ, viņa drīz vien nonāca līdz maratona distancei, jo process bez mērķa nesniedza gandarījumu.
Ar septītajiem Rozentāla skriešanas svētkiem Saldū dots starts sacensību sezonas virpulim. Tiesa, starpsezona neizpalika bez augstvērtīgiem rezultātiem, un ziemā par jauniem valsts rekordiem parūpējās garo distanču skriešanas lietpratēji Dmitrijs Serjogins un Artūrs Bareiķis. Tuvākajās nedēļās sacensības gaidāmas katrā nedēļas nogalē, startu nepacietīgi gaida arī taku skrējēji, riteņbraukšanas cienītāji un triatlonisti un airētāji.
Antarktīdas maratona trases rekordiste Evija Reine pērn kļuva par pirmo Baltijas pārstāvi, kas noskrējusi 42,195 kilometru distanci septiņos kontinentos. Norvēģijā dzīvojošā liepājniece turpina gatavoties aprīlī plānotajam ekstremālajam Ziemeļpola maratonam, kas ir aukstākais skrējiens pasaulē un dažādu iemeslu dēļ nav noticis kopš 2018. gada. Noslogotā un ikdienā aizņemtā skrējēja ar LSM komunicēja teju no lidmašīnas virs okeāna, kad bija ceļā uz Maiami maratonu ASV, kur janvāra izskaņā pildīja tempa turētājas pienākumus.
Kenijas skrējējs Eliuds Kipčoge svētdien, jau ceturto reizi triumfējot Berlīnes maratonā, laboja sev piederošo pasaules rekordu maratona distancē.
Bostonas maratonā 2023.gadā skrējējiem nebūs obligāta prasība startēt sieviešu vai vīriešu konkurencē, jo tiks nodrošināta iespēja reģistrēties dalībai arī nebināra dzimuma personu ieskaitē, pirmdien paziņoja organizatori.
Latvijas ultragaro distanču skrējēja Diāna Džaviza 31. pasaules čempionātā (PČ) 100 kilometros pārspēja iepriekšējo Svetlanas Ivanovas 2005. gadā Nīderlandē sasniegto nacionālo rekordu (8:01:20). Austrijā dzīvojošā salacgrīviete Vācijas pilsētā Bernavā distanci veica 7 stundās, 53 minūtēs un 16 sekundēs, tādējādi 17 gadus nepārspēto rezultātu uzlabojot par vairāk nekā astoņām minūtēm. Aizvadītajā nedēļas nogalē Latvijas pārstāvji sekmīgi startēja arī citās sacensībās, tostarp taku skrējienā apkārt Monblānam (UTMB) un PČ rogainingā, kur absolūtajā vērtējumā triumfēja Andris Ansabergs.
Etiopijas skrējēja Getitoma Gebreslase pirmdien pasaules čempionātā vieglatlētikā uzvarēja maratonā sievietēm.
Pasaules čempionātā vieglatlētikā Jūdžinā, ASV, svētdien 100 metru sprintā triumfēja Jamaikas skrējējas, izcīnot visas trīs godalgas. Veiksmīga diena bija arī mājiniekiem amerikāņiem, kas zelta krājumu papildināja ar četrām augstākā kaluma medaļām.
Kurš gan nav dzirdējis, ka skriešana ir demokrātisks sporta veids, skriet var teju katrs un skriešana nostiprina veselību. Lēnā riksītī ikrīta skrējiens caur parku vai ultramaratons Rīga–Valmiera vienā nedēļas nogalē un “Stirnu buka” sacensības nākamajā... Vai ir veselīgi regulāri skriet garas distances, podkāstā jeb raidierakstā “Parunāsim par skriešanu” Toms Grēviņš izvaicāja fizioterapteitu Elvi Puromu.
Romāna Sauša mūžs līdz šim ir bijis raibu raibais, bet visos laikos un pie visām varām centrālā vieta viņa dzīvē allaž tikusi atvēlēta sportam. Pa šiem gadiem slēpošanas, riteņbraukšanas vai skriešanas sacensībās izcīnītās medaļas un kausi vairs netiek skaitīti, bet joprojām turpina krāties. Tas varbūt nebūtu nekas īpašs, ja vien pašam diendienā Vaboles stadionā skrienošajam sportistam devītais gadu desmits nebūtu rokas stiepiena attālumā.
Sestdien pie Brīvības pieminekļa tikai noskaidroti uzvarētāji Rīgas maratona “DPD jūdzē” jeb pirmajā Latvijas čempionātā jūdzes skrējienā, kas ievadīja Rīgas maratona Bērnu dienu. Labāko sniegumu jaunajā Rīgas centrā izveidotajā trasē, kas nākamā gada Pasaules čempionātā skriešanā Rīgā pulcēs ātrākos planētas jūdzes skrējējus, šogad uzrādīja “Latvija pasaulē” izlases dalībnieki, vēsta organizatori.
Latvijas maratona entuziasts Mārtiņš Dukāts desmit gadu laikā ir noskrējis 15 maratonus, šī gada aprīlī veicot pēdējo no pasaulē sešiem lielajiem maratoniem – Bostonas maratonu. Dukāts Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" pastāstīja, ka sevi uzskata par vienkāršu maratona tūristu, un viņa garo ceļu līdz maratonista sapņa piepildījumam palīdzēja realizēt veiksme.
Kā jau tas dzīvē mēdz notikt – kas reiz izraisījis nepatiku, pēc tam var nemanot kļūt par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu un pat sirdslietu. Amerikā pavadītais laiks mainīja ''Rimi Rīgas maratona'' organizatora un uzņēmēja Aigara Norda domas par skriešanu. Viņu no rītiem spēj pamodināt nevis stipra kafija, bet skriešana, un šajā laikā Aigars nevis “atslēdz” prātu, bet to iekustina ar dubultu jaudu, nonākot pie vairākām jaunām idejām. Pirms 20 gadiem viņš jutās kā trakais, viens skrienot pa galvaspilsētas ielām, bet tagad kopā ar savu komandu katru gadu Rīgas ielās pulcē desmitiem tūkstošus skrējēju un nevienam vairs nav jautājumu “kāpēc”.
Antarktīdas maratona uzvarētāja Evija Reine nesēž uz vietas un pēc atgriešanās mājās ir apņēmusies jau pavasarī atkal doties ceļā un startēt zemeslodes pretējos platuma grādos – Ziemeļpolā.
Piektdienas, 17. decembra, naktī liepājniece Evija Reine kļuva par pirmo latvieti, kas noskrējusi 42,195 kilometru maratona distanci galējos zemeslodes dienvidos – Antarktīdas kontinentā, liecina sacensību rīkotāju informācija. Distancē latviete pavadīja 4 stundas 6 minūtes un 11 sekundes, labojot astoņus gadus vecu sieviešu trases rekordu. Sākotnēji skrējiens tika plānots nedēļas sākumā, taču laikapstākļu dēļ vairākkārt tika pārcelts četru stundu lidojums no Čīles dienvidiem uz ledus kontinentu.
Studente Evija Reine 14. decembrī startēs Antarktīdas maratonā ar 41. numuru, kļūstot par pirmo Latvijas skrējēju sacensībās, kas notiek vistuvāk Dienvidpolam. 58 dalībnieku vidū “Antartic Ice Marathon” būs visu trīs Baltijas valstu pārstāvji. Par izjūtām pirms starta un garo ceļu līdz maratonam Reine stāstīja intervijā LSM.lv no Patagonijas.
Etiopijas garo gabalu skrējējs Guje Adola svētdien triumfēja prestižajā Berlīnes Maratonā. Savukārt sievietēm ātrākā bija viņa tautiete Gotitoma Gebreslase, vesta rīkotāju informācija.
Vairāk nekā divus gadus gaidītā maratonistu tikšanās Rīgas ielās liek uzdot jautājumu par potenciālajiem uzvarētājiem. “Rimi Rīgas maratona” organizatori darījuši visu iespējamo, lai skrējējiem būtu vieglāk sagaidīt ilgi solīto došanos jaunajā trasē, kura sāksies pie Brīvības pieminekļa – vietā, kur Rīgas maratona dalībnieki startēja deviņdesmito gadu pirmajā pusē. Šoreiz dalībnieku saraksts ir visai raibs, sākot no medaļu pretendentiem līdz dažādu profesiju pārstāvjiem, tostarp ekstrēmā Antarktīdas maratona topošai dalībniecei. Tā kā dienu pirms maratona "Covid-19" divu nedēļu kumulatīvais rādītājs nepārsniedz 120, dzeltenā koridora starts netiks atcelts.
Kenijas garo distanču skrējējs Eliuds Kipčoge Tokijas olimpisko spēļu pēdējā dienā izcīnīja olimpisko zeltu maratonā, kļūstot par trešo atlētu vēsturē, kuram tas ir izdevies divas reizes pēc kārtas.
“Tā bija cīņa pašam ar sevi un savu spēju robežu pārbaude,” saka velo ultramaratonists no Kuldīgas Arvis Sprude. Viņš nupat atgriezies no sacensībām Polijā, kur distance bija 3600 kilometru gara. Sacensību laikā mērķis bija arī pārspēt Pasaules ultra riteņbraukšanas asociācijas pasaules rekordu ar visvairāk nobrauktajiem kilometriem septiņās dienās. Tas viņam izdevies pat labāk, nekā pats bija prognozējis.
Jubilejas 30. Rimi Rīgas maratons būs īpašs daudzējādā ziņā, piemēram, pirmo reizi tas startēs pirms saullēkta. Dalībnieku skaits varētu sasniegt rekordu, ņemot vērā tās reizes, kad starts dots pie Brīvības pieminekļa. Visticamāk, būs arī vieni no augstvērtīgākajiem rezultātiem Latvijas čempionātu vēsturē.
Jāņa Karavaiča un Aleksandra Balsa tandēms pie Starptautiskā Rīgas maratona stūres bija attiecīgi 10 un 16 gadus. 2007. gada sākumā groži tika nodoti enerģiskajam Aigaram Nordam, un viņš vēl šodien sarunā ar LSM.lv atceras organizatoru komandā izveidojušos saukli: “Šoreiz pa īstam!”
Pandēmijas dēļ ASV nenotiks 11.oktobrī paredzētais Čikāgas maratons, ko bija paredzēts aizvadīt 43. reizi, pirmdien paziņoja organizatori. Čikāgas maratonu atcēla otro reizi kopš tā nodibināšanas 1977.gadā.
Vienam no labākajiem Latvijas maratonskrējējiem Jānim Girgensonam pēc gada pārtraukuma bija lieli plāni atsākt skrējēja karjeru, taču savas korekcijas ieviesa koronavīrusa pandēmija. Taču Rīgas maratonam, kam jānotiek oktobra sākumā, viņš būšot gatavs, Latvijas Radio raidījumā “Piespēle” atklāja Girgensons.
Latvijas vadošais taku skrējējs Andris Ronimoiss aizvadītajā nedēļas nogalē svinēja uzvaru 81 kilometru “Ultra Zarand” taku skrējienā Rumānijas kalnos, tuvākos sekotājus apsteidzot teju par stundu. Savukārt virkne maratonistu 3. novembrī startēja 42,195 kilometru distancē dažādās pasaules malās. Vislabāk veicās senioram Aigaram Matisonam (2:42:54) vērienīgajā Ņujorkas maratonā. Tikmēr pašu mājās izvadīts tradicionālais Lapsu rogainings.
Nedēļas nogale bija notikumiem bagāta Latvijas taku skrējējiem – kamēr vieni startēja Kuršu kāpā un otri izmēģināja laimi Turcijas kalnos, vēl citi startēja Spānijā un Dalmācijā. Vislabākās sekmes bija Ievai Upmacei-Grīviņai, Spānijā uzvarot 106 kilometru “Ultra Trail Serra de Montsant” (16:07:02) ar 4900 augstummetriem, kā arī Konstantīnam Biktimirovam, kurš uzvaras laurus plūca Lietuvas Kuršu kāpas 68 kilometru smilšu taku skrējienā (5:46:51) no Nidas līdz Klaipēdai. Pašu mājās lielākais tautas sporta pasākums bija seriāla “Skrien Latvija” noslēgums Siguldas pusmaratonā ar Dmitrija Serjogina un Karīnas Helmanes-Soročenkovas uzvarām, abiem triumfējot arī sacensību seriāla astoņu posmu kopvērtējumā.
Kenijas skrējēja Brigida Kosgei svētdien uzvarēja Čikāgas maratonā un laboja pasaules rekordu sievietēm, kas 16 gadus piederēja britu gargabalniecei Polai Redklifai, vēstīja BBC.
Kenijas vieglatlēts Eliuds Kipčoge sestdien Vīnē kļuva par vēsturē pirmo skrējēju, kas klasisko maratona distanci noskrēja ātrāk nekā divās stundās, vēstīja BBC. Kipčoge īpaši sagatavotā trasē Prātera parkā finišēja pēc stundas 59 minūtēm un 40 sekundēm. Tiesa, viņa rezultāts nekļūs par pasaules rekordu 42 kilometru un 195 metru skrējienā, jo maratonistam sasniegt rezultātu distancē palīdzēja septiņas tempa turētāju grupas un trase bija īpaši sagatavota.
Latvijas vieglatlētikas garo distanču skrējējs Dmitrijs Sejogins sestdien Dohā pasaules čempionātā ar jauno personīgo rekordu izcīnīja 48.vietu maratona distancē.
Ultragaro distanču skrējēja Sigita Vāce noskrēja Grieķijas vēsturisko Spartatlonu, 246 kilometrus no Atēnu Akropoles līdz Spartas karaļa Leonīda statujai 27.-28. septembrī veicot atvēlētajā 36 stundu sacensību kontrollaikā (34:54:30), kļūstot par pirmo Latvijas sievieti, kas finišē vienās no ekstremālākajām sacensībām pasaulē. Tikmēr Siguldā aizvadīts Latvijas čempionāts (LČ) taku skrējienā, kur trešo reizi triumfēja Irita Puķīte, bet Berlīnes maratonā tuvu personiskajam rekordam skrēja Lelde Neimande. Tātad nedēļas nogalē garo distanču skriešanā sevi lieliski parādījušas sievietes.
Kenijiete Ruta Kepngetiča sestdien kļuva par pasaules čempioni maratonā, kas Kataras galvaspilsētā Dohā risinājās naktī, tomēr apstākļi karstuma un lielā mitruma dēļ lielai daļai skrējēju bija neizturami un pat bīstami. Finišu nesasniedza teju trīs desmiti skrējēju un daudzām maratonistēm bija nepieciešama mediķu palīdzība, vēstīja aģentūra AFP.
Šodien Rēzeknē notiek skriešanas seriāla “Bigbank Skrien Latvija” trešais posms. Rēzeknē šis būs jau astotais gads, kopš notiek skriešanas sacensības. Pirms astoņiem gadiem Rēzeknes pusmaratona organizēšanu uzņēmās Kļaviņu ģimene, kas ir sportiska un aktīva dzīvesveida atbalstītāji. Kļaviņi vēlas, lai arvien lielākam cilvēku skaitam skriešana sagādātu prieku.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
