Sadaļas Sadaļas

No pamatiem līdz jumtam

No pamatiem līdz jumtam 08.09.2021.

No pamatiem līdz jumtam

No pamatiem līdz jumtam 08.23.2021.

No pamatiem līdz jumtam 08.16.2021.

Kāpēc siltajās grīdās nevajag likt biezu putuplasta kārtu?

Pārāk biezs putupolistirola jeb putuplasta slānis siltajās grīdās var veicināt grīdas pāragru nokalpošanu, Latvijas Radio 2 raidījumā “No pamatiem līdz jumtam” norādīja sertificēts būvinženieris, inženierzinātņu doktors Juris Biršs.

No pamatiem līdz jumtam

Latvijas Radio 2 raidījumā  "No pamatiem līdz jumtam"  tehnisko zinātņu doktors, būveksperts Juris Biršs katru nedēļu sniedz padomus un atbild uz klausītāju jautājumiem par būvniecību, celtniecību un remontdarbiem.

Uzdodiet savu jautājumu, rakstot uz e-pastu [email protected] vai iesūtot to Latvijas Radio 2 mājaslapā!

Ēterā raidījums dzirdams pirmdienās no pulksten 19:05 – 19:35, savukārt  arhīvā to var noklausīties jebkurā laikā.

Kāds raidījuma klausītājs, kurš plāno celt dzīvojamo māju, vērsās pie būveksperta ar jautājumu, vai paredzētais “grīdas pīrāgs” būs pareizs.

Plānoti lentveida monolītā dzelzsbetona pamati 300mm biezumā. Kopējais pamatu augstums ar pēdu 1,4m.  Jautājums par grīdas „pīrāgu” – vai šāds risinājums ir pareizs? Blietēta grunts, blietētas šķembas 150mm, smilts izlīdzinošais slānis 50mm, tvaika izolācijas plēve, grīdas putupolistirola plāksnes  50 mm, grīdas putupolistirola plāksnes  100 mm, siltās grīdas apkures caurules, stiegrojuma siets, “Estrich” sausais betons,” ar plānu iepazīstināja klausītājs.

Tāpat viņš interesējās, vai pareizs ir būvnieka ieteikums neizmantot šķembas, jo, pēc viņa teiktā, mitrums tik augstu netikšot.

Biršs, iepazinies ar plānoto “grīdas pīrāgu”, norādīja uz vairākām neoptimālām rīcībām

“Blietētas šķembas 150 mm, virs tām smilts izlīdzinošais slānis 50 mm – tas ir nedaudz par daudz. Tur var veidoties kondensējošie procesi, tāpēc vajadzētu pamēģināt 20–30 mm,” sacīja būvinženieris.

Tāpat viņš norādīja, ka zem apsildāmās grīdas nevajadzētu likt tik tvaika izolācijas plēvi, un grīdas putupolistirola plāksnes jeb putuplasta - 50 mm, pārklājot grīdu ar vēl 100 mm šo plākšņu un virs tām jāizklāj apsildāmā grīda:  “Pirmkārt, tam vajadzētu būt ekstrudētam jeb cietam – ar 50 mm pilnīgi pietiek.  Ja liekam 150 mm, tad jāatceras, ka šis siltumizolācijas slānis blīvēsies un mainīs savu biezumu vismaz par 10 % – tātad par 15 mm. Tas nozīmē, ka siltajai grīdai jādomā rezerve, lai tā nesaplīstu.”

Otrkārt, ja būs biezā putupolistirola kārta, tad, mainoties temperatūrai ziemā un vasarā, tā izšūposies. Biršs uzskata, ka apsildāmā grīda pēc divarpus vai trīs gadiem būs jānomaina. Tāpēc vajadzētu iztikt ar 50 mm putupolistirola vai vēl labāk putupoliuretāna plāksni ar foliju no abām pusēm.

Tāpat Biršs norādīja, ka būvnieka ieteikums nelikt šķembas, jo mitrums tik augstu netikšot, ir kļūdains.

To var vienkārši pārbaudīt – šādu smilšu slāni viena kvadrātmetra laukumā lai noklāj ar polietilēna plēvi un no rīta lai paskatās, kas tur apakšā būs. Būs migla – rasa.

Pat pie pilnīgi sausām smiltīm mitrums iet uz augšu.

Cēsu baznīcas grīdā arī ir kondensēts, lai gan baznīcas grīda atrodas Rīgas Pērerbaznīcas gaiļa augstumā. Ūdens kāpj jebkurā augstumā, ja vien ir, kur uzkāpt. Savukārt pa šķembām ūdens augšā netiek,” uzsvēra būvinženieris.  

"No pamatiem līdz jumtam"

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt