Latvietis pirmo reizi pieveic vienas no pasaulē grūtākajām airēšanas sacīkstēm Āfrikā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Kristaps Krūzmanis 16.–18. februārī trijās dienās noairēja 120 kilometru sacensībās Dienvidāfrikā (DĀR), kur daļa distances veicama ar laivu uz pleca, skrienot kopā ar vietējo pārinieku. Krāčainajā upē startēja aptuveni 300 laivas, no kurām izcīnīta 149. vieta, savukārt savā vecumgrupā latvietis tika pie 9. vietas starp 30 konkurentiem. Airētājs kļuva ne tikai par pirmo Latvijas, bet visas Baltijas pārstāvi šajās sacensībās.

Pasaulē grūtākās airēšanas sacensības vasaras saulgriežos notiek Ziemeļamerikas upē Jukonā 715 kilometru garumā, kur Latvijas pārstāvji pēdējos gados nav startējuši. Savukārt airēšanas maratons Dusi upē pie Durbanas, vienas no lielākajām DĀR pilsētām, piesaista dalībniekus gan ar straujo tecējumu, kur krāču pārvarēšanas grūtība pielīdzināma otrajai vai trešajai kategorijai, kā arī ar laivu nešanu bīstamākajās vietās, kas var būt pat līdz trīs kilometru skrējiens augšup un lejup kalnā.

 

Sacensības ir vienas no senākajām pasaulē un notiek kopš 1951. gada. Tajās piedalās pat olimpisko spēļu medaļnieki, piemēram, sieviešu konkurencē šogad otro vietu izcīnīja vietējā trenere Bridžita Hārtlija, kura 2012. gada Londonas olimpiskajās spēlēs tika pie bronzas medaļas 500 metru airēšanas distancē. Airēšanas maratonā startē gan vietējo klubu pārstāvji, gan jaunieši un koledžu studenti. Lai nemazinātu pārējo interesi par dalību sacensībās, uzvarētājiem katru gadu jāmaina laivu klase. Šogad ātrākie startēja vienvietīgajās smaiļu laivās, kas nozīmē, ka nākamgad lielākā konkurence būs divvietīgo laivu klasē. 

Drošības apsvērumu dēļ debitantiem jāstartē kopā ar kādu pieredzējušu vietējo braucēju. Latvietis sēdās divvietīgā smailē kopā ar airēšanas instruktoru, kurš pats pieveicis 10 sacīkstes. Galveno favorītu grupa startē septiņos no rīta, nākamās grupas līdz 60 laivām katrā startē ik pēc 10 minūtēm.

Iesācējs Kristaps Krūzmanis bija spiests pirmajā dienā Pītermarienburgā startēt no pēdējās "J" grupas. Otrajā dienā jau startēts no "C" grupas kopā ar spēcīgākiem konkurentiem, bet sacensību noslēguma dienā nopelnīts starts "B" grupā kopā ar visai ātriem braucējiem. Taču trešajā dienā pāriniekam krācēs salūza airis un nolūza sēdeklis. Tika zaudētas 40 minūtes, kamēr vietējo taku zinošajam pāriniekam izdevās nokļūt līdz atbalsta komandas automašīnai un atgriezties ar rezerves airi, kas sacensību laikā neatrodas laivā, lai mazāk traucētu pārvietoties upē, kā arī skriešanas posmos. Apgāžoties straujajā upē, visas mantas aizpeldētu un tiktu zaudētas, tāpēc laivā nav nekā lieka. Šoreiz starpgadījuma laikā zaudēts ne tikai laiks, bet arī ap 20 vietām kopvērtējumā.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Atbalsta komanda nedrīkst palīdzēt ar laivas nešanu sauszemes posmos, taču var padot ūdeni, kā arī apliet ar ūdeni, lai sacensību dalībniekus atdzesētu 30 grādu temperatūrā, jo februārī DĀR turpinās vasara. Kristapam Krūzmanim bija divi vietējie līdzbraucēji, kas trīs dienu garumā palīdzēja no malas. Laiva tika sarūpēta uz vietas, jo transports no Latvijas izmaksātu daudzkārt dārgāk nekā atrašana turpat DĀR. Laivas ir izturīgas pret triecieniem, jo, pa kalnu lejā tās tiek vilktas pa zemi, kas Latvijā nav novērots.

Nesaudzīgajos apstākļos šogad sacensības nepabeidza 31 laivas ekipāža, taču noteikumi paredz, ka drīkst pat visu distanci noskriet, finišā ierodoties kaut ar pusi laivas, ja tā cietusi upē un ceļā salauzta.

Sazvanīts Āfrikā drīz pēc trešās dienas starta, airētājs dalījās pieredzes stāstā un sacensības nosauca par "Stirnubuku ar laivu". Viņš aicināja iztēloties 10 kilometru braucienu pa Gauju līdz Siguldai, kam seko skrējiens pa takām līdz Turaidai ar noskrējienu trīs reizes pēc kārtas, jo kāpumu summa viena laivas apnesiena laikā var sasniegt pat 200 augstummetrus. Skrējieni ar laivu samazina bīstamību, pārvietojoties krācēs un braucot zem tiltiem, kā arī palīdz dienā veicamo distanci pietuvināt 42 kilometriem.

Būtisks faktors ir vietējās kanalizācijas piesārņojums upē, jo vietējām pašvaldībām piešķirtais valdības finansējums gadiem ilgi pazūd korupcijas ceļā un upē turpina nonākt netīrs ūdens, kas ar bīstamām zarnu nūjiņas baktērijām apdraud veselību un dzīvību.

Ja sacensību gaitā vēlas padzerties, tad pirmais malks no savas pudeles jāizspļauj. Pēc sacensībām dalībniekiem jādodas uz dušām noskaloties. Taču, tiekot līdz savai viesnīcai, tāpat sākas nieze dažādās ķermeņa vietās, stāstīja airētājs no Latvijas.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

 

Pēc sacensībām Kristaps Krūzmanis plāno doties uz pusotru tūkstoti kilometru attālo Keiptaunu, lai atkārtoti sastaptu tur dzīvojošo māsu un ar speciālu laivu sērfotu okeānā. Airētājs pieļauj, ka nākamgad atgriezīsies sacensībās DĀR, un viņa piemēram varētu sekot vēl vairāki interesenti no Latvijas. Līdz tam priekšā airēšanas sacensību sezona Latvijā un tuvējās kaimiņvalstīs.  
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti