Brīdī, kad jābēg no kara šausmām, distancēšanās no citiem cilvēkiem un sejas aizsargmaskas lietošana var būt pēdējais, par ko cilvēkam satraukties. Un tomēr tas var radīt negatīvas sekas, brīdina speciālisti. Ņemot vērā milzīgo stresu, ko Ukrainas kara bēgļi ir pārdzīvojuši, viņu organisms varētu būt uzņēmīgāks pret kovidu un varētu veicināt lipīgā vīrusa tālāku izplatīšanos plašākā sabiedrībā.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Ilze Arāja skaidroja: “Skatoties arī mītnes zemē un bēgļu patvēruma vietās, ne visur ir iespējams ievērot distancēšanos. Šie faktori arī, protams, paaugstina riskus un var veicināt pieaugumu. Rekomendācijas saglabājas kā līdz šim. Ja cilvēkam ir saslimšanas simptomi, tad viņš nedodas sabiedrībā, viņš nedodas arī uz šiem informatīvajiem centriem, kur ir [bēgļa] statuss jāpiesaka.”
Tomēr droši apgalvot, ka infekciozi cilvēki sabiedriskas vietas neapmeklē, nevar, jo pašlaik visus no Ukrainas iebraukušos iedzīvotājus netestē pret Covid-19. Testē vien tos, kuriem ir sūdzības par veselību un kuri paši arī vēlas dodas nodot analīzes.
Pagājušajā nedēļā fiksēti 18 saslimšanas ar Covid-19 gadījumi Ukrainas bēgļu vidū. Nav gan zināms, cik daudzi ir veikuši analīzes. To valsts neapkopo, un visas laboratorijas šādu informāciju nemaz nesniedz, vien norādīja, ka testēti “samērā nedaudz”.
“Ja mēs konkrētāk runājam tieši par šo bēgļu ienākšanu Latvijā un kopējo epidemioloģisko situāciju, jāsaka tā, ka te ir vērojams arī zems vakcinācijas līmenis, tātad zema vakcinācijas aptvere bēgļu lokā,” atzīmēja SPKC pārstāve.
Ukrainā pret kovidu sapotēti vien 34% iedzīvotāju. Arī Rīgas Kongresu namā, kur izveidotajā bēgļu palīdzības centrā ikdienā uzturas visvairāk Ukrainas kara bēgļu, pret Covid-19 nevakcinē. To dara tikai ārstniecības iestādēs vai pie ģimenes ārstiem. Jo atsaucība esot maza.
Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas vadītāja Eva Juhņēviča skaidroja: “Šobrīd mēs redzam, ka interese tieši attiecībā uz Covid-19 vakcināciju nav ļoti liela, bet, tiklīdz kā interese pieaugs, mēs esam operatīvi gatavi uzreiz iekārtot vakcinācijas kabinetu. Zinām, kā tam visam būtu jāizskatās, tāpēc, tiklīdz būs nepieciešamība, būsim gatavi vakcinācijas kabinetu organizēt arī turpat uz vietas.”
Bēgļiem gan izsniedzot informatīvus bukletus par veselības aprūpes pakalpojumiem, tajā skaitā vakcināciju, norādīja Juhņēviča.
KONTEKSTS:
Divas nedēļas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kas sākās 24. februārī, jau vairāk nekā trīs miljoni cilvēku pametuši Ukrainu, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.
Kā palīdzēt?
Uzņēmumiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit – koordinatori ar jums sazināsies.
Iedzīvotājiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit – koordinatori ar jums sazināsies.
Uzņēmumiem, kas gatavi ziedot preces vai bez maksas uzņemt bēgļus, reģistrēties šeit.
Uzņēmumiem, kas gatavi nodarbināt bēgļus, reģistrēties šeit.
Iedzīvotājiem, kas gatavi bez maksas uzņemt bēgļus, reģistrēties šeit.
Ziedot Ukrainas Aizsardzības ministrijai var šeit.
Ziedot Ukrainas cilvēkiem var šeit.
