Laikmeta krustpunktā

Mani kāds vienmēr pieceļ pēc klupiena. Saruna ar aktieri Rūdolfu Plēpi

Laikmeta krustpunktā

Katrīne Pasternaka: Šis gads ir bijis labs, bet ar fonu visu laiku

Būt iejūtīgākiem, uztaisīt ķiploku krelles un atrast hobiju. Saruna ar Baibu Rozentāli

Infektoloģe Rozentāle: Tik agri sākušos gripas epidēmiju savā mūžā nebiju piedzīvojusi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 4 mēnešiem.

Ja būtu bijusi tāda iespēja, profesore, Latvijas Infektoloģijas centra vadītāja un galvenā ārste Baiba Rozentāle ar likumu būtu aizliegusi Covid-19 pieminēt politisko mērķu vai popularitātes iegūšanas nolūkos. Savukārt tagad laiks domāt par sevis pasargāšanu no gripas, kas šogad epidēmijas spēkā pieņēmās netipiski agri, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" stāstīja Rozentāle.

Jau kopš 90. gadu vidus nav bijis tāda gada, kad plašsaziņas līdzekļos neizskanētu Baibas Rozentāles vārds. Iemesls tam ir viņas mūža darbs – infektoloģija, un, protams, arī ikgadējā gripas sezona. Baiba Rozentāle daudzu gadu garumā ir izglītojusi, informējusi, skaidrojusi visus jautājumus, kas ļaudīm ir būtiski saistībā ar infekciju slimībām, sākot no iesnām un beidzot ar vēl nedzirdētām aizjūras saslimšanām. 

Covid-19 pandēmijas karstākajā brīdī viņa vadīja ārstu darbu Infektoloģijas centrā un dara to joprojām. Vēl pirms Covid-19 profesore Rozentāle gadiem ilgi centusies cilvēkus pārliecināt, ka vakcinēšanās var glābt dzīvību. "Esmu ātra pēc savas dabas," par sevi saka Baiba Rozentāle. Šī straujā daba ir viņu "inficējusi" ar politiku. Ir nomainītas vairākas partijas, strādāts arī veselības ministres amatā. 

Arnis Krauze: Lūk, atkal klāt decembris, atkal klāt gripas sezona, un pie mikrofona atkal Baiba Rozentāle. Tā laikam jums ir tāda ierasta lieta – decembrī runāt ar žurnālistiem.

Baiba Rozentāle: Šogad ir viena neierasta lieta. Gripas epidēmija ir sākusies. Savā mūžā tik ātru gripas epidēmiju es neesmu piedzīvojusi. Pati agrākā bija 31. decembrī, lai sabojātu, kā es saku, cilvēkiem Jaunā gada svinības jeb sagaidīšanu. Tagad Slimību profilakses un kontroles centrs jau to ir izsludinājis un, pēc objektīvi pieņemtajiem rādītājiem saslimstība turpina pieaugt. Mēs kā infektologi to jau prognozējām. Divus gadus visagresīvākais no visiem augšējo elpceļu vīrusiem, kāds ir gripas vīruss, tika nepelnīti nospiests. (..) Un tagad viņš paņems savu. Ir labā ziņa – četrvalentā jeb četru komponentu vērtīgā vakcīna, kurā ir divi A un divi B apakštipi, ir tieši pret tiem [gripas] apakštipiem, kādi tagad cirkulē. Stacionārā šorīt no rīta mums bija 18 gripas pacientu. Tas šķietami nav daudz, bet, ja nav ļoti liela epidēmija, slimnīcā neārstējas vairāk par 0,5–0,8 procentiem, tā kā tas jau ir daudz. 

Vienkārši sakot, šīs gripas vīruss nav kaut kas jauns un infektologiem nezināms, bet stāsts ir tajā, ka mūsu organisms šajos pēdējos divos gados ir palicis vājāks vai nav tik bieži kontaktējies ar šiem dažādajiem līpīgajiem vīrusiem?

Otrs variants, jūs ļoti precīzi pateicāt. Jo mūsu imūnā sistēma jau ir veidota tik gudri, ka tas, kā organisms cīnījās pret SARS-CoV-2 vīrusu, kas ierosināja Covid-19, ir viena imūnās sistēmas šūnu daļa, – neatkarīgi no tā, cilvēks vakcinējās vai pārslimoja, vai abi varianti bija. Un gripas vīrusam ir cits, difterijai ir cits un poliomielītam vēl cits imūnās sistēmas šūnu celms. Bet vīruss ir zināms, un, par laimi, tas nav izmainījies. 

Jums tā gadu garumā ir tradīcija decembrī runāt ar žurnālistiem par gripu. Man tā nu jau būs tradīcija – novembrī doties uz Infektoloģijas centru, uz vakcinācijas kabinetu un potēties pret gripu. Tagad vēl ir laiks potēties vai jau ir nedaudz par vēlu? 

