Rīta Panorāma

Saruna ar folkloras kopas "Radi" pārstāvjiem Guntu Siliņu un Jāni Jasjukeviču

Rīta Panorāma

Intervija ar Valsts kontrolieri Edgaru Korčaginu

No Krievijas Belgorodas apgabala evakuēs bērnus

No Krievijas Belgorodas apgabala evakuēs bērnus

No Krievijas Belgorodas apgabala plānots evakuēt apmēram 9000 bērnu. Šajā Ukrainas pierobežas reģionā darbojas Kijivas atbalstītās krievu brīvprātīgo vienības un gaisa triecienos bojāti infrastruktūras objekti.

Apgabala gubernators Vjačeslavs Gladkovs informēja, ka bērnus pārvedīs uz austrumiem, tālāk no robežas. Gadījumā, ja tos pavadīs pieaugušie, evakuēto skaits būs lielāks.

Iepriekš Kremļa saimnieks Vladimirs Putins paziņoja, ka nepieciešams izveidot buferzonu, lai palīdzētu aizsargāt pierobežas apgabalus no triecieniem un pārrobežas uzbrukumiem. Tas pārrunāts ar Federālā drošības dienesta augstākajām amatpersonām. Pagājušā nedēļā apgabalā gāja bojā 16, bet ievainoti 98 cilvēki. Līdz pirmdienai arī slēgti lielveikali, bet līdz otrdienai – skolas.

Ukraina nekomentē triecienus Krievijas teritorijā,

bet Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba paziņoja, ka jebkāda karadarbība tur ir tiešas sekas nelikumīgajai un neizprovocētajai Krievijas agresijai.

Ukraina turpina dot triecienus Krievijā pa naftas bāzēm un citiem stratēģiskiem mērķiem, un nav izslēgts, ka notriekto šāviņu atlūzas var trāpīt arī civilajai infrastruktūrai. Šonedēļ vairākus reidus apgabalā veica Krievu brīvprātīgo korpuss, un cīnītājiem izdevās sagūstīt vismaz desmit Krievijas karavīrus.

Jaunus raķešu un dronu uzbrukumus ir piedzīvojuši arī Ukrainai blakus esošie Krievijas Kurskas un Saratovas apgabali. Vakar vakarā Kurskas pilsētas centrā esot nokritušas atlūzas no notriektas raķetes, kas it kā esot raidīta no Ukrainas teritorijas. Savukārt virs Saratovas un arī Belgorodas apgabaliem esot notriekti droni. Saratovas apgabalā droni bija mērķēti pa Engelsas pilsētu, kur atrodas militārā aviācijas bāze.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2023. gada vasarā Ukraina sāka pretuzbrukumu, taču tas nebija veiksmīgs un Kijiva tajā vainoja gan nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašos mīnu laukus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti