Ukrainas energoinfrastruktūra šodien piedzīvoja plašākos Krievijas raķešu un dronu uzbrukumus kopš pilna mēroga kara sākuma. Triecienu rezultātā būtiski bojājumi ir nodarīti Zaporižjā esošās Dņepras hidroelektrostacijas dambim, bet simtiem tūkstošiem cilvēku palikuši bez elektrības. Ukrainā tiek ziņots par vismaz trīs nogalinātiem un 14 ievainotiem cilvēkiem.
Moldovas parlaments ceturtdien, 21. martā, pieņēma deklarāciju, kurā ir uzsvērts, ka integrācija Eiropas Savienībā (ES) ir valsts augstākā prioritāte. Dokumenta tekstā ir pausts, ka "tikai pievienošanās Eiropai var nodrošināt Moldovas kā suverēnas, neitrālas un pilntiesīgas demokrātiskas valsts nākotni", raksta ziņu aģentūra "Reuters".
ASV administrācija ir aicinājusi Ukrainu pārtraukt uzbrukumus Krievijas enerģētikas objektiem, brīdinot, ka tas var veicināt naftas cenu pieaugumu pasaulē un izprovocēt Krievijas atbildi, raksta izdevums "The Financial Times".
Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans, trešdien viesojoties Kijivā, mudināja ukraiņus "ticēt ASV".
Taivānas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka aizvadīto 24 stundu laikā salas tuvumā ir pamanītas vismaz 32 Ķīnas militārās lidmašīnas, kā arī pieci Ķīnas karakuģi. 20 ķīniešu lidaparāti ir ielidojuši faktiskajā Taivānas gaisa telpā.
Mūsu planēta strauji uzkarst, tāpēc ir jāiedarbina klimata sarkanais brīdinājums. Tā uzskata ANO Pasaules Meteoroloģijas organizācija (PMO), kas otrdien publicēja ikgadējo ziņojumu par klimata stāvokli.
Pēc jūnijā gaidāmajām vēlēšanām Eiropas Parlamentā (EP) varētu pieaugt galēji labējo un eiroskeptiski noskaņoto politiķu pārstāvniecība, bet "zaļajiem" un liberāļiem varētu nākties samierināties ar mazāku pārstāvniecību Eiropas Savienības likumdevējā.
Bijušais ASV prezidents republikānis Donalds Tramps paziņojis, ka uzvaras gadījumā ASV prezidenta vēlēšanās viņš nogaidītu ar lēmumu par ASV izstāšanos no NATO. ASV palikšana militārajā aliansē būtu atkarīga no tā, vai sabiedrotie Eiropā atvēlēs pietiekami daudz līdzekļu savai aizsardzībai.
Pasaules Meteoroloģijas organizācija brīdina, ka arī šis gads var kļūt par karstāko novērojumu vēsturē. Pēdējā gada laikā arī pārkāpta Parīzes klimata konferencē noteiktā sarkanā līnija – vidējais gaisa temperatūras pieaugums pārsniedzis pusotru grādu, salīdzinot ar pirmsindustriālo periodu.
No Krievijas Belgorodas apgabala plānots evakuēt apmēram 9000 bērnu. Šajā Ukrainas pierobežas reģionā darbojas Kijivas atbalstītās krievu brīvprātīgo vienības un gaisa triecienos bojāti infrastruktūras objekti.
Vācijas un Polijas aizsardzības ministri paziņojuši, ka nākamnedēļ sāksies darbs pie tā, lai izveidotu koalīciju, kas rūpēsies par bruņutehnikas piegādēm Ukrainai. Tikmēr otrdien Vācijā sapulcējušies Ukrainas sabiedrotie, lai spriestu par turpmāku militāru atbalstu kara skartajai valstij.
Eiropas Savienības Padomes prezidents Šarls Mišels paziņojis, ka pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Eiropai sava ekonomika ir jāpakārto militārajām un aizsardzības vajadzībām un jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu Ukrainas uzvaru karā. Vairākos Eiropas laikrakstos publicētā rakstā ar nosaukumu "Ja vēlamies mieru, tad ir jāgatavojas karam" Mišels aprakstīja pasākumus, kas, viņaprāt, Eiropas Savienībai (ES) būtu jāveic, lai šos uzdevumus izpildītu.
Izraēlas armija militārā operācijā Gazas joslas al Šifas slimnīcā nogalinājusi augsta ranga kaujinieku grupējuma "Hamās" amatpersonu. Izraēlas panākumus cīņā pret kaujiniekiem apstiprinājušas Amerikas Savienoto Valstu (ASV) amatpersonas.
Ukrainas armijai cīņā pret Krievijas agresoriem joprojām trūkst munīcijas, tāpēc vietām Ukrainas aizstāvji spiesti atkāpties uz otro un trešo aizsardzības līniju. Situāciju varētu mainīt Kijivas sabiedrotās Čehijas aktivitātes, kā arī ASV militārajā bāzē Ramšteinā, Vācijā, Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas dalībvalstu pārstāvju lemtais.
Vladimirs Putins ir pasludināts par uzvarētāju nedēļas nogalē notikušajās tā dēvētajās Krievijas prezidenta vēlēšanās. Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija apgalvo, ka viņš saņēma vairāk nekā 87% nodoto balsu. Putinu ar "uzvaru" ir apsveikuši Ķīnas, Ziemeļkorejas, Irānas, Uzbekistānas un Kubas autoritārie vadītāji. Turpretī rietumvalstis uzskata, ka Putina pārapstiprināšana amatā neatbilst nekādiem demokrātiskajiem standartiem.
Reaģējot uz milzīgajiem zaudējumiem Melnajā jūrā, Krievija nolēmusi pastiprināt Melnās jūras kara flotes aizsardzību pret Ukrainas spēku uzbrukumiem. Tā secinājuši ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" analītiķi.
Krievijā noslēdzies balsojums tā dēvētajās prezidenta "vēlēšanās", pēc kurām pašreizējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins varēs valdīt vēl sešus gadus. Opozīcija aicināja savus atbalstītājus šodien pusdienlaikā ierasties balsošanas iecirkņos, lai nobalsotu pret Putinu. Varasiestādes ziņo par augstu vēlētāju aktivitāti, taču pienāk informācija arī par rezultātu viltošanu.
Ukrainai drīzumā draud pretgaisa aizsardzības raķešu deficīts, atsaucoties uz ukraiņu amatpersonām, raksta ASV izdevums "The Washington Post". Tas nozīmē, ka Ukrainai būs arvien grūtāk aizsargāt savas pilsētas pret Krievijas raķešu un dronu uzbrukumiem.
Krievijā trešo un noslēdzošo dienu norisinās balsojums tā dēvētajās prezidenta "vēlēšanās". Ir skaidrs, ka tajās par uzvarētāju pasludinās pašreizējo Kremļa saimnieku Vladimiru Putinu, kura valdīšanu pagarinās vēl uz sešiem gadiem. Neraugoties uz paredzamo rezultātu, starptautiskā sabiedrība seko līdzi šim notikumam, pēc kura Putins varētu vēl vairāk militarizēt Krieviju, lai gūtu panākumus paša uzsāktajā karā Ukrainā, un pastiprināt represijas pret tiem, kuri vēl cenšas izrādīt neapmierinātību ar viņa režīmu.
Vairāki Krievijas apgabali piedzīvoja kārtējos uzbrukumus, atgādinot Krievijas iedzīvotājiem, ka viņu valsts atrodas karā ar Ukrainu. Apšaudēs Belgorodas apgabalā dzīvību zaudēja vismaz trīs cilvēki, bet Samaras apgabalā pēc dronu uzbrukuma aizdegās vairākas naftas pārstrādes rūpnīcas. Tikmēr Krievijā otro dienu turpinās tā saucamās prezidenta vēlēšanas, kurās sev piekto prezidentūras termiņu nodrošinās Vladimirs Putins.
Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks paziņojis par atkāpšanos, pavēstīja valdība. Par šādu iespējamo soli piektdien vēstīja Lietuvas mediji, atsaucoties uz anonīmiem avotiem.
Pirmais kuģis ar pārtikas kravu ir sasniedzis Gazas joslu, kur simtiem tūkstošiem cilvēku draud bads kara starp teroristu grupējumu "Hamās" un Izraēlu dēļ. Ar to ir uzsākta humānās palīdzības piegāde pa Vidusjūru, jo palīdzības piegādes pa gaisu un zemi ir sarežģītas.
Krievijas karaspēks tuvākajos mēnešos centīsies saglabāt uzbrukumu tempu visā frontē, lai neļautu Ukrainas bruņotajiem spēkiem stabilizēt savas aizsardzības līnijas, savukārt vasarā varētu notikt iebrucēju mēģinājums uzsākt plašāka mēroga ofensīvu, prognozē ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" analītiķi.
Ir iegūti jauni pierādījumi par šausminošām spīdzināšanām, ko Krievijas varasiestādes ir veikušas pret Ukrainas karagūstekņiem, un šāda rīcība varētu būt pielīdzināma kara noziegumiem, piektdien paziņoja ANO izveidotā komisija Krievijas Ukrainā pastrādāto kara noziegumu izmeklēšanai.
Krievijā piektdien, 15. martā, sāksies prezidenta "vēlēšanas", kurās uzvarētājs jau ir zināms. Tas būs Vladimirs Putins, kurš gandrīz 25 gadus autoritāri pārvalda teritorijas ziņā pasaulē lielāko valsti. Pirms diviem gadiem Putins uzsāka postošu karu Ukrainā, kam ir pakārtota Krievijas iekšpolitika, ārpolitika un ekonomika. Kara noziegumos apsūdzētajam Putinam šīs pseidovēlēšanas ir nepieciešamas, lai izmērītu Krievijas sabiedrības noskaņojumu un apliecinātu saviem sabiedrotajiem, ka viņš joprojām ar stingru tvērienu kontrolē valsti. Tikmēr opozīcija vēlas mobilizēt savus atbalstītājus, lai apliecinātu, ka joprojām pietiekami daudz Krievijas iedzīvotāju neatbalsta Putinu.
ASV prezidents Džo Baidens ir devis rīkojumu steidzami piešķirt 300 miljonus dolāru lielu militāro palīdzību Ukrainai no Pentagona līdzekļiem. Tikmēr Čehijas mediji vēsta, ka valsts saņēmusi provizorisku piekrišanu par vēl 200 000 artilērijas šāviņu iepirkumu Ukrainas vajadzībām papildus jau apstiprinātajam 300 000 šāviņu iepirkumam.
Uzbrukums mirušā Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija sabiedrotajam Leonīdam Volkovam Viļņā ir Krievijas organizēta un veikta operācija, trešdien paziņoja Lietuvas Valsts drošības departaments.
Karību reģiona valsts Haiti premjerministrs Ariels Anrī ir piekritis atkāpties no amata, lai ļautu izveidot pārejas valdību, kas mēģinās atjaunot valstī stabilitāti un sarīkot demokrātiskas vēlēšanas.
Sarunas par pagaidu pamieru starp Izraēlu un palestīniešu teroristisko grupējumu "Hamās" ir nonākušas strupceļā. Izraēla apsūdzējusi "Hamās" vardarbības izplatīšanā neilgi pirms musulmaņu svētā mēneša ramadāna sākuma, savukārt "Hamās" pārstāvji paziņoja, ka grupējuma gūstā bojā gājuši vairāk izraēliešu ķīlnieku, nekā tika ziņots iepriekš.
Zviedrijas pievienošanās NATO ir liels Rietumu panākums, kas sekmēs pretstāvi Krievijas agresijai. Zviedrija, pateicoties savam militārajam potenciālam un sabiedrības noturībai, spēcinās Baltijas jūras reģiona drošību. To intervijā Latvijas Radio norādīja militārais analītiķis Marks Voidžers, kurš piedalās Tartu notiekošajā konferencē par Krieviju.
Rietumvalstīm skaidri un gaiši ir jāpasaka, ka to stratēģiskais mērķis ir Ukrainas uzvara Krievijas uzsāktajā pilna mēroga karā. Ja tās nespēs panākt Krievijas sakāvi, tad būs bezspēcīgas vēl lielāku draudu priekšā. Tā uzskata bijušais ASV sauszemes spēku Eiropā komandieris Bens Hodžess, kurš ceturtdien Igaunijas pilsētā Tartu ar runu atklāja konferenci par Krieviju.