Nav par vēlu, jo, redziet, imunitāte veidojas ātri, faktiski nedēļas laikā ir jau aizsargfiltri. Tā kā var paredzēt, ka šī [gripas] epidēmija ilgs varbūt divus un pat trīs mēnešus, jo tagad tā tikai ieskrienas, pēc trīs nedēļām droši vien būs maksimums, bet varbūt pēc četrām. Tad vēl ilgi, ilgi tā stiepsies. Mums jau vēl ir palikušas maskas. Varbūt sabiedriskajā transportā vai, iepērkot dāvanas Ziemassvētkiem, ārā nav jābaidās, bet slēgtās telpās, kurās būs jāpastāv rindā, vajag uzlikt masku. Tajā brīdī, kamēr vēl nav izveidojušās antivielas. Kad tās būs izveidojušās, pēc nedēļas jau varēs mierīgi dzīvot.

Esmu lasījis, ka infektologi jau gadus 20 gaidīja, kad kas liels un nepatīkams pāri visai pasaulei gāzīsies. Daudz ko par Covid-19 jūs jau zinājāt, bet daudzas lietas noteikti saprotam tikai tagad. Kas bija lietas, kuras jūs nezinājāt, sākoties Covid-19? 

Mēs nezinājām, kā slimība attīstās. Jo, redziet, vispār tas patiesībā ir koronavīrusu grupas vīruss, kas [iepriekš] nemaz neradīja smagu akūtu respiratoru slimību, viņu pat studentiem nemācīja. Tāpēc var teikt, ka par šo mēs nezinājām neko. Latvijas laime ir tā, ka mums faktiski pirmā viļņa nebija. Bija marts, tad sākās siltais laiks, un [vīrusa izplatība] noplaka. Tas, kas notika rudenī – delta variants –, tās bija briesmas.

Bet tas, ko jūs nezinājāt un nevarējāt zināt, bija – kāda būs slimības gaita.

Jā. Tieši tā. Mēs nezinājām, ka galvenais ir nevis tas, kas ir pie gripas – asiņainais izsvīdums pūslīšos, kuros notiek gāzu apmaiņas, bet gan veidojās sīki trombi, kā rezultātā mehāniski ir traucēta gaisa plūsma un cilvēks smok nost, un obligāti pie katras gultas ir jābūt skābeklim. Tas, kā strādāja Austrumu slimnīca, to es gribu paslavēt, jo es vispār visu savu gandarījumu, lai arī pārdzīvojumu netrūka, var teikt, ka izjutu Covid-19 laikā. Tas bija milzīgs komandas darbs, ļoti atbalstošs darbs no visām struktūrām, ne tikai mediķiem savā starpā, bet arī tehniskajiem dienestiem. Visi strādāja kā viens vesels. Tad, kad teica tā, ka Latvijā ir augsta mirstība, vairāk nekā citās vietās – tad mēs pieķērāmies [slimības] vēsturu analīzei: Latvijā ir viena no zemākajām mirstībām. Starp tiem, kas slimi nonāca slimnīcā, mums ir zemāka mirstība nekā citur. 

Turpinājumā es gribētu dzirdēt jūsu izvērtējumu par mācībām, kas gūtas no Covid-19. Nezinu, vai jūs esat sociālajos tīklos un lasāt komentārus internetā, vai jums tam vispār bija laiks, bet vai jums bija situācijas, kad visu dienu nostrādājat savā centrā un redzat to Covid-19 ikdienu, to, ka cilvēki aiziet no šīs dzīves, bet, atnākot mājās, redzat, ka cilvēki internetā Covid-19 netic? Cilvēki pat ar augstām izglītībām epidēmijas sākumā rakstīja – Covid-19 nav, tas ir izdomājums.

Jā, mēs to dzirdējām, bet es nelasīju šos komentārus. Tas, ko es teicu no pirmā brīža, – ja man būtu bijusi teikšana, es būtu ar likumu aizliegusi politisko mērķu un popularitātes iegūšanas vārdā reklamēt sevi caur Covid-19. Tā taču bija ļaunprātīga reklāma un cilvēku maldināšana par vakcīnām. Kad pirmā vakcīna Eiropā tika veikta, mediķi nešaubījās nevienu brīdi. Ja sabiedrībā cienījami cilvēki, mūsu eksprezidenti, gribēja rādīt piemēru, viņi gribēja kā labāk tajā brīdī, bet sabiedrība tad teica – kāpēc viņi negaida rindā? Tad kurā brīdī ir jāgaida rindā, kur ne? Šī nekonsekvence un savtīgums, kad ir runa par cilvēku dzīvību, mani patiešām kaitina. Domāju, ka vispār tur bija par daudz politikas. Sākot ar to, ka nozari vadīja absolūti neprofesionāls cilvēks. Tas bija ļoti slikti. 

To jūs par ministri Ilzi Viņķeli ("Attīstībai/Par!")? 

