Dzīve & stils / Tautas sports
Tautas sports
Nav zināms, vai latvieši jūrnieki vieni paši pagājušā gadsimta sākumā izgudroja novusu, jo arī igauņiem ir ļoti līdzīga spēle, kas saucas „Korona”. Taču tādu novusu, kādu pazīstam mūsdienās – gan galdu, gan spēles noteikumus –, tiešām radījuši latvieši. Lielbritānijā latviešu dibināto novusa klubu skaits jau tuvojas 10, un plānots apvienot spēkus, lai uz novusa simtgadi to iekļautu Lielbritānijas oficiālajos sporta veidu sarakstos. Bet pagaidām turnīros pulcējas gan pieredzējuši spēlētāji, gan iesācēji.
Lielāko daļu savas dzīves aktieris Ģirts Krūmiņš izvairījies no fiziskām aktivitātēm, jo tās saistījās ar negatīvām emocijām un pat kauna sajūtu, tomēr pirms vairākiem gadiem viņš sportam deva vēl vienu iespēju un šoreiz tas viņu spēja aizraut. Tagad ciguns, vingrošana, skriešana, laivošana un pastaigas ir neatņemama aktiera ikdienas sastāvdaļa.
Latvijas Leļļu teātra aktiera Riharda Zelezņeva dinamiskā ikdiena, kas katru dienu pārvērš par pamatīgu skrējienu, pieprasa sevi uzturēt labā formā, taču ar sportu viņš ir uz jūs. Saņemot uzaicinājumu vadīt vienu no vingrošanas šova “Vienā ritmā” epizodēm, Rihards bija pārsteigts, jo nešķita, ka ir tam piemērots, taču pēc raidījuma pārņēma sajūta, ka gribas dzīvot veselīgāk un kustēties vairāk.
Rudens un ziema nav šķērslis sportošanas ārā, taču pirms tam ir ļoti būtiski iesildīties un muskuļus pakāpeniski sagatavot slodzei, lai organisms saprot – no miera stāvokļa būs jāpāriet aktīvākā, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” skaidroja ergoterapeits Rūdols Cešeiko.
Dažādos dzīves posmos Latvijas Nacionālā teātra aktrisei Daigai Šiliņai-Gaismiņai sporta nozīme ir mainījusies. Tam īpaši liela loma viņas ģimenē ir, kopš dēls aizrāvies ar basketbolu. Aktrise arī neaizmirst rūpēties par savu veselību, ikdienā ieplānojot laiku aktīvām kustībām, pat ja tas reizēm prasa uzveikt savu slinkumu.
Aktiera profesijā ikdiena ir ļoti dinamiska – mēģinājumi, izrādes, reklāmu ieraksti, teksta ieskaņošana un citi radoši darbi. Starp tiem atrast laiku sev, ģimenei un draugiem jau ir izaicinājums, kur nu vēl atlicināt kādu brīdi sportiskām aktivitātēm. Un tomēr tas ir iespējams, jo Dailes teātra aktieris Artis Robežnieks, kurš šajā teātrī strādā jau 25. gadu, teic, ka tā labā sajūta, kas pārņem ķermeni pēc fiziskām aktivitātēm, ir iemesls, kāpēc vērts tam atvēlēt laiku.
Dzīve žunālistam un televīzijas personībai Gustavam Terzenam iedalījusi kārtis, par kurām citi var tikai sapņot – daudz spēka un enerģijas –, kas, protams, jāliek lietā. Skrējieni, pārgājieni, bokss, aukstuma peldes un citas fiziskas aktivitātes ir Gustava ikdienas neatņemama sastāvdaļa. Ar fizisku nodarbju palīdzību viņš arvien vairāk izzina sevi, uzņemoties atbildību par savu pašsajūtu un spējām.
Jaunais Latvijas Televīzijas (LTV) rīta vingrošanas šovs “Vienā ritmā” aicinās izkustēties, kopā ar Latvijā pazīstamiem cilvēkiem klaviermūzikas pavadījumā pildīt fizioterapeites izstrādātus vingrojumus, informēja LTV pārstāve Anita Jansone. Šovs būs skatāms no 1. oktobra piektdienu rītos uzreiz pēc “Rīta Panorāmas”, ka arī REplay.lv.
Eiropas Sporta nedēļā no 23. līdz 30. septembrim notiks virkne bezmaksas pasākumu, kuros ikviens interesents varēs atrast sev piemērotu fizisku aktivitāti, treniņu vai sacensības, informēja Latvijas Sporta federāciju padomes pārstāvi Ģirts Pommers.
Kas īsti ir sports un kādas komandas kādās sacensībās iekļaut, – tas var būt garu un pretrunīgu diskusiju jautājums. Piemēram, olimpiādē savulaik bija iekļauta māla baložu šaušana. Īpaši sporta svētki risinās Kirgizstānā, kur pasākumā iekļauti īpaši tradicionāli un reģionam raksturīgi sporta veidi.
Augusta pēdējā nedēļas nogale bija spilgtu mirkļu piesātināta gan vietējās, gan pasaules mēroga izturības sporta arēnās. Kamēr pašu mājās lielākais un apspriestākāis tautas sporta pasākums bija Rīgas maratons, taku skrējēju skati bija vērsti Monblāna virzienā, kur bez pasaules labākajiem startēja ap pussimts Latvijas pārstāvju. Vislabāk veicās Pēterim Grīviņam, Anetei Švilpei un Lindai Boldānei. Taču Alpu virsotnēs nebija vienīgie mūsējo panākumi.
Pirmoreiz garāko klasisko distanci svētdien "Rimi" Rīgas maratonā skrēja Latvijas Televīzijas laika ziņu redaktors Toms Bricis, kurš ne vien tika līdz maratona finišam, bet arī jutās gana komfortabli, lai pēc neilgas atpūtas būtu gatavs doties darba gaitās.
Sestdien, 28. augustā, Rīgā pie Brīvības pieminekļa pulcējās jaunākie sportot gribētāji. Gaidot rītdienas lielo "Rīgas maratonu", mazākie skrējēji pieveica 200 un 400 metru distances. Bet 4,2 kilometrus jaunie skrējēji veica kopā ar ģimeni “ģimenes skrējienā”.
Vairāk nekā divus gadus gaidītā maratonistu tikšanās Rīgas ielās liek uzdot jautājumu par potenciālajiem uzvarētājiem. “Rimi Rīgas maratona” organizatori darījuši visu iespējamo, lai skrējējiem būtu vieglāk sagaidīt ilgi solīto došanos jaunajā trasē, kura sāksies pie Brīvības pieminekļa – vietā, kur Rīgas maratona dalībnieki startēja deviņdesmito gadu pirmajā pusē. Šoreiz dalībnieku saraksts ir visai raibs, sākot no medaļu pretendentiem līdz dažādu profesiju pārstāvjiem, tostarp ekstrēmā Antarktīdas maratona topošai dalībniecei. Tā kā dienu pirms maratona "Covid-19" divu nedēļu kumulatīvais rādītājs nepārsniedz 120, dzeltenā koridora starts netiks atcelts.
Stiliste Žanna Dubska 29. augustā "Rimi" Rīgas maratonā skries 10 kilometru distanci, lai pierādītu sev, ka neskrienoša un nesportiska sieviete 62 gadu vecumā var sākt kaut ko darīt savā labā. Viņa priecāsies arī tad, ja būs pēdējā, jo mērķis ir sasniegt finišu, nevis būt pirmajai.
Neatkarīgi no tā, vai esi ikdienas skrējējs, kas gatavojas kārtējām sacensībām, vai vienkārši iedvesmojies no olimpiešiem un vēlies pievērsties veselīgākām, aktīvākam dzīvesveidam, neatņemama sastāvdaļa treniņu procesā ir pareizs uzturs. Garo gabalu skriešanas trenere Ilona Marhele sarunā ar LSM.lv pauda, ka pareizs uzturs palīdz sasniegt augstākus rezultātus.
Mordangā Talsu pusē 24 stundu rogaininga sacīkstē 15.augustā par Latvijas čempioniem kļuva vārdabrāļu Guntu tandēms – Šmaukstelis un Māliņš. Vienlaikus taku skrējēji Ilze Limanāne un Gvido Kalniņš Siguldā triumfēja Latvijas čempionātā (LČ) taku skrējienā. Šonedēļ Piltenē labākos noskaidros 10 kilometru asfalta skrējēji, savukārt nākamnedēļ Rīgas ielās – arī maratonisti.
Apritējis gads, kopš majestātiskā Zvārtes ieža pakājē Artūrs Vadzis un Anete Švilpe izcīnīja čempionu titulus taku skriešanā. Sestdienas, 14. augusta, rītā pulksten 5.00 Cēsīs sacensības Latvijas čempionātā taku skrējienā sāks pusotra simta dalībnieku, lai pēc 83 kilometriem finišētu Siguldā. Spēcīgākie skrējēji cīnīsies par medaļām un kvalificēšanos startam pasaules čempionātā nacionālās izlases sastāvā.
4000 kilometru izaicinājumu "North Cape 4000" pie Gardas ezera Itālijā 24. jūlijā uzsāka teju 200 ultra velobraucēji ar mērķi pēc 4450 kilometriem sasniegt Eiropas ziemeļu punktu Nordkapā. Ceļā uz Norvēģiju, kur temperatūra ir +5 grādi, ir arī Juris Skrebels un Vīnē dzīvojošais Mārcis Martinsons. Savukārt Jānis Balders un Andis Āboltiņš dažādu iemeslu dēļ līdz startam netika. Tikmēr Lielbritānijā ar panākumiem atzīmējās Latvijas ultragaro distanču skrējēji Uģis Datavs un Mārcis Gubāts.
Neapšaubāmi svarīgākā lieta pirms došanās uz maratona startu ir sagatavošanās un ieguldītais darbs treniņos. Tomēr būtisks ir ne tikai darba apjoms, bet arī tā kvalitāte, tāpēc skriešanas treneri aicina sportistus izveidot atbilstošus treniņu grafikus un vērsties pie speciālistiem pēc individuāla pieejas plāna.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
