"Jāatceras, ka pēc ilgas pauzes bez sportošanas arī bijušajiem profesionālajiem sportistiem treniņi ir jāsāk kā no nulles. Jo darba spējas, neko nedarot, ātri pazūd," norāda Siliņa.
Starpība starp iesācēju sportā un bijušo sportistu gan ir – profesionālim impulss nāk ātrāk, jo ķermenis atceras, kas iepriekš ir darīts.
"Sākumā jābūt ļoti uzmanīgam," uzskata maratoniste. Bijušajiem sportistiem nereti to ir ļoti grūti pieņemt, ka viss jāsāk no sākuma – viņi grib ātri un strauji, un tad sākas problēmas. Var pārtrenēties un satraumēties, gluži tāpat kā iesācēji. Jāsāk ir uzmanīgi, sekojot, kā jūtas ķermenis," uzsvēra Siliņa.
Bijušajiem profesionāļiem, gluži tāpat kā iesācējiem, skriešana ir jāsāk ar īsākām distancēm. Noskriet piecus kilometrus, tad saprast, kā jūtas pēc sacensībām, un tikai tad lūkot piedalīties 10 kilometru distancē. "Jāiemācās ieklausīties savā ķermenī, tas pasaka priekšā," pauda maratoniste, norādot, ķermenis pats pateiks, kad un pie kādas slodzes jūtas komfortabli.
"Lai nav tā, ka pēc sacensībām nedēļu ķermenis ir kā salauzts – nevar uzkāpt pa kāpnēm, nevar izkāpt no gultas. Tas var liecināt, ka slodze bijusi par lielu un ķermenis mēģina atkopties," uzsvēra sportiste, uzsverot, ka svarīga ir mērenība un tas, lai skriešana radītu prieku.
