Kā atrast savu šķirni?
Vīnogu audzēšanas noslēpums
Vīnogu audzētājs Zihmanis atklāja, ka katru gadu, neatkarīgi no vīnkoka vecuma, līdz jūlija vidum jāizaudzē spēcīgi zari vismaz desmit lapu garumā, tad uz tiem nākamajā gadā būs ogas. To var panākt, izlaužot ārā vārgos zarus, lai neveidojas miltrasa un biezoknis. Šādi aprūpēti vīnkoki ražos ogas un labāk pārziemos.
"Vīnogas vajadzētu stādīt vissaulainākajā vietā, kur nekas cits neaug un pat deg ārā. Ēnā vīnogu nevajag stādīt," ieteica Drēviņa, piebilstot, ka arī augsti gruntsūdeņi nav vēlami.
Vīnogu audzētājs Zihmanis norādīja uz būtiskām sakarībām, kas jāņem vērā šķirnes izvēlē – jo augstāka ziemcietība vīnogai, jo zemāka ogu kvalitāte; jo garšīgākas ogas, jo mazāk izturīgi ir augi.
Latvijā ļoti strauji ieplūst jaunās vīnogu šķirnes no Krievijas un Ukrainas, kur darbojas spēcīgi selekcionāri – gan amatieri, gan profesionāļi. Tur tiek krustota “īstā vīnoga” jeb Vitis vinifera ar Amūras vīnkoku, kam ir augsta ziemcietība, līdz pat -40 grādiem.
"Krustojot šīs šķirnes, cenšas iegūt ogas, kam būtu augsta ogu kvalitāte vai stādi ar paaugstinātu ziemcietību," skaidroja Zihmanis.
Vīnogu ražu mēra uz vienu metru augu. "Ja aug vīna šķirnes, kurām ir mazi ķekari, piemēram, 200–300 grami, tad attiecīgi arī raža būs mazāka. Ir jāievēro konkrētu zaru skaits uz metru. Ja vīnogas būs ar lieliem ķekariem, piemēram, 600–800 gramu ķekars, raža attiecīgi būs 3–5 reizes lielāka," skaidro vīnogu audzētājs.
Slimību profilakse
Līdzīgi kā cilvēkiem ir jāēd dažāda veida vitamīni un jāuzņem vielas, lai varētu izturēt spriedzes pilno dzīvi, arī vīnogulājiem ir jāpalīdz, jo tie var slimot. Drēviņa norādīja, ka karstajā laikā īpaši ir jāpievērš uzmanība slimību profilaksei.
Populārākā slimība, kas var skart vīnogu stādus, ir vīnogu īstā miltrasa, kad uz ogām veidojas pelējums ar pūciņu, kas bojā arī pašu ogu. Drēviņa skaidroja, ka ar to var tikt galā, īsinot dzinumu un laužot pazarītes, noņemot nokaltušās lapas no ķekariem vai sekmējot gaisa cirkulāciju ap lapu.
Ļoti nozīmīgs vīnogu slimību profilaksei ir sērs, kas ir viegli uzņemams augam. Tas palīdz samazināt īstās miltrasas bojājumus
"Ir novērojams, ka lielā daļā Latvijas augšņu trūkst sēra. Cilvēkiem šķiet, ka tas ir maznozīmīgs mikroelements, taču tas veicina slāpekļa uzņemšanu. Sērs arī atbild par izturību pret slimībām augam. Ja augam trūkst sēra, tad slimība izplatās," skaidroja Drēviņa.
Savukārt neīsto miltrasu apkaro ar vara un cinka preparātiem. Cinkam ir svarīga loma baktēriju vielmaiņas procesā.
Ar ko mēslot?
Ja Drēviņa ieteica meklēt bioloģiskos mēslošanas līdzekļus, tad Zihmaņa ieskatā jālieto minerālmēsli. Viņaprāt, no humusa un bioloģiskā mēslojuma vien augs “paēdis” nebūs.
Zihmanis ieteica vīnogām izmantot mēslošanai universālo minerālmēslojumu, kas der arī kartupeļiem, zemenēm, ābelēm, tomātiem, gurķiem.
“Ja lietos dažādus mēslošanas līdzekļus atsevišķi, nesapratīs, kas par daudz, kas par maz. Nevajag sarežģīt dzīvi,” uzskata audzētājs.
