"Es 2017. gadā uzzināju par savu diagnozi. Man tika noteikta diagnoze – melanoma," Olga Valciņa stāstīja par aizdomīgo dzimumzīmi uz potītes, ko vēlāk nācās operēt. Tagad sieviete aktīvi cīnās par melanomas un citu vēža pacientu tiesībām, ir "Onkoalianses" valdes locekle un Rīgā rīko starptautiska mēroga kongresu. Šobrīd ar melanomas ārstēšanu Latvijā esot gandrīz labi, tomēr reģionālā nevienlīdzība Eiropas mērogā starp Rietumeiropas un Austrumeiropas valstīm esot milzīga.

"Protams, ka mūsu veselības aprūpes budžeti ir daudz, daudz mazāki. Izpratne par to, ka cilvēku veselība ir prioritāte, ir būtiski atšķirīga.

Līdz ar to tas, kas notiek pie mums – mums ir augstāka mirstība no vēža, mums ir zemāki ieguldījumi veselībā, mums ir daudz sliktāka piekļuve mūsdienīgai ārstēšanai," stāstīja Valciņa.

 Veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!") uzsvēra – ticis sperts liels solis uz priekšu finansējuma palielināšanā.

"Neskatoties uz pandēmiju, uz visiem lielajiem izdevumiem un grūtībām šajā divu gadu krīzē, pagājušajā gadā, sastādot šī gada budžetu, izdevās panākt rekordlielu pieaugumu tieši vēža ārstēšanas jomā. Mēs pielikām 30 miljonus klāt tieši vēža ārstēšanai," norādīja ministrs.

Viņš gan apzinoties, ka ar to būs par maz. Jo faktiski šiem mērķiem piešķirta vien aptuveni trešā daļa summas, ko pacienti un speciālisti lūdza.

Ārstus Latvijas Onkoloģijas centrā visvairāk satrauc medikamentu nepieejamība.

Tā nav normāla situācija, ka cilvēkam ir jālūdz ziedotāju palīdzība, lai saņemtu terapiju, kas citās valstīs ir pieejama bez maksas.

Un tieši medikamentiem, kas var izārstēt, lūdz visvairāk naudas. Onkoloģe Alinta Hegmane sacīja – no šī gada valsts kompensē vienu jaunu medikamentu olnīcu vēža pacientēm un zāles pacientiem ar augsta riska priekšdziedzera vēzi. Ar to ārstu cerības nav attaisnotas.

"Ir Eiropas valstis, kur, ja medikaments tiek reģistrēts Eiropā, tad šajā valstī pacienti attiecīgai indikācijai var saņemt medikamentu gandrīz tūlīt. Latvijā šis laiks no Eiropas reģistrācijas līdz pacientam var aizņemt pat piecus, astoņus gadus," teica Hegmane.

Tāpat ārstēšanu apgrūtina tas, ka Latvija aizvien neapkopo pilnīgus un kvalitatīvus datus par pacientu ārstēšanas gaitu un tās izmaksām. Uz vajadzību ieviest vēža reģistru norādīts pirms trim gadiem, kad LTV veica pētījumu "Diagnoze – vēzis". Veselības ministrs atzina, ka pie tā pašlaik strādā.

Latvijā vēzis ir otrs biežākais nāves cēlonis uzreiz aiz sirds un asinsvadu slimībām.