10. reizi notikušajās diennakts MTB riteņbraukšanas sacensībās Latvijas riteņbraucējiem 23. augustā neizdevās pārspēt lietuviešus, Ogres Zilajos kalnos 11 kilometru aplī labākajam mājiniekam Vilnim Klinovičam ar 352 kilometriem izcīnot 3. vietu. Tāpat ar bronzas medaļu Eiropas čempionātā (EČ) rogainingā svētdien nācās samierināties Zigmundam Bīberam un Albertam Jasānam, piekāpjoties Igaunijas sportistiem, par ko vēstīja "LTV Panorāma". Aizvadītā nedēļas nogale bija pārpilna tautas sporta notikumiem no triatlona Igaunijā, velosacensībām un pusmaratona Pļaviņās līdz skrējēju Dmitrija Serjogina un Uģa Joča duelim Piltenē. Atzīmēšanas vērtas ir uzvaras arī Tartu skrituļslidošanas maratonā, kur spīdēja Znotiņš un Ozola.
Dzīve & stils / Tautas sports
Trešajā Rīgas Starptautiskajā maratonā 1993. gadā uzvaras laurus beidzot plūca pašmāju gargabalnieks Aleksandrs Prokopčuks, kurš līdz tam vairāk bija zināms kā triatlonists. Vienlaikus bija jāsamierinās, ka iepriekšējo gadu dalībnieku skaits saruka, jo Latvijā aizvien mazāk ieradās kādreizējo padomju republiku skrējēji, tostarp arī kādreizējie favorīti.
Ik gadu atkritumu savākšanai tiek tērēti visai apjomīgi līdzekļi, tomēr iedzīvotāji turpina atstāt aiz sevis atkritumus gan mežā un jūrā, gan autoceļu malās, radot būtisku apgrūtinājumu ekonomikai un vides ilgtspējai. Tāpēc 23. augustā, Baltijas ceļa 31. gadadienā, ar simbolisku skrējienu no Rīgas līdz Melturiem Amatas novadā, pa ceļam vācot autoceļu malās nomestos atkritumus, tiks pieteikta kustība «TRASHMOB», kas aicina apvienot aktīvu dzīvesveidu ar dabā pamesto atkritumu savākšanu, Latvijā Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” stāstīja iniciators un idejas autors Tālis Banga.
Latvijas izlases taku skrējēji Anete Švilpe un Artūrs Vadzis sestdien, 15. augustā, Amatas krastos pie Zvārtes ieža uzvarēja jaunajā Stirnubuka 71 kilometru distancē "Vilks”, kļūstot arī par jaunajiem valsts čempioniem. Savukārt Oskars Muižnieks un Katrīna Jaunslaviete-Ķipure Siguldā kļuva par trīskārtējiem valsts čempioniem MTB riteņbraukšanā, bet 8. Rīgas triatlonā spīdēja četras olimpietes. Tautas sporta apskatā arī Rīgas svētku programmas Lāčplēšu kross un citi notikumi.
Latvijas stiprinieki ieņēma visas trīs godalgotās vietas svētdien, 16.augustā, Daugavpilī aizvadītajās starptautiskajās Baltijas kausa sacensībās spēkavīriem.
Pirmajam Rīgas Starptautiskajam maratonam sekoja nākamie. LSM.lv turpina rakstu sēriju par Rimi Rīgas maratona vēsturi, kurā jau stāstīts ne tikai par pirmajiem maratonskrējieniem Latvijā un mūsējo panākumiem citviet pasaulē, bet arī ilggadēja maratona dzimšanu Rīgā un pirmā skrējiena norisi. Tagad kārta otrajam ar finišu Sporta pils arēnā.
Pūķu laivu sacīkšu sportam ir 2000 gadu senas saknes Dienvidķīnā, kur ciematu iedzīvotāji, braucot ar šīm laivām, sacentās savā starpā. Daugavpilī šī senā sporta veida entuziasti šajā nedēļas nogalē rīkos jau otro Pūķu laivu festivālu, tikmēr šajās dienās ikvienam ir iespēja ar to iepazīties treniņbraucienos.
Pirmo reizi kopš 2014.gada augusta, kad sevi taku skriešanas arēnā pieteica dabai draudzīgais “Stirnu buks”, kāda no distancēm – jaunais 71 kilometru “Fēnix Vilks” sasniegs ultra garumu. 15.augustā uzsākot septīto seriāla sezonu, pirmo reizi Stirnubukam būs Latvijas čempionāta (LČ) statuss un gadā, kad teju visas starptautiskās sacensības ir atceltas, visi pašmāju vadošie taku skrējēji ir gatavi cīņai par medaļām.
Abi vadošie pašmāju garo distanču skrējēji Dmitrijs Serjogins un Karīna Helmane-Soročenkova 8.augustā Kuldīgā triumfēja Latvijas čempionātā pusmaratonā, aizstāvot pērn Valmierā iegūtos titulus. Dmitrijam Serjoginam tā bija ceturtā uzvara Kuldīgas pusmaratonā, savukārt Karīna Helmane-Soročenkova, kura ikdienā ir angļu valodas skolotāja, Tukumā un nākamajā dienā Jelgavā izcīnīja uzvaru arī Latvijas čempionātā vieglatlētikā 5000 metru skrējienā. 9.augustā turpat Kurzemē pie Būšenieku ezera blakus Ventspilij zelta medaļas olimpiskajā triatlona distancē izcīnīja favorīti Artjoms Gajevskis un Baiba Medne, arī kļūstot par Latvijas čempioniem. Karstās nedēļas nogales LSM tautas sporta apskatā arī par citiem notikumiem.
Maratonskrējiens netop ne vienā dienā, ne arī vienā mēnesī. Pirmā Rīgas maratona iedīglis bija baltvācieša pēcteča Renē Vencelidesa ideja, kuru viņš izteica, 1990. gada vasarā viesojoties tēva dzimtenē. Pēc gada, 1991. gada 27. jūlijā, tika dots starts pirmajam starptatiskajam Rīgas maratonam, kurā dalībniekus sveica ar uzrunu trīs valodās. Finišu pēc nepilnām divarpus stundām pirmais sasniedz sporta instruktors no Gomeļas, kurš martona piedalījies prieka pēc.
250 kilometru attālumu Rīga-Daugavpils pirmo reizi 1.-3.augustā noskrēja ultragaro distanču skrējējs Laimonis Skadiņš no Babītes, neparastajā ceļā pavadot 42 stundas un 37 minūtes. Aizvadītajā nedēļas nogalē kārtējo reizi risinājās arī 80 kilometru “Cēsis Eco Trail”, kurā otro gadu pēc kārtas triumfēja Ieva Upmace-Grīviņa. Turpat arī tika atklāts “LVM kalnu divriteņu maratona” klasiskais maršruts Cēsis-Valmiera, finišā netieši kronējot arī Latvijas čempionus orientēšanās sprintā.
Pirmais Starptautiskais Rīgas maratons risinājās 1991. gada 27. jūlijā, taču ceļš līdz tā norisei sākās gadu iepriekš, kad Latvijā no Vācijas ieradās baltvācieša pēctecis Renē Vencelidess, kura tēvs 1939. gadā bija spiests pamest dzimteni un savu pilsētu īsi pirms kara. 1990. gada 4. maijā tika deklarēta Latvijas Republika, un vasarā, apmeklējot “Rīgas kausus”, tūrisma uzņēmuma “Baltisches Reisebüro” īpašnieks pilsētas tēviem un Latvijas Vieglatlētikas savienībai (LVS) ierosināja rīkot pilsētas maratonu, kāds ir katrai sevi cienošai Eiropas pilsētai, kur nu vēl galvaspilsētai un Hanzas apvienības loceklei.
Lietus, dubļi un aukstums nedēļas nogalē pavadīja 197 riteņbraucējus nakts 340 kilometru pārbaudījumā “Velorealitāte”, kur labāko desmitniekā finišēja Zane Jakobsone. Savukārt Latvijas taku skriešanas līdere Anete Švilpe skarbajā "Vilkaču maratonā" ieņēma trešo vietu absolūtajā kopvērtējumā, 13 reizes uzskrienot Āža kalnā. Brīvdienas savus cienītājus pulcēja arī 2,3 kilometru peldējums “Ciecernieks” un citi tautas sporta pasākumi.
Svētdien, 19. jūlijā jaunā triatloniste Lāsma Ozola Smiltenē sasniedza jaunu valsts rekordu (4:54:09), kā pirmā sieviete Latvijas vēsturē, kas vidējo distanci (1,9 km peldus, 90 km ar velo un skriešus pusmaratons 21,1 km) veic ātrāk par piecām stundām. Vīriešu konkurencē citiem cerības neatstāja rekordists Rinalds Sluckis (4:03:29), teju trešo reizi savā karjerā finišējot ātrāk par četrām stundām. Smiltenes triatlona svētkos par Latvijas čempioniem sprinta distancē kļuva Artūrs Liepa un pieredzējusī Baiba Medne.
Svētdien, 19. jūlijā, Ciblas novada Pušmucovas pagastā no plkst.12 notiks Latvijas mēroga rikšotāju zirgu sacensības “Ciblas novada kauss”, kas tiek rīkots jau septīto gadu.
Aizvadītajā nedēļā notikušā 107 kilometru skrējiensoļojuma Rīga-Valmiera laikā tā dalībnieki un brīvprātīgie palīgi savāca 5453,10 pasākuma sargeņģelim astoņus gadus vecajam Gustavam Mārcim Spilvam no Vecpiebalgas, kurš no dzimšanas ir bērns ar kustību traucējumiem. Simboliskos 107 eiro atvēlēja 22 ziedotāji.
Pirmo reizi 107 kilometru vēsturiskais skrējiens Rīga-Valmiera startē “bronzas” kvalitātes zīmē, ko tam pērnruden piešķīra Starptautiskā Ultraskrējēju asociācija (IAU). Savukārt otro reizi labdarības skrējiensoļojumam būs nacionālā čempionāta statuss, 100 kilometru distancē par Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) medaļām cīnoties 155 dalībniekiem, tostarp 50 sievietēm.
Rīgā jau piekto sezonu profesionālu sporta treneru vadībā tiek uzsāktas bezmaksas sporta nodarbības brīvā dabā, informēja Rīgas dome. Nodarbības ir piemērotas visiem, neatkarīgi no vecuma, dzimuma vai fiziskā stāvokļa un tām nav laika apstākļu ierobežojumu.
Sniega dēli, velosipēdu vai slēpes pēc sezonas beigām nereti mēdz nolikt kādā istabas, gaiteņa vai garāžas stūrī. Tā tie stāv līdz nākamās sezonas sākumam, veidojot nekārtību. Šāda problēma Edgaram Staunem lika izdomāt risinājumu – īpašus plauktus sporta inventāram – un vēlāk nodibināt arī uzņēmumu “Akurat Racks”, kas tos ražo.
Trešdien, 16. jūnijā, Krāslavā tika iedegtas divas lāpas, kuras nodeva divām skrējēju komandām – Ziemeļaustrenim un Dienvidrietenim – sākās "Gaismas ceļš" apkārt Latvijai. Skrējēju komandu maiņas punktos iededza ugunskurus, tā izgaismojot Latviju. Saulgriežu priekšvakarā abas lāpas tikās Kolkas ragā, apvienojot visus līdz šim kopumā iedegtos 87 ugunskurus.
Jaunākie
Interesanti