Jā, protams. Nu, nav jālepojas ar to, ka strādā pa naktīm. Visu cieņu premjeram [Krišjānim] Kariņam ("Jaunā Vienotība"), kurš bija spiests ņemt to savās rokās. Mēs visi redzējām gan viņa sirmo galvu, gan viņa iekritušos sejas vaibstus. Ņemties vadīt ir viena lieta, bet uzņemties visu un visu salikt kopā…

Citi atkal teiktu, ka viņš par maz ņēma savās rokās.

Viņš ņēma ļoti daudz, ļoti daudz. Tie, kas paši neizdarīja savu darbu, tiem ir ļoti ērti pateikt, ko vajadzēja darīt premjeram. 

Ko Covid-19 laikā valsts darīja nepareizi? Un ar ko var lepoties par epidēmijas laikā paveikto?

Par labo lietu es varu pateikt, ka mēs neiedomājami ātri izvērtām daudz gultu visos piecos Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāros un pie katras gultas bija nodrošināts skābeklis, bija arī absolūti visa aparatūra, kas nepieciešama, un tā bija absolūti nesavtīgā sadarbība. No valsts puses vajadzēja atmest jelkādas politiskās peripetijas, lai gan tas nebija tik vienkārši – saturēt kopā šos piecus tik dažādos spēkus. Es nepiederu pie kritizētājiem arī tāda aspekta dēļ, ka tāda situācija negadās visiem dzīvē. Pēc kara jau visi ir gudri, bet tajā brīdī, es pieļauju, ka nezināja, ko darīt. 

Kāds ir jūsu skaidrojums – jūs gadiem mudināt ļaudis vakcinēties, bet redzat arī lielo vakcinācijas skeptiķu skaitu Latvijā. Ar ko jūs to izskaidrojat? 

Pirmais, ko saku, ir, ka Latvijā cilvēki ir saprātīgi – vienu runā, citu dara. Latvijā ir ja ne pats labākais, tad gandrīz labākais bērnu imunizācijas kalendārs, ar ko es ļoti lepojos, jo ilgi vadīju Imunizācijas valsts padomi. Domāju, ka viena liela daļa nebaidās [no potes], varbūt tā vairāk ir poza, varbūt viņi ir tādā vidē. 

Prognoze, – ar ko Covid-19 beigsies?

Pavisam vīruss nekur neaizies. Domāju, ka mums ir nākusi klāt vēl viena vakcīna. Vakcīnas mainīsies un būs cilvēka organismam maigākas. Covid-19 nepazudīs, bet tas vairs nebūs tik smags. 

Vēl es gribētu dzirdēt jūsu domas par jauno valdību. Pie Veselības ministrijas durvīm lielas grūstīšanās nebija, neviens tā īsti to amatu labprāt nerāvās saņemt. Līga Meņģelsone (deleģēta no "Apvienotā saraksta") ir kļuvusi par jauno veselības ministri. Kādi būtu jūsu ceļavārdi viņai? Kā jūs vērtējat to, ka Veselības ministrija nav tā iekārojamākā? 

Man ir žēl, ka tā nav iekārojama, jo tā ir vēlme, kā visi saka, sakārtot sistēmu. Man nepatīk tā retorika, ko pēc 32 neatkarības gadiem joprojām nākas dzirdēt – sistēma nav sakārtota, tāpēc sistēmā nauda nav jādod. Es par to varētu stundām ilgi runāt. 

Citas "Laikmeta krustpunktā" sarunas

Bet ko jūs sakāt par to, ka nozari tagad vadīs cilvēks ārpus nozares? 

Ziniet, tas nav pirmais gadījums. Es saprotu, ka tas ir kompromisa variants. To rādīs tikai laiks, un cilvēkiem ir jāļauj iestrādāties. Lai gan tur ir daļa cilvēku, kas, kā tauta saka, ir vecie buki, kas ļoti labi zina, kā sistēma funkcionē un strādā. 

Kā viņai klāsies ar vecajiem bukiem? 

Es vispār domāju, ka neslikti, jo cilvēki ir kļuvuši prasīgāki, tagad tik viegli cilvēkus apmuļķot nevar. Man vecmāmiņa mācīja tā – gandrīz visi cilvēki ir labi, kamēr nav pierādījuši pretējo. Tā es arī katrā situācijā domāju.

Kāda būtu enerģijas vitamīnu recepte vai uzmundrinājums gadumijā?

Būt savā starpā iejūtīgiem un laipniem, vienkārši pieklājīgiem – būt tam, ko sauc par audzinātu cilvēku. Mums savā starpā ir jābūt cilvēcīgām attiecībām. Otrs: jums vienmēr jābūt kaut kādai aizrautībai – vai patīk mūzika, vai ir draugu loks. Nākamajā gadā mums būs Dziesmusvētki Eiropas labākajā estrādē! Tā nu tiešām tāda ir. Nezinu, vai man būs biļete, bet man ir televizors vai radio. Tas ir svarīgi. Un, protams, man jau ir arī dzeja.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti