Dienas ziņas

Bažas par seksuālās ekspluatācijas nepietiekamu uzraudzību

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Latvijā piemin komunistiskā genocīda upurus

Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā atceras arī kara upurus Ukrainā

Aprit 73 gadi, kopš vienā diennaktī lopu vagonos uz Sibīriju tika izsūtīti vairāk nekā 40 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, un neapšaubāmi šī ir viena no melnākajām dienām mūsu valsts vēsturē. Šogad, atceroties komunistiskā genocīda upurus, pieminēja arī pašlaik notiekošo starptautisku noziegumu – karu Ukrainā.

25. martā pirms 73 gadiem ļaudis visā Latvijā tika izrauti no ierastās ikdienas un lopu vagonos izsūtīti uz Sibīriju. Represētie, viņu tuvinieki un vēl citi cilvēki, kas atceras un sēro, kā ierasts, satikās pie Okupācijas muzeja Vecrīgā.

“25. martā no rīta mūs arestēja. Man bija deviņi gadiņi. Ļoti labi visu atceros. Gan visu ceļu, gan zīmīgi atceros, ka atstāja vienu zaldātu krāmēt mantas, kamēr mēs sakrāmējāmies. Viņš palīdzēja to visu darīt,” atcerējās Latvijas Politiski represēto apvienības valdes loceklis Kārlis Bērziņš.

Viņi visi, izdzīvojušie, kas tika izsūtīti kā bērni, bet vēlāk atgriezās, uzsvēra – par piedzīvoto varētu stāstīt stundām ilgi. Atmiņas par 1949. gada 25. martu ir spilgtas arī sirmā vecumā. Jānis Lapiņš savu mammu nesatika astoņus ar pusi gadus.

“No Blaumaņa ielas 29 paņēma, papu pratināja, kā ienāca, kamēr saulīte lēca – kur ir sieva ar pārējiem bērniem? Mēs pieci bērni bijām. Noslēpa pārējos, tikai es ar māsu biju. Es gāju ceturtajā klasē, māsa gāja trešajā. Nākamajā dienā vajadzēja liecības saņemt,” stāstīja Rīgas Politiski represēto biedrības priekšsēdētājs Jānis Lapiņš. Citādi arī viņi būtu laukos un varbūt veiksmīgi izbēgtu no izsūtīšanas.

Stāstot par savām atmiņām, represētie piemin arī Ukrainu. To, kas tur notiek šobrīd, 21. gadsimtā, un nav prātam aptverams.

Latvijas Radio uzrunātie cilvēki Šķirotavas stacijā
00:00 / 02:41
Lejuplādēt

Arī Latvijas Radio uzrunātie cilvēki Šķirotavas stacijā atzina, ka šajā gadā atmiņas par dzimtā piedzīvotajām deportācijas traģēdijām mijas ar bēdām un uztraukumu par Krievijas brutālo iebrukumu Ukrainā.

Kāds vīrietis uzsvēra, ka šodien ļoti pārdzīvo par notikumiem Ukrainā. Viņš sacīja: "Tas pats ienaidnieks faktiski arī ir, kas bija 1949. gadā."

Var vilkt zināmas līdzības – nevis piespiedu kārtā iesēdināti, bet zināmā mērā piespiedu kārtā, mēģinot glābt savu bērnu dzīvības, Ukrainu, savu dzimteni, pametuši miljoniem bēgļu. Arī viņi devās ceļā steigā, līdzi paņemdami tikai pašu nepieciešamāko, bet pats galvenais – cerot kādreiz atgriezties.

Atceres pasākuma dalībnieki vēlāk devās gājienā no Okupācijas muzeja līdz Brīvības piemineklim, kur kopā ar valsts augstākajām amatpersonām nolika ziedus upuru piemiņai.

“Tas bija genocīds pret latviešu tautu. Un šodien, 73 gadus vēlāk, tā pati valsts izdara starptautisku noziegumu pret Ukrainu, pret ukraiņu tautu. Ukraiņu tauta varonīgi cīnās un mēs esam kopā ar ukraiņu tautu, ar Ukrainas valsti,” uzrunā sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Tāpēc šodien līdzās Latvijas karogiem, kas nolaisti pusmastā, plīvo arī Ukrainas valsts karogs. 

KONTEKSTS:

Lai novērstu pretošanos okupācijas režīmam, vienā dienā – 1949. gada 25. martā – no Latvijas tika izsūtīti ap 42 000 cilvēku – aizturēti, iesēdināti lopu pārvadāšanai domātos vagonos un nosūtīti uz Sibīriju un citiem attāliem novadiem PSRS rūpīgi plānotās operācijas "Krasta banga" ietvaros.

Operācija "Krasta banga" rūpīgi gatavota no 1949. gada sākuma – organizējot bruņoto spēku, autotransportu un dzelzceļa transportu, izveidojot izsūtāmo personu sarakstus, kā arī nosakot vietas, uz kurām izsūtāmie tiks pārvietoti. Tika noorganizētas 3005 operatīvās grupas, kurās bija vairāk kā 14 000 militārpersonas un iekšlietu darbinieki, un katrai grupai bija jānogādā uz sagatavotajiem vilcieniem 3-4 ģimenes. Pirmais dzelzceļa vagonu sastāvs uz Sibīriju tika nosūtīts no Ropažiem 25. marta pēcpusdienā, pēdējais papildešelons – 30. marta rītā.

Iepriekš 1941. gada 14. jūnijā vienā dienā tika deportēti ap 15 000 Latvijas iedzīvotāju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt