Dzīve & stils / Tautas sports
Ja nebūtu liktenīgās dienas, kad neveiksmīgs lēciens ūdenī atņēma spēju staigāt, Latvijai nebūtu četrkārtējā paraolimpiskā čempiona, vairāku pasaules čempiona titulu ieguvēja un rekordista paraolimpiskajā sportā. Tam tā bija jānotiek, atzīst lodes grūdējs un diska metējs Aigars Apinis. Ja nebūtu traumas, viņa dzīve būtu pavisam citādāka – šobrīd fizisku piepūli prasa jebkura ikdienišķa darbība, bet, neskatoties uz tā jau lielo slodzi rokām, paraolimpietis brīvajā laikā daudz laika pavada pie dabas, peldas un ķer adrenalīnu, braucot ar kvadriciklu.
Enerģija, entuziasms un iedvesma – vārdi, kas raksturo fizioterapeiti Līgu Līdumnieci-Šulci. Viņa ir pārliecināta, ka fiziskajām aktivitātēm ir saistība ar dzīves kvalitāti. Līga nav jāpierunā uz kustēšanos, tā viņai ir pašsaprotama lieta jau kopš bērnības, tāpēc ārpus sava darba, kas arī nav sēdošs, viņa dejo tautas dejas, skrien, skrituļo pa Rīgas ielām, slēpo, brauc ar velosipēdu un izmēģina arvien jaunus sporta veidus.
Kā jau tas dzīvē mēdz notikt – kas reiz izraisījis nepatiku, pēc tam var nemanot kļūt par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu un pat sirdslietu. Amerikā pavadītais laiks mainīja ''Rimi Rīgas maratona'' organizatora un uzņēmēja Aigara Norda domas par skriešanu. Viņu no rītiem spēj pamodināt nevis stipra kafija, bet skriešana, un šajā laikā Aigars nevis “atslēdz” prātu, bet to iekustina ar dubultu jaudu, nonākot pie vairākām jaunām idejām. Pirms 20 gadiem viņš jutās kā trakais, viens skrienot pa galvaspilsētas ielām, bet tagad kopā ar savu komandu katru gadu Rīgas ielās pulcē desmitiem tūkstošus skrējēju un nevienam vairs nav jautājumu “kāpēc”.
Dziedātājai Ievai Akuraterei kustība sniedz tūlītēju laimes izjūtu – atņem skumjas, stresu un depresiju. Visvairāk kustēties sanāk pie jūras. Tur viņa ne tikai lūdzas un meditē, bet arī nodarbojas ar jogu un neatkarīgi no laikapstākļiem dodas garās pastaigās kopā ar uzticamo biedru – suni Dāgu. Pastaigas pārvēršot skaitļos, gada laikā tām viņa velta vismaz 23 diennaktis. Trausla savā būtībā, bet sīksta garā – kustība Ievai ir kā nepieciešamība, kas sniedz brīvību un laimes sajūtu.
Brīdī, kad sarunājamies, vēl nav apritējusi diennakts, kopš sporta žurnālists Dāvids Ernštreits atgriezies mājās pēc intensīva darba maratona Pekinas ziemas olimpiskajās spēlēs, sekojot līdzi aktualitātēm sporta pasaulē un par tām ziņojot Latvijai. Viņš ir pārliecināts, ka sports, tāpat kā kultūra, veido sabiedrību, un būšana tam pietuvinātam pamudinājusi Dāvidu pašu vairāk pievērsties fiziskām aktivitātēm, kuras viņš veic gan individuāli, gan kopā ar ģimeni, – skriešana, riteņbraukšana, slēpošana, slidošana un citas aktīvas nodarbes, kuru starpā ir arī lauku darbi.
Fiziskās aktivitātes, kuras iekļaut savā ikdienā izvēlējusies aktrise Raimonda Vazdika, lielākoties ir mierpilnas un vērstas uz sevis nomierināšanu, prāta sakārtošanu – joga, peldes, pastaigas. Kustība ir pašsaprotama viņas ikdienas sastāvdaļa, un uz fiziskām aktivitātēm aktrisei nav sevi jāpiespiež, jo ķermenis pats “prasa” izkustēšanos. Šis telefona zvans, izrādās, “nocēlis” viņu no vingrošanas paklājiņa, iztraucējot ikrīta kustību rituālu.
Parunāsim par slēpošanu – šis olimpiskajā kontekstā ir viens pavisam interesants sporta veids. “Dīvāna eksperti” Latvijā mēdz runāt par olimpiskajiem tūristiem, zinātāji šajās spēlēs mūsu līderu uzrādītos rezultātus pamatoti sauc par vēsturiskiem. Bet vai latvieši ir slēpotāju tauta?
Izaicinoši un rāmi, stāvā kalnā vai līdzenā dabas takā, Latvijā vai ārpus tās – pārgājieni ir veids kā grāmatas “Ēd laimīgs” autore un grāmatnīcas “Jānis Roze” reklāmas un mārketinga daļas vadītāja Ilze Veisbārde gūst enerģiju. Spītējot savam sēdošajam darbam, Ilze dejo flamenko, apmeklē grupu nodarbības sporta zālē un bauda pastaigas pie dabas.
Deviņus gadus vecā Krista Spirģe no Jaunpiebalgas kopš janvāra vidus atrodas Vācijas pilsētā Bonnā un gaida 10. februārī plānoto operāciju, kuras mērķis būs samazināt spasticiāti jeb paaugstinātu muskuļu tonusu un ievērojami uzlabot kustību kvalitāti. Pēc operācijas meitenei būs jāiegulda liels darbs, lai apgūtu kustības. Līdzekļi rehabilitācijai sadarbībā ar fonda “Ziedot.lv” bērnu centru “Poga” tiks vākti arī skrējiena Rīga–Valmiera laikā, kas šogad plānots 11. jūnijā un risināsies devīto gadu pēc kārtas.
Pēc trīs gadu pārtraukuma Latvijā atgriezies Pasaules kausa posms kamanu suņu sportā ziemā, kas šoreiz vienlaikus bija arī Latvijas Ziemas čempionāts. Lai arī ierobežojumu dēļ dalībnieku skaits bija ievērojami mazāks, nekā ierasts, cīņa par vietu uz pjedestāla bija liela.
Svarbumbu celšana ir sporta veids, kas pēdējā laikā sācis iekarot popularitāti, jo ir ļoti demokrātisks – ar to nodarboties var jebkurā vietā, jebkādā vecumā, dažādās svara kategorijās un disciplīnās. Tā 26 gadu vecumā svaru bumbas sāka cilāt Lielbritānijā dzīvojošā latviete Līga Latkovska, kura 33 gados nu ir sporta meistare, var lepoties ar daudzām uzvarām sacensībās un 2019. gadā iegūtu pasaules čempiones titulu, pārstāvot Latviju.
Latvijā seniori ir vismazkustīgākie iedzīvotāji, taču tieši šai sabiedrības daļai ir īpaši būtiski izkustēties – tas uzlabo asinsriti, stiprina muskuļus un pat kaulus, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā “Revidents” uzsvēra gerontologs Jānis Zaļkalns. Senioriem ieteicams veikt stiepšanos un kāju vingrinājumus, kā arī trenēt līdzsvaru.
Sākums bija kā daudziem – Inita Bite reiz kādā Rīgas krodziņā intereses pēc pamēģināja mest šautriņas. Šobrīd, pēc daudziem gadiem, viņa pati vairs īsti neatminas visus daudzos izcīnītos titulus, bet ar kausiem un balvām var noklāt veselu sienu. Latviete Inita ir aizrautīga šautriņu metēja, kas šobrīd dzīvo Norvēģijā.
Latvijas Alpīnistu savienība un Latvijas Nacionālais arhīvs vienojušies par Latvijas alpīnisma vēstures kolekcijas kopīgu veidošanu. Tiks vākta, sistematizēta un publicēta informācija par alpīnisma vēsturi un sasniegumiem. Pirmais vērtīgais dāvinājums jau saņemts.
Ja ir vēlme uzsākt distanču slēpošanu, ieteicams sākt ar klasisko stilu, jāģērbjas laikapstākļiem atbilstoši un jāizvēlas piemērota garuma slēpes un nūjas, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja slēpošanas trenere Ineta Kravale. Savukārt, uzsākot kalnu slēpošanu, sākumā būtu ieteicams sameklēt instruktoru, kas pratīs piemeklēt iesācējiem piemērotu kalnu, nogāzes slīpumu un apstākļus, uzsvēra kalnu slēpošanas instruktors Renārs Doršs.
Piektdienas, 17. decembra, naktī liepājniece Evija Reine kļuva par pirmo latvieti, kas noskrējusi 42,195 kilometru maratona distanci galējos zemeslodes dienvidos – Antarktīdas kontinentā, liecina sacensību rīkotāju informācija. Distancē latviete pavadīja 4 stundas 6 minūtes un 11 sekundes, labojot astoņus gadus vecu sieviešu trases rekordu. Sākotnēji skrējiens tika plānots nedēļas sākumā, taču laikapstākļu dēļ vairākkārt tika pārcelts četru stundu lidojums no Čīles dienvidiem uz ledus kontinentu.
Studente Evija Reine 14. decembrī startēs Antarktīdas maratonā ar 41. numuru, kļūstot par pirmo Latvijas skrējēju sacensībās, kas notiek vistuvāk Dienvidpolam. 58 dalībnieku vidū “Antartic Ice Marathon” būs visu trīs Baltijas valstu pārstāvji. Par izjūtām pirms starta un garo ceļu līdz maratonam Reine stāstīja intervijā LSM.lv no Patagonijas.
Fitnesa klubi Latvijā pagājušās mājsēdes laikā bija aizvērti, bet kopš 15. novembra darbojas ar noteiktiem ierobežojumiem un ir pieejami klientiem ar Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Kā fitnesa treneri pielāgojušies šiem ierobežojumiem?
Ārstam, profesoram Anatolijam Danilānam pacienti bieži lūdz izrakstīt burvju tableti, kas paildzinātu mūžu, bet tādas nav, atskaitot vien gadījumus, kad ārstē smagu slimību. Viņš pārliecināts, ka mūžu var pagarināt, tikai pareizi ēdot, kustoties, kārtīgi izguļoties un staigājot pa dzīvi ar smaidu. Profesors Danilāns ik dienu pavada pāris stundas staigājot, vairākas reizes nedēļā vingro sporta zālē un tuvāko gadu laikā plāno pirmo reizi mūžā noskriet maratonu.
Sporta žurnālistam nav noteikti jābūt sportiskam, taču viņam ir jāsaprot kustība, fiziskā kultūra, tautas sports un veselīgs dzīvesveids, pārliecināts ir Latvijas Televīzijas ētera personība Uģis Joksts. Par sevi viņš saka – vēl mazliet un jau varēs saukties par sportisku cilvēku. Uģis labprāt skrien maratonus un startē riteņbraukšanas sacensībās.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
