Eiropas Savienībā (ES) pērn uzstādīja rekordlielu daudzumu saules paneļu, veicinot bloka pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem. Taču tikai neliela daļa no šiem paneļiem bija ražoti Eiropā. Vietējie saules paneļu ražotāji apgalvo, ka viņu pastāvēšana ir apdraudēta, jo Eiropas tirgu pārpludina lēti Ķīnas ražojuma saules paneļi. Nozare ir aicinājusi Eiropas Komisiju (EK) veikt ārkārtas pasākumus, taču Brisele ir paziņojusi, ka neaizvērs tirgu ārvalstu produkcijai.
Autora ziņas
ASV Kongresa Pārstāvju palātā joprojām ir iestrēdzis likumprojekts, kas paredz atvēlēt Ukrainai militāro palīdzību 61 miljarda dolāru apmērā. ASV mediji ziņo, ka politiķi apspriež izmaiņas tajā un Ukrainai atvēlēt mazāku summu – 47,7 miljardus dolāru.
Nikija Heilija uzvarēja svētdien, 3. martā, notikušajās Republikāņu partijas priekšvēlēšanās Kolumbijas apgabalā, kur atrodas arī valsts galvaspilsēta Vašingtona. Sākotnējie rezultāti liecina, ka Heilija saņēma gandrīz 63% nodoto balsu, bet viņas vienīgais sāncensis, bijušais ASV prezidents Donalds Tramps – nedaudz vairāk par 33%.
Karību reģiona valstī Haiti valdība svētdien, 3. martā, ieviesa 72 stundu ilgu ārkārtas stāvokli un noteica nakts komandantstundu, reaģējot uz nedēļas nogalē piedzīvoto vardarbības uzliesmojumu, kad noziedzīgi grupējumi iebruka divos lielākajos Haiti cietumos un atbrīvoja vairāk nekā 4000 ieslodzīto.
ASV viceprezidente Kamala Harisa svētdien, 3. martā, pieprasīja nekavējoties sākt ugunspārtraukšanas režīmu Gazas joslā, kur jau gandrīz piecus mēnešus turpinās karš starp Izraēlu un teroristu grupējumu "Hamās". Harisa norādīja, ka ugunspārtraukšana ir nepieciešama, lai mazinātu Gazas civiliedzīvotāju milzīgās ciešanas.
Starptautiskās sabiedrības sašutumu un nosodījumu ir izsaukusi desmitiem cilvēku bojāeja Gazas joslā, drūzmā mēģinot piekļūt humānajai palīdzībai. Palestīnieši apgalvo, ka traģēdijā ir vainojami Izraēlas karavīri, kas esot atklājuši uguni uz civiliedzīvotājiem, savukārt Izraēla apgalvo, ka pūlis cīņā par pārtiku daudzus cilvēkus nospiedis līdz nāvei. Rietumvalstis ir pieprasījušas veikt izmeklēšanu, lai noskaidrotu patiesību par notikušo.
Gazas joslā, drūzmējoties un cīnoties par humānās palīdzības kravu, bojā gājuši vismaz 100 palestīnieši. "Hamās" pārvaldītā Veselības ministrija notikušajā vainoja Izraēlas spēkus, apgalvojot, ka tās karaspēks tīši apšaudījis cilvēku pūli. Izraēla norādīja, ka tā rīkojusies, lai pasargātu savus karavīrus.
Pēc tam, kad Moldovas separātiskā Piedņestras reģiona likumdevēji vakar lūdza "palīdzību" Krievijai, ir izskanējuši dažādi minējumi, kāda varētu būt Maskavas atbilde. Viens no visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir, vai Krievija varētu mēģināt uzsākt jaunu karu Moldovā. NATO ģenerālsekretāra vietnieks Mirča Džoane vērtēja, ka šie notikumi ir vērtējami kā Kremļa vēlme ietekmēt Moldovā šogad gaidāmo prezidenta vēlēšanu gaitu.
55 starptautiskos medijos strādājoši žurnālisti ir parakstījuši atklātu vēstuli, kurā viņi aicina Izraēlu un Ēģipti nodrošināt "brīvu un neierobežotu piekļuvi Gazas joslai visiem ārvalstu plašsaziņas līdzekļiem". Vēstulē ir norādīts, ka gandrīz piecus mēnešus kopš kara sākuma ārvalstu žurnālistiem joprojām ir liegta iespēja strādāt Gazā, izņemot retus gadījumus, kad viņi tur drīkst ierasties Izraēlas armijas pavadībā.
Ukrainas tālākās sekmes karā pret Krieviju būs atkarīgas no tā, vai ASV piešķirs papildu militāro palīdzību, brīdinājis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Kamēr ASV palīdzība kavējas, Ukrainas aizstāvji ir bijuši spiesti atkāpties no vēl vairākiem ciematiem valsts austrumos, bet militārie analītiķi norāda, ka Krievija ir atguvusi iniciatīvu frontē. Tikmēr Eiropas valstu līderi apspriež ideju par savu valstu karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu.
11 no 15 ANO Drošības padomes dalībvalstīm ir pieprasījušas Afganistānā valdošajam radikālajam grupējumam "Taliban" atcelt visus lēmumus, kas apspiež un diskriminē sievietes un meitenes, tostarp aizliedz meitenēm iegūt izglītību pēc sestās klases un ierobežo sieviešu tiesības strādāt un brīvi pārvietoties.
Baltkrievijā svētdien notika parlamenta un pašvaldību vēlēšanas, taču jau pirms tām bija skaidrs, ka tas ir valsts ilggadējā vadītāja Aleksandra Lukašenko autoritārā režīma diriģēts iestudējums ar iepriekš paredzamām beigām. Trimdā dzīvojošie baltkrievu opozicionāri tās nodēvēja par viltus vēlēšanām, bet ASV norādīja, ka balsojums neatbilda nekādiem demokrātiskajiem standartiem.
Agresorvalsts Krievijas ekonomika divus kara gadus ir bijusi pakļauta starptautisko sankciju spiedienam. Neraugoties uz to, Krievijas tautsaimniecība ir izrādījusies pārsteidzoši noturīga. Arī jaunākās prognozes liecina, ka Krievijas ekonomika šajā gadā piedzīvos izaugsmi. Taču viss nav tik rožaini, jo inflācija saglabājas augsta, bet vairumam Krievijas iedzīvotāju labklājības līmenis nepieaug, jo ekonomika ir pakārtota karam Ukrainā.
Dānija ir nolēmusi ziedot visu savu artilēriju Ukrainai, Minhenes drošības konferencē paziņojusi valsts premjerministre Mete Frederiksena. Tikmēr ASV domnīca "Kara izpētes institūts" vēstīja, ka Krievija turpina ofensīvu vismaz trīs frontes sektoros, izmantojot Ukrainas artilērijas lādiņu un pretgaisa aizsardzības trūkumu.